Vēdera dobuma ultrasonogrāfija (jeb saīsināti vēdera USG) ir viena no visbiežāk izmantotajām un informatīvākajām attēldiagnostikas metodēm. Tā ir nesāpīga, ātra un nekaitīga procedūra, kas ļauj reālā laikā izvērtēt galveno vēdera orgānu stāvokli un savlaicīgi atklāt funkcionālas vai strukturālas izmaiņas.
Izmeklējums tiek izmantots gan akūtu, gan hronisku sūdzību gadījumā, un tas ir piemērots dažāda vecuma pacientiem. Vēdera ultrasonogrāfija ļauj veikt pilnvērtīgu vēdera iekšējo orgānu pārbaudi, tostarp aknu, žultspūšļa, aizkuņģa dziedzera, liesas un nieru izvērtēšanu. Tās laikā iespējams identificēt arī specifiskas patoloģijas, piemēram, žultsakmeņu pazīmes vai aknu taukainā hepatoze, kas bieži attīstās bez izteiktiem simptomiem un tiek atklāta tikai izmeklējuma gaitā.
Šo izmeklējumu plaši izmanto gan akūtu sūdzību izvērtēšanā, gan profilaktiskās pārbaudēs, un tas ir piemērots dažāda vecuma pacientiem.
Kādus orgānus izvērtē vēdera ultrasonogrāfijas laikā?
Ultrasonogrāfijas laikā ārsts pārskata šādus orgānus:
- Aknas – lielums, struktūra, audzēji, steatoze (taukainas izmaiņas), cistas;
- Žultspūslis un žultsvadi – akmeņi, polipi, sieniņu iekaisums (holecistīts);
- Aizkuņģa dziedzeris (pankreass) – iekaisuma vai audzēja pazīmes, struktūras izmaiņas;
- Nieres un virsnieres – cistas, audzēji, akmeņi, hidronefroze;
- Liesa – palielinājums, struktūras izmaiņas;
- Urīnpūslis – sieniņu sabiezējums, atlikušais urīns;
- Lieli asinsvadi – aortas aneirisma vai paplašinājums.
Atsevišķos gadījumos tiek izvērtēta arī zarnu cilpu struktūra, brīvs šķidrums vēdera dobumā, vai vēdera sienas trūces.
Kam ieteicama vēdera ultrasonogrāfija?
Izmeklējumu nozīmē gan simptomu gadījumā, gan skrīninga nolūkos, jo daudzas saslimšanas sākas bez sāpēm vai redzamiem simptomiem. To īpaši ieteicams veikt, ja:
- ir sāpes vai diskomforts vēderā;
- parādās slikta dūša, vemšana, meteorisms, caureja vai aizcietējumi;
- novērojams svara zudums bez redzama iemesla;
- pastāv aknu, žultsceļu vai nieru slimību anamnēze;
- ir aizdomas par vēdera aortas aneirismu (piemēram, vecākiem vīriešiem ar hipertensiju);
- ir laboratoriskas izmaiņas – paaugstināts ALAT, ASAT, bilirubīns, amilāze, GGT u. c.;
- jāveic onkoloģiska skrīninga pārbaude vai kontrole;
- ir aizdomas par žultsakmeņiem vai pankreatītu.
Kā notiek izmeklējums?
Procedūras gaita:
- Pacients guļ uz muguras, pēc nepieciešamības pagriežas uz sāniem.
- Uz vēdera tiek uzklāts caurspīdīgs ultraskaņas gels.
- Radiologs ar zondi pārskata attiecīgos orgānus vairākās plaknēs.
- Ja nepieciešams, pacientam var tikt lūgts ieelpot, aizturēt elpu vai mainīt pozu.
Izmeklējuma ilgums:
Vidēji 15–25 minūtes, atkarībā no orgānu pārskatāmības un identificētajām novirzēm.
Sagatavošanās izmeklējumam – ļoti būtiska!
Lai nodrošinātu precīzu un informatīvu rezultātu, pacientam jāievēro šādi sagatavošanās nosacījumi:
- Neēst vismaz 6 stundas pirms izmeklējuma – gāzes un pārtikas atlikumi var traucēt orgānu vizualizācijai;
- Iepriekšējā dienā izvairīties no gāzveidojošiem produktiem (piemēram, pākšaugi, kāposti, saldumi, gāzētie dzērieni);
- Ja nepieciešams – lietot vieglus vēdera pūšanās mazinātājus, piemēram, espumizānu (pēc ārsta norādes);
- Nedzert kafiju, pienu vai sulas pirms izmeklējuma, tikai nelielu daudzumu ūdens;
- Ja tiek vērtēts arī urīnpūslis, to vēlams uzpildīt – vismaz 1 stundu iepriekš neurinēt un izdzert glāzi ūdens.
Ko var atklāt vēdera ultrasonogrāfijas laikā?
Ar ultrasonogrāfiju iespējams savlaicīgi diagnosticēt vairākas klīniski nozīmīgas saslimšanas:
- Aknu taukainu infiltrāciju, cirozes pazīmes vai fokālus veidojumus;
- Žultspūšļa akmeņus, žultsvadu paplašinājumu vai iekaisumu;
- Pankreatītu vai aizkuņģa dziedzera audzēju aizdomas;
- Nieru cistas, akmeņus, hidronefrozi vai iedzimtas anomālijas;
- Liesas palielināšanos, piemēram, pie asinsrites traucējumiem vai hematoloģiskām slimībām;
- Brīvu šķidrumu vēdera dobumā, kas var liecināt par iekaisumu, asinsizplūdumu vai onkoloģisku procesu;
- Aortas aneirismas vai citas asinsvadu izmaiņas, kuras var būt dzīvībai bīstamas.
Ko darīt pēc izmeklējuma?
- Rezultātus iespējams saņemt uzreiz.
- Ja tiek konstatētas izmaiņas, ārsts ieteiks tālākos soļus – laboratoriskus testus, CT/MR, endoskopiju vai nosūtīs pie gastroenterologa, nefrologa, urologa vai hepatologa.
- Profilaktiskai pārbaudei – atkārtotu ultrasonogrāfiju vēlams veikt reizi 1–2 gados, īpaši, ja iepriekš konstatēti veidojumi, cistas vai akmeņi.
Kur veikt ultrasonogrāfiju?
Rīgas 1. slimnīcā ultrasonogrāfijas izmeklējumi tiek veikti ar mūsdienīgām, augstas izšķirtspējas iekārtām, ko apkalpo speciālisti ar ilggadēju pieredzi diagnostiskajā radioloģijā. Pacienti saņem rezultātus un ārsta skaidrojumu uzreiz pēc izmeklējuma, kā arī tiek nodrošināta komfortabla un konfidenciāla vide katram.
Pierakstoties uz ultrasonogrāfiju, ņemiet līdzi ārsta nosūtījumu, ja tas ir izrakstīts. Ultrasonogrāfija ar nosūtījumu palīdz ātrāk saprast, kur slēpjas problēma, un sniedz ārstam precīzu informāciju par jūsu veselību, kas ir īpaši svarīgi, lai nekavētu turpmāko ārstēšanu.
Vēdera ultrasonogrāfija – vienkāršs solis ceļā uz precīzu diagnozi
Iekšējo orgānu slimības bieži attīstās nemanāmi – bez sāpēm vai simptomiem. Vēdera ultrasonogrāfija ir neinvazīvs, ātrs un efektīvs veids, kā iegūt būtisku informāciju par Tava organisma stāvokli.
Speciālisti, kas veic pakalpojumu
Artis Brokāns
Ultrasonogrāfijas speciālists
Arvīds Bušs
Ultrasonogrāfijas speciālists
Dagnija Grabovska
Ultrasonogrāfijas speciālists
Vadims Ivanovskis
Ultrasonogrāfijas speciālists
Iryna Kalyniuk
Ultrasonogrāfijas speciālists
Vladislavs Kopitkovs
Ultrasonogrāfijas speciālists
Rasma Mieze
Ultrasonogrāfijas speciālists
Mārtiņš Purmalis
Ultrasonogrāfijas speciālists
Beatrise Šmidberga
Ultrasonogrāfijas speciālists
Astrīda Vildere
Ultrasonogrāfijas speciālists
Citi saistītie pakalpojumi











