Sauss, rejošs, mitrs, kutinošs, smacējošs… visi šie vārdi raksturo klepu, tas ir simptomu, kas norāda uz problēmu mūsu elpošanas un plaušu sistēmā. Kā saprast, kad ir laiks pārbaudīt plaušas un bronhus, ko darīt klepus gadījumā un, kā pasargāt sevi no vīrusu un mikrobu, kuri nokļūst mūsu elpošanas sistēmā, iedarbības – stāsta Rīgas 1. slimnīcas pneimonoloģe Ilze Pētermane.

 
1. Kā pneimonologs atšķiras no pulmonologa? Vai tas nav tas pats? Ar kādam sūdzībām pacienti vēršas pie ārsta?
Pneimonologs jeb pulmonologs ir viens un tas pats plaušu slimību ārsts, speciālists. Visbiežākās sūdzības, ar kādām pacienti nāk pie pneimonologa, ir elpas trūkums, klepus, nespēks, kā arī, ja iepriekš jau diagnosticēta kāda hroniska plaušu saslimšana, piemēram, HOPS, bronhiālā astma, tad tās novērošanai, izmeklējumu (spirogrāfijas) veikšanai. Otra pacientu grupa varētu būt tie, kuriem sūdzību nav, bet, profilaktiski veicot plaušu rentgenu, tiek atrastas pārmaiņas. 
 
2. Kāda iemesla dēļ visbiežāk parādās elpošanas sistēmas slimības? Kādi faktori negatīvi ietekmē plaušu un bronhu veselību?
Elpošanas sistēmas slimības var parādīties dažādu iemeslu dēļ. Tās var būt pārmantotas, bieži tas ir bronhiālās astmas gadījumā, var būt alergēnu ierosināta bronhiālā astma. Kaitīgi arodfaktori ilgākā laika periodā arī nelabvēlīgi ietekmē plaušu veselību. Smēķēšana ir galvenais HOPS iemesls. 
 
 
3. Kāda ir situācija  ar plaušu sistēmas veselību  Rīgā? Kas visvairāk ietekmē plaušu veselību – slikti ieradumi un dzīvesveids vai apkārtēja vide?
Rīga nav tik liela un rūpnieciska pilsēta, lai vides piesārņojums un izplūdes gāzes ietekmētu. Protams, nav tā, ka tas neietekmē plaušu veselību un veselību kopumā, bet esam daudz labākā situācijā, salīdzinoši ar Pekinu vai citām lielpilsētām, kur smogs ir ikdienas sastāvdaļa. Protams, arī Rīgai ir savi faktori – piemēram,  ogles, arī osta, bet es tomēr teiktu, ka galvenais faktors ir cilvēks pats ar saviem ieradumiem. Smēķēšana, kas tiek sākta no agras jaunības. Runājot par veselību kopumā, neveselīgs uzturs (tās ir izlaistas maltītes, steigā veiktas maltītes, nesabalansēts uzturs, trekns un taukains ēdiens, pēc kā ātri rodas sāta sajūta, bet nepietiek ilgam laikam), steidzīgs dzīvesveids, mazkustīgs dzīves veids (katru dienu vajag vismaz 30 minūtes kārtīgi izkustēties). Miega kvalitātei ir liela nozīme – nav pareizs uzskats, ka darba dienās var gulēt mazāk, izgulēties varot brīvdienās. Lai organisms atjaunotos un pilnvērtīgi funkcionētu, ir nepieciešams pilnvērtīgs miegs septiņu – astoņu stundu garumā katru nakti. 
 
4. To, ka ar plaušām kaut kas nav kārtībā, mēs saprotam, kad sākam klepot vai trūkst elpas. Kādiem citiem simptomiem vajadzētu pievērst uzmanību un kad pacientam jāsaprot, ka vajadzētu apmeklēt ārstu?
Ikvienam cilvēkam reizi gadā, neatkarīgi no pašsajūtas, vajadzētu apmeklēt ģimenes ārstu un veikt pilnu asinsainu, plaušu rentgenu. Pie pneimonologa biežākie apmeklējuma iemesli, kā jau iepriekš teicu, ir klepus, kas nepāriet 2-3 nedēļu laikā, ja ir bijusi saaukstēšanās, elpas trūkums (gan tāds elpas trūkums, kas iepriekš nav bijis, gan tāds, kas progresē, samazinās slodzes tolerance), bet obligāti pie pneimonologa vajadzētu parādīties arī smēķētājiem pēc 40 un veikt spirogrāfiju, lai pēc iespējas ātrāk varētu diagnosticēt plaušu ventilācijas funkcijas izmaiņas, ja tādas radušās, ja nepieciešams – uzsākt agrīnu terapiju, lai pacientam nodrošinātu pilnvērtīgu dzīvi.  
 
5. Kādu klepu pacients var izārstēt pats, bet kad ir nepieciešama speciālista palīdzība?
Akūtās saslimšanās un situācijās ar vislielāko varbūtību iepriekš veselam cilvēkam klepus pāries pats. Uzskatām, ka jāvēršas pēc palīdzības pie speciālista, ja klepus nemazinās 2-3 nedēļu laikā, tas paliek biežāks, ir ar krēpām. Ārsta apmeklējums ir obligāts, ja krēpām parādās asins piejaukums. 
 
6. Kā pēc klepus  var atšķirt to, vai cilvēkam ir bronhīts, pneimonija vai tuberkuloze?
Pēc klepus saslimšanas veidu noteikt nevar, katrai saslimšanai nav raksturīga sava klepus veida. Pneimonija var būt bez klepus, to reizēm atklāj tikai radioloģiski, arī tuberkulozes sākuma stadijās klepus var nebūt.  Svarīgi slimības diagnostikā ir izmantot visas pieejamās metodes – radioloģisko diagnostiku, krēpu izmeklējumus, asinsainu + klīnisko ainu.
 
7. Vai tuberkuloze  joprojām ir Rīgā aktuāla problēma?
Tuberkuloze ir aktuāla gan Rīgā, gan Latvijā. Labi ir tas, ka ar katru gadu saslimstība mazinās, ko var redzēt arī SPKC grafikā (par 2018. gadu publiskie dati vēl nav pieejami). Tuberkulozes sakarā gribētu teikt, ka no tās nav jābaidās, jo tā ir ārstējama saslimšana! Joprojām sabiedrībā ir stigmatizācija, ka tā ir tikai zemāko slāņu saslimšana. Nebūt nē, jo tā ir infekcijas slimība, ko var iegūt, ieelpojot tuberkulozes izraisītāju no slima cilvēka jebkurā sabiedriskā vietā. Tāpēc ir svarīgi, ja ir sūdzības par klepu, svīšanu, elpas trūkumu, temperatūru, laicīgi pārbaudīties, veikt rentgenu, lai pēc iespējas ātrāk atklātu iespējamo tuberkulozi un uzsāktu ārstēšanu. Mums Latvijā ir pieejami visi jaunie medikamenti tuberkulozes ārstēšanā, diagnostika ir augstā līmenī. 
 
8. Kā pasargāt sevi? Vai bērnībā uzņemtā vakcīna palīdz?
Vakcīna palīdz nesaslimt agrīnā vecumā ar diseminētām (ģeneralizētām) saslimšanas formām, piemēram, tuberkulozi, meningītu. Cilvēki, kuri ir ieelpojuši tuberkulozes “bacili”, saslimst 5-10% gadījumu, pārējiem imūnsistēma “notur” to latentā fāzē, kad nav nekādu simptomu, pašsajūta ir laba, cilvēks ir vesels. Latentu tuberkulozi var noteikti ar īpašām analīzēm. Lielāks risks saslimt ar tuberkulozi pēc kontakta ar tuberkulozes pacientu ir HIV inficētajiem, tāpat risks ir augstāks cilvēkiem, kuri lieto imūnsupresantu, imūnmodelējošu terapiju, cukura diabēta pacientiem, novājinātiem pacientiem. Sevis pasargāšanas veids, tāpat kā jebkurai saslimšanai, ir sabalansēts uzturs, kvalitatīvs miega režīms, pēc iespējas mazāk stresa, fiziskās aktivitātes. 
 
9. Cik bieži profilakses nolūkos ir jāpārbauda plaušas? Vai katru gadu nepieciešams veikt fluorogrammu?
Profilaktiski plaušu rentgenu būtu jāveic vienu reizi gadā pilnīgi ikvienam. 
 
10. Kādi profilakses pasākumi var palīdzēt uzlabot elpošanas un plaušu sistēmas veselību?
Profilakse, kā jau minēju iepriekš, ir aktīvs dzīvesveids, veselīgs ēdiens, dzīve bez stresa (laimīgs cilvēks ir vesels cilvēks), nesmēķēšana! Izvairīties no kaitīgiem arodfaktoriem, ja tomēr tas nav iespējams, lietot individuālos aizsarglīdzekļus (piemēram, respiratorus). 
 
Sīkāk lasi arī: pneimanoloģija un ārsti speciālisti (pneimonologs), kas pieņem Rīgas 1.slimnīcā. 
Ja patika lasītais, dalies ar to sociālajos tīklos.