Ehokardiogrāfija ir ultraskaņas metode, ar kuras palīdzību nosaka sirds izmērus, vārstuļu un sieniņu stāvokli, un sirds funkcionālo stāvokli. Metodes pamatā ir ultraskaņas signālu reģistrācija, ko atstaro sirds struktūras.

Rīgas 1.slimnīcas Funkcionālās diagnostikas nodaļa piedāvā ehokardiogrāfiju (EHO) – sirds izmeklējumu ar ultrasonogrāfijas metodi.

Sirds izmeklēšanas metodes – elektrokardiogrāfija (EKG) un ehokardiogrāfija – neaizvieto viena otru, bet papildina. Salīdzinājumā ar elektrokardiogrammu, kas reģistrē sirds elektriskos notikumus, ehokardiogrāfija sniedz informāciju par sirds funkcionālo stāvokli un uzbūvi – sirds četrām kamerām, to izmēriem, sienām, starpsienām un četriem vārstuļiem.

SVARĪGI: EKG veicama pirms ehokardiogrāfijas.

Ehokardiogrāfijas izmeklējuma laikā 

pacients atrodas guļus stāvoklī, ārsts ar zondi (uz tās uzliekot speciālu želeju) apskata sirdi – nosaka tās izmērus, novērtē funkciju un sirds vārstuļu darbību. Izmeklējums ir nesāpīgs, neprasa nekādu iepriekšēju sagatavošanos un ir absolūti nekaitīgs, to var veikt arī grūtniecības laikā. 

Izmeklējuma laikā dzirdamās skaņas saistāmas ar sirds vārstuļu un lielo asinsvadu novērtēšanu. Izklausot sirdi ar fonendoskopu (stetoskopu), ārstam jāuztver visu vārstuļu toņi un trokšņi pietiekami klusu, bet ehokardiogrāfijas laikā dzirdams katrs vārstulis atsevišķi un salīdzinoši skaļi. Ehokardiogrāfiju dēvē arī par virtuālo stetoskopu.

Izmeklējumu veic ārsts kardiologs, ehokardiogrāfijas speciālists. Ehokardiogrāfija ar nosūtījumu iespējama kā valsts apmaksāts pakalpojums ambulatori vai dienas stacionāra pacientiem. Rīgas 1.slimnīcas ehokardiogrāfijas speciālistu saraksts atrodams šeit:

Transezofageāla ehokardiogrāfija

Nepieciešamības gadījumā tiek veikta ehokardiogrāfiskā izmeklēšana caur barības vadu. Sirds ultrasonogrāfijas izmeklējums caur barības vadu, tiek nozīmēts gadījumos, kad ar ehokardiogrāfijas metodi diagnozi precizēt nav iespējams. Pacientam barības vadā tiek ievadīta zonde, ar kuru tiek apskatīta sirds.

Līdzi jābūt nosūtījumam uz transezofageālo ehokardiogrāfiju, visiem iepriekšējiem izmeklējumiem, slimnīcu izrakstiem, lietotajiem medikamentiem un datiem par iepriekšējām blakusparādībām.

Pirms procedūras pacientam jābūt tukšā dūšā vismaz 6 stundas. Nedrīkst smēķēt. Par medikamentu lietošanu jākonsultējas ar ārstu, kas nosūta uz transezofageālo ehokardiogrāfiju.

Pirms izmeklējuma 

pacientam atkārtoti paskaidro izmeklējuma nepieciešamību, būtību un iespējamās blakus parādības. Ja pacients piekrīt transezofageālās ehokardiogrāfijas procedūrai, tiek parakstīta pacienta informētās piekrišanas forma.

Izmeklējuma norise

Rīkles gala jutīguma mazināšanai iesmidzina lidokaīnu. Zondi apstrādā ar lidokaīna gelu. Tiek izņemtas izņemamās zobu protēzes. Zondes drošībai un stabilitātei izmanto plastmasas iemuti, ko pacients satur ar lūpam. Vēnā ievada katetru izmeklējuma vajadzībām vai nomierinošu līdzekļu ievadīšanai nepieciešamības gadījumā. Izmeklējuma laikā tiek monitorēts viens elektrokardiogrammas novadījums, tādēļ lieto EKG elektrodus.

Pacients guļ uz kreisajiem sāniem ar nedaudz uz priekšu noliektu galvu, var kontaktēt ar medicīnas personālu un piedalās zondes rīšanā, uzklausot ārsta norādījumus par to. Barības vadā ievadītā zonde netraucē elpošanai.

Transezofageālās ehokardiogrāfijas izmeklējums ilgst 20–30 min. Pēc procedūras 2 stundas iesaka neēst un nelietot šķidrumu. Izmeklējuma rezultāti un rekomendācijas parasti tiek saņemtas īsi pēc izmeklējuma ar paskaidrojumiem par rezultātu.