Elektrokardiogrāfija: sirdsdarbības diagnostika un ārstēšana

Elektrokardiogrāfija ir izplatīta metode sirdsdarbības diagnostikai. Tā tiek lietota, lai novērtētu sirds veselību, diagnosticētu sirdsdarbības problēmas un sekotu ārstēšanas efektivitātei.  

Elektrokardiogrāfija ļauj ārstiem reģistrēt sirdsdarbības elektriskos signālus un attēlot tos grafiski kā sirds elektrokardiogrammu (EKG). Šī procedūta ļauj novērtēt sirds darbību un atklāt iespējamas sirds problēmas, piemēram, aritmijas, sirds išēmiju (koronāro slimību), sirds muskuļa bojājumus un citus sirds traucējumus.

Elektrokardiogramma tiek vērtēta kopā ar slimības ainu un citiem izmeklējumiem, lai piemeklētu atbilstošāko un rezultatīvāko ārstēšanas metodi.

Kad veicama elektrokardiogrāfija?

  • profilaktiski pēc ikgadējā ģimenes ārsta apmeklējuma,
  • ja pēc sūdzībām un izmeklēšanas ārstam rodas aizdomas par pirmreizēju sirds slimību,
  • esošas sirds slimības un medikamentu ietekmes novērtēšanai,
  • ja paredzama speciālista konsultācija,
  • ja nepieciešama sirds diagnostika citu slimību gadījumā,
  • pirms plānveida operācijas.

Sirds izmeklējumi jāveic pacientiem, kuri sūdzas par elpas trūkumu, nespēku, tūsku, sirdsklauvēm vai sāpēm krūškurvī. Vislabāk izmeklējumus veikt profilaktiski, pirms sākušās minētās sūdzības. 

To, kādus izmeklējumus veikt, nosaka ģimenes ārsts vai kardiologs. Katram pacientam tiek izvērtēts individuālais sirds un asinsvadu slimību risks (paaugstināts holesterīna līmenis, cukura diabēts, paaugstināts asinsspiediens, smēķēšana u.c.). Tāpat tiek ņemta vērā arī ģimenes medicīniskā vēsture – vai pacienta ģimens locekļiem ir bijušas kādas sirds un asinsvadu slimības.

Kā tiek veikta elektrokardiogrāfija?

Izmeklējums neprasa iepriekšēju sagatavošanos un ir nesāpīgs. To veic arī bērniem un grūtniecēm.

Izmeklējums pacientam tiek veikts miera stāvoklī, guļot uz kušetes un pievienojot viņam elektrodus. Elektrodi tiek pievienoti EKG ierīces kabeļiem un piestiprināti pie pacienta ādas, lai nodrošinātu elektroķīmisku kontaktu starp sirdi un ierīci.

Elektrokardiogrammas līknes pierakstu veic medicīnas personāls, izmantojot speciālu aparatūru – elektrokardiogrāfu. Standarta elektrokardiogrammā (EKG) mūsdienās ir 12 novadījumi jeb elektrodi, kas tiek novietoti uz pacienta ķermeņa dažādās vietās, lai ierakstītu sirds elektriskos signālus no dažādām leņķa pozīcijām. Katrs no šiem 12 novadījumiem attēlo sirds darbību no atšķirīgas perspektīvas, ļaujot ārstiem iegūt detalizētu informāciju par sirds stāvokli.

Ko spēj atklāj elektrokardiogramma?

Elektrokardiogrāfija ir efektīvākā metode sirdsdarbības ritma un ar to saistīto parametru novērtēšanai. Ar elektrokardiogrāfijas palīdzību iespējams atklāt:

  • akūtu koronāru sindromu – pēkšņu sirds asinsvadu slimības izpausmi,
  • dažādus fizioloģiskos stāvokļus, piemēram, trauksmi, smēķēšanu, aptaukošanos, ogļhidrātiem bagātu maltīti pirms izmeklējuma, grūtniecību, u.c.,
  • paaugstinātu asinsspiedienu, sirds dobumu paplašināšanos un citus gadījumus.

Izmaiņas elektrokardiogrammā (EKG) var radīt ar sirdi tieši nesaistītas slimības, piemēram, nieru mazspēja un vairogdziedzera slimības. Ja pacientam ir vairākas slimības, kuru dēļ saņemta speciālista konsultācija un izrakstīti medikamenti, tie visi būtu jāuzrāda ģimenes ārstam un speciālistam, jo vienlaicīga medikamentu lietošana ne tikai ietekmē elektrokardiogrammas (EKG) parametrus, bet var būt pamats nopietniem sirds ritma traucējumiem,

Dažkārt ritma traucējumi var būt īslaicīgi un neuzrādīties elektrokardiogrāfijas pieraksta laikā, tāpēc pacientam var norīkot ilgstošu EKG pierakstu jeb Holtera monitorēšanu miera un brīvas aktivitātes apstākļos vismaz 24 stundas. Nepieciešamības gadījumā pieraksta laiku var pagarināt, vai izmantot citas monitorēšanas iespējas. 

Sirds asinsvadu slimību diagnostikai, riska, prognozes un ārstēšanas novērtēšanai izmanto slodzes testu ar elektrokardiogrammu (EKG) jeb veloergometriju. To veic speciāli aprīkotā kabinetā sertificēts ārsts un apmācīta medicīnas māsa.