Urologs Egita Deine ambulatori sniedz konsultācijas, ārstē hroniskas uroloģiskas saslimšanas, veic plānveida operācijas. Šoreiz saruna vairāk par sievietes veselībai aktuālām tēmām.
Urīnceļu infekcijas
Meitenēm no bērnības saka: nesēdi aukstumā, apģērbies silti, citādi var apsaldēties. Vai tiešām neievērojot šos ieteikumus var saslimt ar cistītu?
Ar urīnceļu infekcijām pēc statistikas kaut reizi dzīvē slimo apmēram 50% sieviešu. Kad organisms pārcieš stresu, slimības “sit” pa tā saucamajiem vājajiem punktiem.
Kas ar urīnceļu infekcijām slimo biežāk – jaunas vai vecāka gadagājuma sievietes?
Ar cistītu (urīnpūšļa iekaisumu), uretrītu (urīnizvadkanāla iekaisumu / kairinājumu), pielonefrītu (augšējie urīnceļi – nieres un nieres bļodiņas iekaisums) visbiežāk saskaras divas sieviešu grupas. Pirmkārt jaunas sievietes, kurām ir aktīva dzimumdzīve. Tas ir saistīts ar sievietes ķermeņa fizioloģiskajām iezīmēm: urīnizvadkanāls ir īss, tas atveras makstī un tuvu ir arī taisnās zarnas atvere, no kuras tad arī bieži vien baktērijas pārceļo uz urīnceļiem. Dzimumdzīve un sintētiska apakšveļa to var veicināt. Otra sieviešu grupa, kas biežāk saskaras ar šo saslimšanu, ir sievietes pēc menopauzes, to veicina hormonālas izmaiņas, maksts gļotādas sausums. Bieži vien urīnceļu infekcijas veicina citas saslimšanas, piemēram, cukura diabēts.
Ar cistīta ārstēšanu ļoti labi tiek galā ģimenes ārsts. Bet, ja slimība ir komplicēta vai skārusi jau augšējos urīnceļus, tad šiem pacientiem jānokļūst līdz urologam. Slimība lielākoties labi padodas antibakteriālai ārstēšanai.
Kā var pārbaudīt savas uroģenitālās sistēmas veselību?
Vispirms, ja kaut kas sagādā raizes, jānodod urīna analīzes. Ļoti svarīgi to izdatīt pareizi – nomazgāties un trauciņā iečurāt vidējo urīna strūklu, maksimāli taisni no kanāla – trauciņā. Izmaiņas analīzēs var norādīt ne tikai par urīnceļu infekciju, bet arī par citām urīnceļu saslimšanām – nierakmeņiem, jaunveidojumiem urīnceļos u.c. Izvērtējot urīna analīžu rezultātus un pacienta sūdzības, ārsts var nozīmēt citus izmeklējumus – ultrasonogrāfiju, rentgenu, datortomogrāfiju, u.c. Ja atkārtoti analīzes ir labas bet kairinājums pie urinēšanas saglabājas, nepieciešama ginekologa konsultācija. Kairinājumu pie urinēšanas var izsaukt arī maksts iekaisumi.
Urīna nesaturēšana
Ar vecumu bieži rodas tāda problēma kā urīna nesaturēšana…
Urīna nesaturēšanai var būt vairāki iemesli. Slodzes urīna nesaturēšana, ar kuru saskaras gan jaunas sievietes pēc dzemdībām, gan arī vecāka gadagājuma sievietes – pēc menopauzes. Riska faktori ir pēc atkārtotām dzemdībām, liekais svars, smags fizisks darbs dzīves laikā. Pie urīna nesaturēšanas noved mazā iegurņa muskulatūras vājums. Šāds nesaturēšanas veids izpaužas kā pēkšņa urīna noplūde šķaudīšanas, klepošanas, smiešanās, intensīvu sporta nodarbību laikā.
Otrs urīna nesaturēšanas veids ir “urgenta” – pēkšņa / neatliekama urīna nesaturēšana, kas ir pāraktīva urīnpūšļa izpausme. Tās ir situācijas, kad uz tualeti patiešām ir jāskrien, lai paspētu. Tā cēlonis ir nervu impulss samdzenēm, kas tiek nosūtīts pie neliela apjoma urīna urīnpūslī – urīnpūslis maz pildīts, bet sajūtas pēc vajadzības urinēt ir izteiktas, reizēm pat tik ļoti, ka urīns noplūst patvaļīgi, nepaspējot aizskriet līdz tualetei. Šajās situācijās pacients uz tualeti iet bieži, tai skaitā arī naktīs un neatliekami.
Abi šie urīna nesaturēšanas veidi var kombinēties.
Reizēm urīna nesaturēšana var būt kā simptoms citām saslimšanām, piemēram, neiroloģiskām slimībām – Parkinsona slimības, vecuma demences dēļ, urīnceļu infekcijas ierosināta nesaturēšana, urīnpūšļa akmeņu vai audzēju izraisīta.
Vai sievietēm visu mūžu jāsamierinās ar higiēnisko pakešu izmantošanu?
Nē. Viena no galvenajām slodzes urīna nesaturēšanas ārstēšanas metodēm ir fizioterapija, lai attīstītu mazā iegurņa muskulatūru. Tie ir īpaši vingrinājumi, kurus var veikt gan fizioterapeita vadībā, gan arī izpildāmi vienai pašai mājas apstākļos – plašāk zināmi kā Kēgela vingrinājumi.
Ja nav iespējams problēmu atrisināt ar fizioterapijas palīdzību, bet saglabājas izteikta urīna nesaturēšana pie slodzes, var apsvērt operatīvu terapiju. Operācijas laikā zem urīnizvadkanāla tiek iešūts smalks sieniņš – lenta, kas balstītu urīnizvadkanālu, neļautu tam noslīdēt un nepieļautu urīna noplūdi.
Operācija ir mazinvazīva. Bet ne vienmēr sietiņš tiks galā ar uzdevumu uz visu atlikušo dzīvi – ir nepieciešams trenēt iegurņa muskulatūru, jo īpaši, ja sieviete turpina strādāt fiziski smagu darbu vai gatavojas kļūt par māti.
Ko jūs iesakāt darīt urgentās urīna nesaturēšanas – pāraktīva urīnpūšļa gadījumā?
Ārstēšana ir medikamentoza ar zālēm, kas ļauj vairāk iestiepties urīnpūšļa sieniņai, uzkrājot lielāku urīna porciju, lai iešana uz tualeti būtu retāka. Reizēm palīdz arī nomierinošie līdzekļi.
Nierakmeņi
Runā, ka sāpes, ko izraisa nieru kolikas, ir vienas no nepanesamākajām. To rašanās iemesls bieži vien ir nierakmeņi…
Mūsdienās nierakmeņus izārstēt ir kļuvis vienkāršāk, ar mazinvazīvām metodēm, tas ir bez lieliem griezieniem vēderā.
Ja nierakmens ir iesprūdis urīnvadā, vai jau atrodas nierē, bet nav pārāk liels, ar īpašas aparatūras – endoskopa palīdzību ārsts, bez griezieniem caur dabīgiem urīnceļiem atkarībā no nierakmeņu izmēra un novietojuma tos evakuē, vai izmantojot lāzeri, sadala.
Ja nierakmeņi ir lieli un aizņem daļu no nieres bļodiņas, no tiem var atbrīvoties, izmantojot perkutāno nefrolitotripsiju – caur nelieliem ādas griezieniem sānā tiek nodrošināta pieeja nierei, akmeņus saskalda un evakuē. Šāda veida operācija salīdzinoši ir maztraumatiska, pacients jau pēc pāris dienās pēc operācijas var atgriezties ierastajās gaitās.
Rīgas 1. slimnīcas pacientiem pieejamas abas šīs iepriekš minētās operatīvās ārstēšanas metodes. Pirms un pēc operācijas aprūpēsim pacientu Uroloģijas nodaļas svaigi remontētās, divvietīgās, moderni aprīkotās palātās. Pieejama arī paaugstināta komforta palāta un palāta pacientiem ar īpašām vajadzībām.
Kā pacients uzzina par to, ka viņam ir nierakmeņi?
Parasti cilvēkam rodas ļoti spēcīgas sāpes sānā. Viņu ievieto slimnīcā un izmeklējumu laikā (ultrasonogrāfijas, datortomogrāfijas) noskaidrojas, ka sāpes izraisījuši nierakmeņi, kas iesprūduši urīnvadā. Reizēm, izmeklējot citas sūdzības, nierakmeņus atklāj kā papildu atradni. Daļā gadījumu nierakmeņi ir kā hroniska saslimšana, ko novēro, periodiski veicot izmeklējumus. Tā saprotot, vai situācija ir nemainīga, vai arī akmens veidojas lielāks un ir pienācis laiks operatīvai ārstēšanai. Rīgas 1.slimnīcā piedāvājām veikt plānveida operāciju, lai nenonāktu līdz slimības akūtas saasināšanās brīdim.
Pierakstīties konsultācijai pie urologa iespējams tiešsaistē vai zvanot pa reģistratūras tālruni +371 67 366 323