Sirds izmeklējumi jāveic pacientiem, kas sūdzas par elpas trūkumu, nespēku, tūsku, sirdsklauvēm vai sāpēm krūškurvī. Vislabāk izmeklējumus veikt profilaktiski, pirms sākušās minētās sūdzības. Kādus izmeklējumus veikt, to nosaka ģimenes ārsts vai kardiologs, ņemot vērā arī ģimenes anamnēzi – to, vai ģimenē ir sirds un asinsvadu slimības, kā arī izvērtējot individuāli sirds un asinsvadu slimību risku (paaugstināts holesterīna līmenis, cukura diabēts,  paaugstināts asinsspiediens, smēķēšana u.c.).

Elektrokardiogramma jeb EKG ir sirds elektrisko potenciālu grafisks attēls.

Elektrokardiogramma (saīsinājumā EKG) ir sirds elektriskās aktivitātes grafisks attēls uz speciāla milimetru papīra. Sirds elektrisko aktivitāti nodrošina sirds šūnu spēja automātiski radīt, uztvert un pārvadīt elektriskos impulsus. Elektrokardiogrammas līknes pierakstu veic medicīnas personāls, izmantojot speciālu aparatūru – elektrokardiogrāfu. Standarta elektrokardiogrammā (EKG) mūsdienās ir 12 novadījumi. 

Plānveida elektrokardiogrāfijas izmeklējums tiek veikts:

  • ikgadējā ģimenes ārsta profilaktiskā apmeklējuma ietvaros,

  • ja pēc sūdzībām un objektīvās izmeklēšanas ārstam rodas aizdomas par pirmreizēju sirds slimību,

  • esošas sirds slimības un medikamentu ietekmes novērtēšanai dinamikā,  vai arī, ja paredzama speciālista konsultācija,

  • ārsts paredz netiešu informāciju citu slimību gadījumā,

  • pirms plānveida operācijas.

Izmeklējums neprasa nekādu iepriekšēju sagatavošanos, ir nesāpīgs, to veic arī bērniem un grūtniecēm. Elektrokardiogrāfijas izmeklējums tiek veikts pacientam miera stāvoklī guļot uz kušetes un pievienojot viņam elektrodus. 

Elektrokardiogrammas pieraksts:

  • ir zelta standarts sirdsdarbības ritma un ar to saistīto parametru novērtēšanā,

  • zelta standarta otra situācija ir akūts koronārs sindroms – pēkšņa sirds asinsvadu slimības izpausme,

  • tiek vērtēts kopā ar slimības ainu, citiem izmeklējumiem un tiek izvēlēta ārstēšana. Izmaiņas elektrokardiogrammā (EKG) var radīt ar sirdi tieši nesaistītas slimības, piemēram, nieru mazspēja, vairogdziedzera slimības u.c. Ja pacientam ir vairākas slimības, kuru dēļ saņemta speciālista konsultācija un izrakstīti medikamenti, tie visi būtu jāuzrāda ģimenes ārstam un speciālistam, jo vienlaicīga medikamentu lietošana ne tikai ietekmē elektrokardiogrammas (EKG) parametrus, bet var būt pamats nopietniem sirds ritma traucējumiem,

  • atspoguļo pacienta dzimumu, vecumu, ķermeņa uzbūvi un dažādus fizioloģiskos stāvokļus, kā, piemēram, trauksmi, smēķēšanu, aptaukošanos, ogļhidrātiem bagātu maltīti pirms izmeklējuma, grūtniecību, u.c.,

  • izmantojams paaugstināta asinsspiediena, sirdskaišu, sirds dobumu paplašināšanās u.c. gadījumos.

Elektrokardiogrāfijas pieraksta laikā var nereģistrēt ritma traucējumus, tāpēc lieto ilgstošu EKG pierakstu jeb Holtera monitorēšanu pacienta miera un brīvas aktivitātes apstākļos vismaz 24 stundas. Nepieciešamības gadījumā pieraksta laiku var pagarināt, vai izmantot citas monitorēšanas iespējas. 

Sirds asinsvadu slimību diagnostikai, riska, prognozes un ārstēšanas novērtēšanai izmanto slodzes testu ar elektrokardiogrammu (EKG) jeb veloergometriju. To veic speciāli aprīkotā kabinetā metodē sertificēts ārsts un apmācīta medicīnas māsa.