Insultu – svarīgi atpazīt pēc iespējas ātrāk. Vai cilvēkam, kurš atrodas jums blakus, ir insults, iespējams uzzināt pēc trīs elementārām pazīmēm. Par tām pastāsta Rīgas 1. slimnīcas neiroloģe Nora Jurjāne.
Jo agrāk tiks sniegta neatliekamā palīdzība, jo lielākas ir iespējas izdzīvot un nezaudēt darba spējas
“Insults ir pēkšņa slimība. Tam nav iespējams kaut kā sagatavoties iepriekš. Cilvēks var justies labi un pēkšņi zaudēt kontroli pār vienu roku vai kāju, vai sejas mīmiku, vai zaudēt runas spējas. Insults, atšķirībā no, piemēram, infarkta vai apendicīta, parasti notiek nesāpīgi. Taču tagad ārstiem ir daudz vairāk iespēju, kā palīdzēt pacientam, konstatējot pirmās slimības attīstības pazīmes,” atzīmē Nora Jurjāne.
Lai glābtu cilvēku no nāves vai invaliditātes, neatliekamā palīdzība insulta gadījumā ir jāsniedz pēc iespējas ātrāk – pirmajās četrās stundās.
Kā patstāvīgi atpazīt insultu?
Ir ļoti svarīgi savlaicīgi pamanīt pirmās insulta pazīmes. Neirologi ir izstrādājuši īpašu eksprestestu ĀTRI! (Atsmaidīt, Turēt, Runāt, Izsaukt), kas ļauj apstiprināt aizdomas par šo briesmīgo slimību. Ir pilnīgi pietiekami palūgt cilvēku, par kuru ir radušās aizdomas par insultu, izdarīt šīs lietas:
- pasmaidīt (insulta gadījumā viens mutes kaktiņš paliks nekustīgs);
- pacelt abas rokas (insulta gadījumā cilvēks nevarēs pacelt vienu roku);
- izrunāt savu vārdu (insulta gadījumā runa būs neskaidra un nesaprotama);
Ja ir vērojams vismaz viens no šiem simptomiem, nepieciešams izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību pa tālruni 113!
Par insultu var liecināt arī citi simptomi: pēkšņs vājums un jutīguma zudums rokā, kājā, sejā (biežāk cieš viena ķermeņa puse), traucētas runas spējas, akūti redzes traucējumi, intensīvas galvassāpes (bet galvassāpju var arī nebūt vispār), slikta dūša un vemšana, nestabila gaita.
Hroniskas slimības palielina insulta risku
“Insults, tāpat kā infarkts, ir viens no biežākajiem nāves iemesliem ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. Ja agrāk tika uzskatīts, ka insults ir vecu cilvēku slimība, tad tagad no tā cieš arī jaunāki cilvēki. Visbiežāk insultu piedzīvo tie, kuri savlaicīgi nav izārstējuši vai diagnosticējuši citas hroniskās saslimšanas, kā arī tie, kuriem bijuši kaitīgie ieradumi,” atzīmē daktere Jurjāne.
Faktori, kas var izraisīt insultu:
- arteriālā hipertensija (citiem vārdiem sakot, augsts asinsspiediens);
- paaugstināts holesterīna līmenis un aptaukošanās;
- sirds ritma traucējumi – mirdzaritmija
- smēķēšana un narkotikas;
- cukura diabēts;
- miega artēriju sašaurinājumi;
- mazkustīgs dzīvesveids un nepareizs uzturs;
- uzmanība jāpievērš tiem cilvēkiem, kuru tiešie radinieki ir piedzīvojuši insultu;
- stress (piemēram, darbs ar augstu nervu slodzi).
Pēc statistikas, visbiežāk no insulta cieš vīrieši un cilvēki virs 50 gadiem.
Sievietēm, ja ir citi riska faktori, hormonālās kontracepcijas lietošana, var veicināt insulta attīstību.
“Ja jums ir kaut viens no minētajiem faktoriem, tad noteikti vērsieties pie ģimenes ārsta un veiciet izmeklēšanu. Šādu veselības pārbaudi kvalificēta neirologa vadībā ir iespējams veikt bez ģimenes ārsta nosūtījuma par maksu, vai ar ģimenes ārsta nosūtījumu plānveidā pierakstoties, pie mums, Rīgas 1. slimnīcas dienas stacionārā. Pārbaudes plāns katram pacientam būs individuāls, atkarībā no viņa veselības stāvokļa un tā, vai ir kādas hroniskās slimības. Izmeklēšanā ietilpst bioķīmiskās asins analīzes, galvas smadzeņu un sirds asinsvadu pārbaude, asinsspiediena un cukura līmeņa pārbaudes, kā arī vairogdziedzera funkciju pārbaude , datortomogrāfija un magnētiskā rezonanse. Mēs izdarīsim secinājumus un pacientam sniegsim ieteikumus. Insultu var novērst un nepieļaut!” stāsta Nora Jurjāne.
Insulta profilakse: palīdzēs veselīgs dzīvesveids
Pat ja jums vai jūsu tuviniekiem ir risks saskarties ar insultu, nevajag nolaist rokas. Pēc Rīgas 1. slimnīcas neiroloģes Noras Jurjānes vārdiem, lai samazinātu insulta risku, ir svarīgi pievērsties hronisko saslimšanu ārstēšanai. Ja tiek nozīmēti preparāti cukura diabētam, asinsspiedienam, išēmiskajai sirds slimībai vai paaugstinātam holesterīna līmenim, vai asins šķīdināšanai tad tos nepieciešams lietot regulāri! Tāpat ir svarīgi dzert pietiekami daudz ūdens un uzturā neizmantot produktus, kas veicina aptaukošanos. Un ievērot aktīvu dzīvesveidu!
Par ārstu: Nora Jurjāne, neirologs
Specializējusies cerebrovaskulāro slimību un insulta profilakses jautājumos, reiboņu, atmiņas traucējumu, epilepsijas, trīces, dažādas izcelsmes galvassāpju un muguras sāpju, veģetatīvās nervu sistēmas saslimšanu ārstēšanā. Ieguvusi ārsta kvalifikāciju un pabeigusi rezidentūras kursu neiroloģijā Latvijas Medicīnas akadēmijā. Zināšanas papildinājusi internatūrā Vīnes Universitātes slimnīcā Austrijā un Haukelandes Univeritātes slimnīcā Bergenā, Norvēģijā. Daudzu publikāciju, kā arī grāmatas “Uzmanību, insults!” autore. Grāmatu var iegādāties grāmatnīcās visā Latvijā.
Pierakstīties uz konsultāciju pie Noras Jurjānes iespējams, zvanot uz Rīgas 1. slimnīcas reģistratūras tālruni +371 67366323