Kas ir dzemdes starpsiena un formas izmaiņas?
Dzemdes starpsiena (septum uteri) ir viena no biežākajām iedzimtajām dzemdes anomālijām, kas rodas embrionālās attīstības laikā. Šajā gadījumā dzemdes dobums ir sadalīts ar šķērssienu, kas var būt daļēja vai pilnīga. Atkarībā no starpsienas biezuma un sastāva tā var būt veidota no saistaudiem vai muskuļaudiem. Papildus starpsienai iespējamas arī citas formas izmaiņas – piemēram, divragu dzemde, seglveida dzemde vai hipoplastiska dzemde. Šie varianti būtiski ietekmē sievietes reproduktīvo veselību, jo var traucēt normālu grūtniecības iestāšanos un norisi.
Dzemdes attīstības anomāliju veidi
Dzemdes attīstības anomālijas rodas embrionālās attīstības laikā, kad divi Müllera kanāli nesaplūst pilnībā vai nesadalās pareizi. Visbiežāk sastopamie veidi ir:
- Dzemdes starpsiena (septum uteri) – šķērssiena, kas daļēji vai pilnībā sadala dzemdes dobumu. Atšķirībā no citām formām dzemdes ārējā kontūra ir normāla, bet dobums sadalīts.
- Seglveida dzemde (uterus arcuatus) – dzemdes dobums ir ar vieglu ieliekumu, bet nav izteiktas starpsienas. Parasti šī forma ir viegla un neizraisa būtiskas problēmas.
- Divragu dzemde (uterus bicornis) – dzemdes ārējā kontūra ir ieliekta, dzemde sadalās divos ragiem. Atkarībā no izteiktības tā var būt daļēja vai pilnīga.
- Vienraga dzemde (uterus unicornis) – tikai viens Müllera kanāls attīstās pilnībā, rezultātā ir mazāka, asimetriska dzemde.
- Dubultā dzemde (uterus didelphys) – abi Müllera kanāli nesaplūst, veidojot divas atsevišķas dzemdes, dažreiz arī ar diviem dzemdes kakliņiem.
Precīza atšķiršana iespējama ar ultrasonogrāfiju, histeroskopiju vai magnētisko rezonansi, jo ārējā kontūra un dobuma forma ir galvenie diagnostiskie kritēriji.
Simptomi un riski
Ne visām sievietēm ar dzemdes starpsienu vai formas izmaiņām parādās sūdzības, un bieži vien problēma tiek atklāta tikai pēc atkārtotiem grūtniecības sarežģījumiem. Tomēr visbiežāk sastopamie riski ir:
- neauglība – embrijs nespēj ieņemt vietu vai attīstīties;
- atkārtoti spontānie aborti – dzemdes dobuma deformācija traucē embrija attīstībai;
- priekšlaicīgas dzemdības – nepietiekams vietas daudzums auglim vai traucēta dzemdes kontrakciju darbība;
- augļa nepareizs guļas stāvoklis – seglveida vai divragu dzemde ierobežo augļa iespējas ieņemt optimālu stāvokli.
Retāk sievietes izjūt arī menstruāciju traucējumus vai sāpes, taču tie nav galvenie simptomi.
Sastopamība un riska faktori
Dzemdes attīstības anomālijas ir salīdzinoši reti sastopamas – tās konstatē apmēram 3–5% sieviešu populācijā. Starp sievietēm ar neauglību vai atkārtotiem spontāniem abortiem šo patoloģiju īpatsvars ir lielāks – līdz pat 15–20% gadījumu.
Riska faktori ir saistīti ar embrionālās attīstības traucējumiem, bet precīzi iemesli nav līdz galam noskaidroti. Daži iespējamie faktori ir:
- ģenētiskā predispozīcija;
- grūtniecības laikā mātei piedzīvoti riski (piemēram, medikamentu lietošana, infekcijas, vides faktori);
- citu orgānu attīstības anomālijas (piemēram, nieru un urīnceļu).
Šīs anomālijas bieži vien ilgstoši paliek neatklātas, līdz sievietei rodas reproduktīvās veselības problēmas.
Saistība ar spontāniem abortiem un grūtniecības komplikācijām
Dzemdes starpsiena un citas formas izmaiņas būtiski ietekmē grūtniecības norisi. Starpsiena sastāv no saistaudiem ar sliktu asinsapgādi, tāpēc embrijs, kas implantējas uz tās, nesaņem pietiekamu uzturu un skābekli. Rezultātā bieži notiek spontāns aborts pirmajā trimestrī.
- Sievietēm ar dzemdes starpsienu spontāno abortu risks sasniedz līdz pat 60%.
- Arī priekšlaicīgas dzemdības ir biežākas, jo dzemdes dobums ir mazāks vai deformēts.
- Divragu vai seglveida dzemdes gadījumā var rasties augļa guļas anomālijas, placenta priekšguļa vai placentas atslāņošanās risks.
- Vienraga dzemdes gadījumā pastāv ne tikai abortu, bet arī augļa augšanas ierobežojumu risks, jo dzemde ir mazāka pēc izmēra.
- Paaugstināts ķeizargrieziena risks – anatomisko īpatnību dēļ dzemdes formas izmaiņas bieži vien apgrūtina spontānas dzemdības, tādēļ ārstiem biežāk jāizvēlas ķirurģiska piegāde, lai nodrošinātu mātes un bērna drošību.
Tādēļ šīs anomālijas tiek īpaši rūpīgi izmeklētas sievietēm ar atkārtotu grūtniecības pārtraukšanos vai neauglības problēmām.
Diagnostikas iespējas
Precīza diagnostika ir pirmais solis ceļā uz veiksmīgu ārstēšanu.
- Ultrasonogrāfija (2D un 3D USG) ļauj noteikt dzemdes formas anomālijas un novērtēt starpsienas lielumu.
- Histeroskopija dod iespēju tieši redzēt dzemdes dobumu un identificēt starpsienas apmērus.
- Magnētiskā rezonanse (MR) sniedz detalizētu priekšstatu par dzemdes anatomiju un tiek izmantota sarežģītākos gadījumos, kad jānošķir starpsiena no seglveida vai divragu dzemdes.
Bieži šīs metodes tiek kombinētas, lai iegūtu pēc iespējas precīzāku ainu.
Ārstēšanas iespējas
Mūsdienās dzemdes starpsienas un formas izmaiņas visbiežāk ārstē ar histeroskopisko ķirurģiju. Procedūra tiek veikta caur maksti, neizmantojot griezienus vēdera sienā. Ārsts ar optiska instrumenta – histeroskopa – palīdzību vizualizē starpsienu un, izmantojot īpašus instrumentus, to saudzīgi izgriež.
- Operācija parasti ilgst 30–60 minūtes.
- Pacientei nav nepieciešama ilgstoša hospitalizācija – vairumā gadījumu viņa var doties mājās tajā pašā vai nākamajā dienā.
- Dzemdes anatomija tiek atjaunota, ievērojami uzlabojot grūtniecības iespējas nākotnē.
Priekšrocības pacientei
- Minimāli invazīva procedūra bez rētām uz vēdera.
- Īss atveseļošanās laiks un ātra atgriešanās ikdienas aktivitātēs.
- Samazināts spontāno abortu un priekšlaicīgu dzemdību risks.
- Būtisks auglības iespēju uzlabojums.
- Emocionālā drošība un pārliecība par veiksmīgāku nākotnes grūtniecību.
Pēcoperācijas periods un rekomendācijas
Pēc histeroskopiskās operācijas sievietei var būt viegla smērēšanās un diskomforts, kas pāriet pāris dienās. Ieteicams atturēties no dzimumdzīves un smagas fiziskas slodzes aptuveni 2 nedēļas. Pēc 1–2 mēnešiem tiek veikta kontroles vizīte un ultrasonogrāfija, lai pārliecinātos par dzemdes dobuma sadzīšanu. Daudzām pacientēm pēc operācijas būtiski uzlabojas grūtniecības iestāšanās iespējas un samazinās sarežģījumu risks nākotnē.
Nē. Ja sievietei nav grūtniecības plānu un starpsiena neizraisa sūdzības, ārstēšana var nebūt nepieciešama. Tomēr, ja ir atkārtoti spontānie aborti, neauglība vai grūtniecības komplikācijas, histeroskopiska starpsienas noņemšana tiek rekomendēta.
To iespējams noteikt ar modernām diagnostikas metodēm – 3D ultrasonogrāfiju, histeroskopiju un magnētisko rezonansi. Galvenā atšķirība ir dzemdes dobuma un ārējās kontūras forma.
Jā. Pēc starpsienas noņemšanas grūtniecības iestāšanās iespējas būtiski uzlabojas, samazinās spontāno abortu un priekšlaicīgu dzemdību risks.
Parasti pēc 2–3 mēnešiem, kad dzemdes dobums ir pilnībā sadzijis un kontroles izmeklējumos apstiprināta normāla anatomija.Ārstēšanas iespējas
Kā pieteikties uz operāciju?
Ja Jums ir tikai aizdomas vai diskomforts, tad vispirms būtu:
Jāpiesakās uz konsultāciju pie ginekologa
Nepieciešamības gadījumā ginekologs nosūtīs uz papildus izmeklējumiem (tādiem kā ultrasonogrāfija (USG))
Ja Jūs jau saņēmāt ginekologa konsultāciju un speciālists ir nosūtījis uz operāciju:
Jāpiesakās uz PIRMS OPERĀCIJAS vizīti pie operējošā ginekologa
(konsultācija un izmeklēšana notiks ar speciālistu, kas arī veiks operāciju)
Uz PIRMS OPERĀCIJAS vizīti pacientam ir jābūt līdzi:
Nosūtījums no ginekologa uz operāciju
Ultrasonogrāfijas (USG) izmeklējuma izraksts
Kādēļ izvēlēties Rīgas 1. slimnīcu?
- Pieredzējuši speciālisti – ginekologi ar plašu pieredzi dzemdes anomāliju diagnostikā un histeroskopisko operāciju veikšanā.
- Mūsdienīgas tehnoloģijas – augstas izšķirtspējas histeroskopi un precīzi instrumenti drošai un saudzīgai ārstēšanai.
- Individuāla pieeja – ārstēšanas plāns tiek izstrādāts, ņemot vērā pacientes veselības stāvokli un reproduktīvos plānus.
- Visaptverošs risinājums – vienuviet pieejami diagnostikas, ķirurģijas, reproduktīvās veselības un rehabilitācijas pakalpojumi.
Dzemdes starpsienas un formas izmaiņu ārstēšana ar histeroskopijas palīdzību ir mūsdienīgs, drošs un efektīvs risinājums, kas palīdz atjaunot normālu dzemdes anatomiju, uzlabot auglību un novērst atkārtotus grūtniecības sarežģījumus. Rīgas 1. slimnīcas speciālistu zināšanas un tehnoloģijas nodrošina augstāko ārstēšanas kvalitāti un pacientu drošību.
Speciālisti, kas veic pakalpojumu
Kristīne Strazdiņa
Ginekologs
Ija Lisovaja
Ginekologs
Citi saistītie pakalpojumi











