Tas, ka smēķēšana ir kaitīga, ir it kā vispārzināma patiesība. Piedāvājam ieklausīties speciālista viedoklī par to, ko smēķēšana nodara cilvēka organismam. Ārste pneimonoloģe Ilze Pētermane, kuras ikdienas darbs ir elpošanas orgānu slimību diagnostika un ārstēšana, atbild uz  jautājumiem par riskiem, kas saistīti ar smēķēšanas ieradumu.

1. Kuri orgāni smēķēšanas rezultātā ķermenī cieš visvairāk?

Smēķēšana skar praktiski visas orgānu sistēmas. Protams, vistiešāk un vislielāko ļaunumu smēķēšana nodara elpošanas sistēmai. Nevienam smēķētājam nav veselu elpceļu. Smēķētāju elpceļos ir pastāvīgs iekaisums. Smēķēšanas rezultātā bronhos notiek strukturālas pārmaiņas, tie sašaurinās, rodas obstrukcija, kas noved pie HOPS jeb hroniskas obstruktīvas plaušu slimības. Notiek plaušaudu izmaiņas, tiek traucēta normāla skābekļa un ogļskābās gāzes apmaiņa, izmaiņas plaušās veicina sirds un plaušu asinsvadu pārmaiņas, rodas to mazspēja. Smēķētāji parasti biežāk slimo ar augšējo elpceļu saslimšanām, kam par iemeslu ir jau iepriekš minētais iekaisums elpceļos. Plaušās rodas emfizēma jeb vienkāršoti sakot „plaušas tiek uzpūstas”, tiek bojātas sīkākas strukturālās vienības jeb alveolas (veselas alveolas ir izklātas ar surfaktantu- speciāla viela, kas neļauj alveolām saplakt, ļauj tām piedalīties gāzu apmaiņā), nenotiek normāla un pareiza gāzu apmaiņa, daļa plaušaudu vairs nepilda savu funkciju, plaušās uzkrājas liekais gaiss. Samazinoties skābekļa daudzumam organismā, aizkavējoties ogļskābās gāzes izdalīšanās procesam, tiek ietekmēta sirds asinsvadu sistēma, „sirds paplašinās”, paaugstinās spiediens plaušu artērijās, no šejienes arī nāk termins „plaušu sirds”, kas savukārt, noved pie asinsrites mazspējas un var kļūt par nāves iemeslu HOPS pacientam.

HOPS šobrīd ir 4.nāves biežākais nāves iemesls, bet tiek lēsts, ka 2020.gadā tas varētu pat būt jau 3. biežākais nāves iemesls pasaulē.

Protams, smēķēšana ir arī tiešs iemesls plaušu vēža attīstībā. Plaušu vēzis pēc Pasaules Veselības Organizācijas datiem ir visbiežāk sastopamais vēža veids, kas izraisa ~ 1,76 miljonu nāves. Smēķēšana ir riska faktors jebkura elpošanas sistēmas vēža attīstībā- balsenes, bronhu, rīkles un mutes dobuma.

Ja runājam par citām orgānu sistēmām, ko ietekmē smēķēšana, tad noteikti jāpiemin sirds un asinsvadu sistēma. Smēķētājiem ir augstāks aterosklerozes attīstības risks. Ateroskleroze saistāma ar lipīdu vielmaiņas traucējumiem. Asinīs ir divi galvenie lipīdi- holesterīns un triglicerīdi. Holesterīns ir nepieciešams žults un atsevišķu hormonu izveidē. Šie abi lipīdi asinīs pārveidojas par lipoproteīniem, pacienti jau zina, ka izšķir t.s. „labos un sliktos” lipoproteīnus.  „Sliktie” ir zema blīvuma lipoproteīni, tie pārnes holesterīnu uz asinsvadu sieniņām, kur tas nogulsnējas, radot asinsvadu nosprostojumus, kas, savukārt, izraisa tālākas iespējamas problēmas un saslimšanas, atkarīgs no nosprostotā asinsvada, bet smagākās un nopietnākās sekas, ko šāds asinsvadu aizsprostojums var izraisīt, ir miokarda infarkts (ja nosprostoti sirds jeb koronārie asinsvadi, kas noved pie koronāras sirds slimības) un/vai cerebrāls infarkts (insults). Ja smēķēšana tiek atmesta, tad koronāras sirds slimības risks gada laikā var samazināties pat līdz 40-50%.

Nikotīns pēc sava ķīmiskā sastāva ir alkaloīds, bezkrāsains, eļļains šķidrums, kam ir raksturīga tabakas smaka. Tas ir iedarbīgs neirotoksīns, kas nelielās devās (kā cigarešu smēķētājiem) izraisa centrālās nervu sistēmas uzbudinājumu, tādējādi paaugstinot arteriālo asinsspiedienu un arī paaugstinot glikozes līmeni asinīs. Nikotīns mazina insulīna iedarbību, tāpēc smēķēšana pacientiem, kuriem ir cukura diabēts, ir vēl bīstamāka par pārējiem, jo pastāv risks, ka šiem pacientiem attīstīsies insulīna rezistence. Paaugstinoties glikozes līmenim asinīs, nepieciešama rūpīgāka un mērķtiecīgāka tā pazemināšana vai ar medikamentu, vai insulīna palīdzību, lai glikozes līmenis pēc iespējas „turētos” normas robežās. Jo nekontrolētāks būs cukura diabēts, jo lielākas komplikācijas tas atstās (aterosklerozes risks, citas asinsvadu problēmas, nedzīstošas vai ilgi dzīstošas brūces un čūlas, redzes problēmas). Smēķētājiem ir lielāks risks iegūt palielinātu vēdera tauku apjomu, kas, savukārt, pēc pētījumu datiem paaugstina risku saslimt ar 2.tipa cukura diabētu par 30-40%.

Šīs ir tikai dažas saslimšanas un dažas orgānu sistēmas, ko ietekmē smēķēšana, bet kā jau teicu pašā sākumā- vairāk vai mazāk, tiešā vai netiešā veidā, bet smēķēšana skar visas orgānu sistēmas, kas droši vien ir atsevišķs sarunas temats.

2. Kādas slimības ir izplatītākās smēķētāju vidū?

Izplatītākās slimības smēķētāju vidū ir HOPS (hroniska obstruktīva plaušu slimība) un plaušu vēzis. Šīs es liktu kā galvenās, bet, protams, kā jau minēju iepriekš ir daudz saistītu saslimšanu, ko ietekmē smēķēšana. HOPS ir hroniska saslimšana, kas attīstās laika gaitā smēķētājiem, tā raksturojas ar elpceļu sašaurināšanos, rodas iekaisums elpceļos. Visu šo procesu rezultātā tiek traucēta skābekļa piegāde organismam, tiek ietekmētas visas organisma šūnas. Klasiski par šo saslimšanu runā cilvēkiem pēc 40 gadu vecuma, ar vismaz 10-15 gadus ilgu smēķēšanas stāžu (vidēji nosmēķējot 20 cigarešu dienā), bet jo ātrāk cilvēks sācis smēķēt (agri tīņa gadi un pat mazāk), jo vairāk cigarešu dienā tiek izsmēķēts, jo risks pieaug. HOPS attīstībā loma ir arī ģenētiskiem faktoriem.  Galvenās sūdzības pacientiem ir par klepu (klepus gan sauss, gan ar krēpām, pārsvarā no rītiem), pieaugošs elpas trūkums, iespējams, sākumā tikai pie lielākas fiziskas slodzes, bet slimībai progresējot elpas trūkums var traucēt arī cilvēkam viņa ikdienas aktivitātēs. HOPS pacienti biežāk un ilgāk slimo ar elpceļu slimībām, novērojama „sēkšana”, nespēks, iespējams svara zudums. Otra, bet krietni mazāka pacientu daļa, kam var attīstīties HOPS ir kaitīgos darbos nodarbinātie (putekļi, silīcijs). Svarīgi atcerēties, ka savlaicīgi diagnosticēta, HOPS ir novēršama un ārstējama saslimšana. Galvenā diagnostikas metode ir spirometrija. Kad HOPS diagnosticēts, svarīgi uzsākt ārstēšanu ar medikamentiem (Latvijā ir pieejama plaša medikamentu izvēle HOPS pacientiem, pamatterapija ir inhalatori ar bronhus paplašinošiem medikamentiem, HOPS medikamentiem ir 50% kompensācija), kā arī ļoti liela nozīme ir dzīvesveida pārmaiņām – protams, pats galvenais – smēķēšanas atmešana, fiziskas aktivitātes, pilnvērtīgs uzturs, elpošanas vingrinājumi.

Plaušu vēža agrīnu diagnostiku bieži vien apgrūtina fakts, ka sākuma stadijās nav nekādu klīnisku simptomu, nereti agrīnas vēža stadijas tiek atklātas, veicot profilaktisku krūškurvja orgānu rentgenogrammu. Slimībai jau progresējot, var rasties tādi simptomi kā- sāpes krūtīs, klepus, elpas trūkums, smaguma sajūta, asins piejaukumu krēpām, nespēks, svara zudums, svīšana. svarīga ir domājot par iespējamu onkoloģisku procesu ir izjautāt pacientu iepriekš pārciestajām slimībām, šīs slimības (ja pacients jau ir ar sūdzībām) gaitu un sūdzībām, darba (iespējams kaitīgi arodfaktori), dzīves anamnēzi. Svarīgi atcerēties, ka arī ilgstoša pasīvā smēķēšana var ietekmēt plaušu vēža rašanos.

3. Vai, atmetot smēķēšanu, ar laiku uzlabojas, piemēram, plaušu veselība vai tas ir neatgriezenisks process?

Protams, atmetot smēķēšanu, ar laiku uzlabojas plaušu veselība un cilvēka veselība kopumā.  Pats galvenais smēķēšanas atmešanā ir paša smēķētāja vēlme to darīt. Cilvēkam ir jāapzinās, ka no šī ieraduma ir jātiek vaļā, nedrīkst salūzt arī tad, kad rodas vēlme uzsmēķēt. Iespējams, jau iepriekš jāizdomā plāns, ko un kādās situācijas darīt, ar ko aizstāt tik ierasto nodarbi.

Nesmēķējot 8 stundas, cilvēkam normalizējas skābekļa saturs asinīs, mazinās CO jeb oglekļa monoksīda koncentrācija, pēc 48 stundām- sāk uzlaboties garšas un ožas sajūta. Pēc mēneša nesmēķēšanas kļūst vieglāk elpot, mazinās rīta klepus, ja tāds smēķētājam bijs. Pēc diviem gadiem mazinās insulta attīstības risks, piecu gadu laikā insulta attīstības risks būs tāds pats kā nesmēķētājiem. Pēc 10 gadiem apmēram par 50% samazinās risks saslimt ar plaušu vēzi. Arī rīkles, mutes, aizkuņģa dziedzera vēža attīstības risks pēc 10 nesmēķēšanas gadiem ievērojami samazinās.

Jo pacients ātrāk atmet smēķēšanu, jo lēnāk samazinās plaušu ventilācijas funkcija (spirometrijas rādītāji). Protams, ar medikamentu palīdzību plaušu ventilācijas funkciju var uzlabot, bet katra izsmēķētā cigarete šo funkciju atkal pasliktina.  Vēl risks, pacientam turpinot smēķēt, biežāki var būt slimības uzliesmojumi, kas paredz lielāku  medikamentu patēriņu, intensīvāku ārstēšanos, ilgāku atveseļošanās periodu.

Vairumam pacientu ir bažas, un tas ir viens no galvenajiem iemesliem sieviešu vidū, kāpēc smēķēšanas atmešana tiek tikai apsvērta, nevis īstenota, ir svara pieaugums pēc atmešanas. Jā, atmetot smēķēšanu, pacienta vielmaiņa kļūs lēnāka jeb atgriežas normālā līmenī (jo nav nikotīna kā aktivatora), ja cilvēks pēc smēķēšanas atmešanas, savus ēšanas paradumus nemainīs, turpinās uzņemt tikpat daudz kaloriju, cik iepriekš, protams, var būt sagaidāms svara pieaugums. Svara pieaugums vēl ir saistāms ar faktu, ka smēķētāji vēlas aizstāt cigareti, gūt „orālo apmierinājumu”, ēdot našķus, konfektes, kas atgādina cigareti, liek izdarīt līdzīgas kustības kā smēķējot. Pēc smēķēšanas atmešanas dietologi neiesaka uzreiz uzsākt striktas diētas, jo tas vēl vairāk palielinās jau tā esošo stresu, kas ir radies nikotīna trūkuma dēļ, līdz ar to atkal var tikt panākts pretējais efekts, ka svars pieaug nevis mazinās. Uzlabojoties gan garšai, gan smaržai, cilvēkam rodas vēlme izgaršot iepriekš nesajusto smaržīgo un garšīgo ēdienu. Tāpēc pēc atmešanas ir jāpārskata ēdienkarte, iespējams cigareti var aizstāt ar kādu dārzeni vai citu našķi, kas nesatur daudz kaloriju, ikdienas gaitās jāiekļauj vairāk fizisko aktivitāšu.

4. Cik ļoti tiek ietekmēta pasīvo smēķētāju veselība, pastāvīgi uzturoties smēķētāju klātbūtnē? Vai ir pacienti, kas vēršas ar problēmām, kas radušās no šādas situācijas?

Smēķētājs ieelpo ~ 15% no dūmiem, bet pārējie jeb pasīvie smēķētāji līdz pat atlikušajiem 85% no dūmiem. Cilvēkiem, kuri ir pakļauti regulārai tabakas dūmu ietekmei, risks saslimt ar plaušu vēzi, ir ievērojami augstāks par tiem, kuri šādam riskam nav pakļauti. Tabakas dūmi var kairināt degunu, acis. Izraisīt niezi, alerģiskas reakcijas. Pasīvā smēķēšana par 40-60% pastiprina bronhiālās astmas simptomus. Smēķējot vecākiem, pastāv augstāks risks, ka smēķēs arī viņu bērni.

Pacienti, kuri vēršas tieši ar sūdzībām par to, ka ir pasīvie smēķētāji, protams, ir mazāk par aktīvajiem smēķētājiem, bet parasti sarunas laikā ar pacientu atklājas, ka pacients ir pakļauts dūmu ietekmei vai no darba kolēģiem, vai mājiniekiem, kas tiek uzskatīts par riska faktoru.

Labi ir tas, ka arvien lielāki ierobežojumi tiek uzlikti smēķēšanai publiskās vietās: pasākumos, kafejnīcās, pie iestāžu ieejām uzlikti ierobežojumi, kas, iespējams, kādam liks izsmēķēt mazāk (esot kafejnīcā, kompānijā – negribēsies iet ārā, negribēsies strikti ievērot noteikto 10m robežu, saņemt apkārtējo nosodījumu, piemēram, sabiedriskā transporta pieturvietās) gan pie mums Latvijā, gan citviet pasaulē, kas samazina gan izsmēķēto cigarešu skaitu aktīvajiem smēķētājiem, gan samazina risku ieelpot kaitīgo dūmu sastāvu līdzcilvēkiem.

5. Šobrīd arvien populārākas kļūst e-cigaretes, kuras nereti ir pat kaitīgākas par parastajām. Vai šobrīd ir pacienti, kuri vēršas pēc palīdzības, jo sākušās veselības problēmas šo cigarešu dēļ? Kā vērtējat – vai kopumā tās veselībai ir labākas vai sliktākas?

Ir daļa pacientu, kuriem apmeklējuma laikā jautājot par smēķēšanu atbilde ir „nē, es nesmēķēju”, bet kā izrādās, tad patiesība bieži vien tālākā atbilde no šiem pacientiem ir – „es jau smēķēju tikai elektronisko cigareti”. Acīmredzot, šo cilvēku uzskats, ka elektroniskās cigaretes nav cigaretes, jo  tiek sauktas arī par „veipiem”, bet to lietošana par „veipošanu”, tad tā nav smēķēšana, bet tas ir maldīgs priekšstats, jo vārdam, kas tiek lietots: „smēķēšana” vai „veipošana nav nozīmes. Nē, arī e-cigarete ir smēķēšana! Latvijā likumdošana nosaka, ka e-cigarešu lietošana ir un paliek smēķēšana. Arī uz šo cigarešu smēķēšanu attiecas tie paši ierobežojumi, kas uz parasto cigarešu smēķēšanu. Saskaņā ar SPKC datiem, tad 2019. gadā e-cigaretes regulāri lietojuši 18% 13-15 gadīgie skolēni, 22% zēnu un 14% meiteņu. Maldīgs ir uzskats, ka e-cigaretes ir mazāk kaitīgas veselībai (protams, e-cigaretes ir gana jauns produkts tirgū, trūkst plašu pētījumu, bet arvien vairāk ziņojumu pasaulē tomēr rodas). Jā, tās nesatur visas tās pašas kaitīgas vielas, kas ir parastajās cigaretēs, bet tomēr tās satur ne mazāk kaitīgas un toksiskas vielas kā piemēram: propilēnglikolu, augu glicerīnu, aromatizējošas vielas kombinācijā ar nikotīnu. Pētījumos par šo cigarešu kaitīgumu tiek minēti gan tvaika radītie bojājumi, gan cigaretēs esošā šķidruma toksiskā iedarbība, ieelpojot aromatizētās vielas. Aromatizētas vielas izraisa plašu audu iekaisuma reakciju, bojājumu, tvaika ietekmes rezultāta rodas oksidatīvais stress. Daudz biežāk ir novērota tieši alerģiskas reakcijas. Veicot plaušu attēldiagnostikas izmeklējumus (vislabāk to var novērtēt ar datortomogrāfijas palīdzību), bieži bojājumi ir kā pie plašiem alerģiski – iekaisīgiem procesiem. Pašlaik vēl trūkst plašu pētījumu par precīzu bojājumu mehānismu, par iedarbību, bet jau tagad ASV ir vairāki ziņojumi un pētījumi par e-cigarešu izraisītiem bojājumiem plaušās, kā arī ziņots par 60 nāves gadījumiem ASV, kur nāves cēlonis bija tieši e-cigarešu lietošana. Nevar pagaidām viennozīmīgi pateikt, kādas cigaretes nodara lielāku kaitējumu veselībai, bet arī e-cigaretēm, jo biežāk tiek lietotas, jo risks pieaug. Bet kas noteikti ir skaidrs – nesmēķēšana ir vislabākais, ko izvēlēties, to arī katram lasītājam novēlu.