Krioterapija

Krioterapija ir dermatoloģiska procedūra, kas izmanto ļoti zemu temperatūru, lai ārstētu dažādus ādas stāvokļus un bojājumus. Šī metode ir plaši pielietota, pateicoties tās efektivitātei un relatīvajai vienkāršībai.

Tā ir viena no visdrošākajām un visbiežāk izmantotajām metodēm ādas bojājumu likvidēšanai. Krioterapija ir īpaši efektīva labdabīgu ādas veidojumu un noteiktu priekšvēža stāvokļu ārstēšanā. Tā nodrošina minimālu diskomfortu un bieži vien neprasa ilgstošu atveseļošanās periodu, kas ir būtiska priekšrocība pacientiem. Turklāt krioterapijas pielietošana ir plaša – to izmanto gan medicīnā, gan estētiskajā dermatoloģijā, kas vēl vairāk veicina tās popularitāti.

Galvenās pielietošanas jomas

• Kārpas un kontagiozie moluski: Krioterapija ir efektīva metode kārpu un kontagiozo molusku (ādas infekcija, ko izraisa vīruss) ārstēšanā. Tiek izmantots šķidrais slāpeklis, kas tiek uzklāts uz ādas, sasalstot un iznīcinot inficētās šūnas.
• Aktīniskā keratoze: Priekšvēža stāvoklis, ko izraisa ilgstoša saules iedarbība. Krioterapija var palīdzēt novērst aktīnisko keratozi, samazinot risku, ka no tās varētu attīstīties par ādas vēzi.
• Bazālo šūnu karcinoma: Viena no visbiežāk sastopamajām ādas vēža formām. Krioterapiju var izmantot kā ārstēšanas metodi agrīnās stadijās, īpaši, ja bojājums ir mazs.
• Dermatofibromas: Labdabīgi ādas veidojumi, kuri bieži tiek ārstēti ar slāpekli, lai samazinātu vai izņemtu.

Procedūras norise

Dermatologs veic detalizētu pacienta veselības novērtējumu, ieskaitot alerģijas, medikamentus un citu nozīmīgu medicīnisko vēsturi.

Tiek rūpīgi izskatīti ādas bojājumi, lai noteiktu, vai krioterapija ir piemērota.

Bojājuma vieta tiek notīrīta ar antiseptisku līdzekli, lai mazinātu infekcijas risku. Dažos gadījumos var izmantot lokālu anestēziju.

Šķidrais slāpeklis (-196 °C) tiek aplicēts uz ādas bojājuma, izmantojot aerosolu vai kokvilnas tamponu. Sasaldēšanas ilgums ir dažas sekundes līdz minūte atkarībā no bojājuma lieluma. Dažreiz procedūra tiek veikta vairākos ciklos.

Pēc procedūras āda kļūst balta un sasalst, kas vēlāk var pārvērsties par pietūkumu, apsārtumu un kreveli.

Krioterapija ir efektīva un droša procedūra ādas bojājumu ārstēšanai, ja to veic kvalificēts dermatologs. Tā nodrošina ātru ārstēšanu ar minimālu diskomfortu un īsu atveseļošanās laiku. Konsultējieties ar dermatologu, lai noskaidrotu, vai krioterapija ir piemērota jūsu ādas problēmu risināšanai.

Kas jāievēro pēc procedūras?

Izvairīties no saules iedarbības: Pēc krioterapijas āda ir jutīga. Lietojiet saules aizsargkrēmu ar augstu SPF.

Uzturēt ādu tīru un sausu: Mazgājiet ādu ar maigu ziepju un ūdens palīdzību, nosusiniet to saudzīgi.

Nepieskarties krevelēm: Ļaujiet krevelēm dabiski nokrist.

Lietot mīkstinošus līdzekļus: Var izmantot ārsta ieteiktos mīkstinošos krēmus.

Izvairīties no karstuma avotiem: Neapmeklējiet saunu un izvairieties no karstām vannām.

Seko ārsta norādījumiem: Ja izrakstīti medikamenti vai īpaši kopšanas līdzekļi, lietojiet tos kā norādīts.

Novērot infekcijas pazīmes: Ja parādās apsārtums, pietūkums, strutaini izdalījumi vai drudzis, sazinieties ar ārstu.

Regulāra uzraudzība: Iespējams, būs nepieciešamas atkārtotas vizītes pie ārsta, lai novērtētu atveseļošanās procesu.

Iespējamās blakusparādības

Sāpes un diskomforts: Procedūras laikā un pēc tās var rasties sāpes vai diskomforts.

Ādas izmaiņas: Iespējamas ādas krāsas izmaiņas vai rētas.

Infekcijas risks: Rets risks, kas pieaug, ja netiek ievēroti higiēnas noteikumi.

Kontrindikācijas

Absolūtās kontrindikācijas

Aukstuma inducēta nātrene: Pacientiem ar alerģiju pret aukstumu, krioterapija var izraisīt smagas reakcijas, piemēram, nātreni vai pat anafilaksi.

Ļaundabīgi audzēji ar nezināmu izcelsmi: Neārstē audzējus, kuru ļaundabīgums nav skaidri noteikts.

Relatīvās kontrindikācijas

Hemofīlija vai citi asinsreces traucējumi: Palielināts asiņošanas risks.

Raynaud sindroms: Var izraisīt ekstremitāšu asinsvadu spazmas.

Aktīva ādas infekcija ārstējamā vietā: Infekcija var saasināties.

Diabēts: Diabēta pacientiem ir palielināts infekcijas un lēnas dzīšanas risks.

Novājināta imūnsistēma: Lielāks infekcijas risks un sliktāka dzīšana.

Zonas ar samazinātu asinsapgādi: Pastāv audu nekrozes risks.

Seja, acis, dzimumorgāni: Šajās zonās ir nepieciešama īpaša piesardzība.

Īpaši lieli vai dziļi bojājumi: Var būt piemērotas alternatīvas ārstēšanas metodes.

Kāpēc izvēlēties dermatoloģiskās procedūras Rīgas 1. Slimnīcā?

• Pieredzējuši speciālisti – Mūsu dermatologi un medicīnas personāls ir augsti kvalificēti un regulāri pilnveido savas zināšanas, lai nodrošinātu efektīvu un drošu ādas veselības aprūpi.
• Mūsdienīgas tehnoloģijas – Izmantojam jaunākās medicīnas iekārtas un metodes, kas ļauj sasniegt maksimāli precīzus un saudzīgus ārstēšanas rezultātus.
• Individuāla pieeja pacientam – Piedāvājam personalizētu ārstēšanas plānu, pielāgojot procedūras katra pacienta vajadzībām, lai sasniegtu optimālu rezultātu un veicinātu ātru ādas atjaunošanos.

Speciālisti, kas veic pakalpojumu

Laila Atslēdziņa

Dermatologs, venerologs

Vanda Bondare Ansberga

Dermatologs, venerologs

Jūlija Deksne

Dermatologs, venerologs

Andra Dērveniece

Dermatologs, venerologs

Līga Donika (ex. Gulbe)

Dermatologs, venerologs

Ilona Hartmane

Dermatologs, venerologs

Iveta Ivdra

Dermatologs, venerologs

Artūrs Kaļva

Dermatologs, venerologs

Zanda Klētniece

Dermatologs, venerologs

Inga Kokaja

Dermatologs, venerologs

Angelina Konovalova

Dermatologs, venerologs

Jūlija Kuprina

Dermatologs, venerologs

Inta Kusiņa

Dermatologs, venerologs

Ingmārs Mikažāns

Dermatologs, venerologs

Aleksandra Panteļejeva

Dermatologs, venerologs

Jelizaveta Pavlova

Dermatologs, venerologs

Nataļja Postņikova (ex.Maiboroda)

Dermatologs, venerologs

Aleksejs Princevs

Dermatologs, venerologs

Eduards Princevs

Dermatologs, venerologs

Jolanta Purniņa

Dermatologs, venerologs

Lelde Reinberga

Dermatologs, venerologs

Ilze Upeniece

Dermatologs, venerologs

Liāna Žarinova

Dermatologs, venerologs

Madara Celmiņa

Dermatologs, venerologs