Veloergometrijae-pieraksts

Veloergometrija ir sirds un asinsvadu sistēmas veselības pārbaudes metode, pieaugošas slodzes apstākļos. Slodzes tests tiek veikts, izmantojot speciālu medicīnisko veloergometru jeb velotrenažieri, kas aprīkots ar speciālu aparatūru.  Ar šīs aparatūras palīdzību pacientam slodzes laikā reģistrē sirds kardiogrammu, mēra arteriālo asinsspiedienu.

Rīgas 1.slimnīcas Funkcionālās diagnostikas nodaļa piedāvā veikt veloergometriju (slodzes tests), kas ir izmeklēšanas metode  koronārās sirds slimības diagnostikai un tās ārstēšanas rezultātu novērtēšanai. 

Veloergometrijas testu veic ar ārsta nosūtījumu un tikai pēc medicīniskām indikācijām. 

Veloergometrijas slodzes tests iespējams dažāda vecuma, svara un dzimuma cilvēkiem, ievērojot to, ka: 

  •  pacienta svars nevar būt lielāks par 120-130  kilogramiem,

  •  pacients nevar būt bērns, kurš ar kājām nevar sasniegt ierīces pedāļus.

Slodzes testu var veikt pēc pacienta klīniskās situācijas un miera EKG izvērtēšanas.

Pirms izmeklējuma:

  • nepieciešams konsultēties ar ārstu par medikamentiem, kuru lietošana jāpārtrauc pirms izmeklējuma,

  • līdzi jāņem iepriekš veiktie elektrokardiogrammas (RKG) vai ehokardiogrāfijas (EHO) izmeklējumu rezultāti,

  • jāuzvelk ērts apģērbs un sporta  apavi,

  • 2 (divas)  stundas pirms veloergometrijas nedrīkst ēst, dzert kafiju un tēju, smēķēt,

  • ja pacientam ir paaugstināta temperatūra, klepus, iesnas, slikta pašsajūta, tad izmeklējums jāpārceļ uz citu dienu.

Izmeklējuma norise

Pirms procedūras uzsākšanas kardiologs, kurš veiks slodzes testu, izvērtēs testa iespējamību: 

  •  ievāks īsu anamnēzi, lai konstatētu iespējamās kontrindikācijas testam,

  • izvērtēs miera stāvokļa elektrokardiogrammu, ja iespējams, salīdzinās to ar iepriekš pierakstītajām elektrokardiogrammām (ja ir līdzi EKG, nevis apraksts),

  • testu veiks ar vienmērīgu slodzes palielināšanu. Ārsts izmeklējuma laikā sekos izmaiņām EKG,  proti:

  1.  vai ir sirds ritma traucējumi, 

  2. vai ir sirds asinsvadu sašaurināšanās slodzes laikā, kas var novest pie sirds muskuļa išēmijas, 

  3. pārmaiņām EKG pēc slodzes. 

  • izmeklējuma laikā jautās un aicinās pastāstīt par pacienta izjūtām – nogurumu, sāpēm krūtīs vai aiz krūšu kaula, elpas trūkumu vai galvas reiboņiem.

Izmeklējums turpinās, līdz tiek sasniegts maksimāli pieļaujamais pulsa  biežums, un/vai maksimāli pieļaujamā  arteriālā asinsspiediena paaugstināšanās un/vai tiek reģistrētas  izmaiņas sirds muskulatūras trofikā. 

Ja pacientam parādās sūdzības, tādas kā sāpes aiz krūškaula,  izteikts elpas trūkums u. tml., izmeklēšana tiek pārtraukta, nepieciešamības gadījuma pacientam tiks sniegta palīdzība.

Iespējamās komplikācijas

Veloergometrijas izmeklējuma  laikā  iespējamās:

  • sāpes krūtīs, 

  • asinsspiediena paaugstināšanās vai pazemināšanās, 

  • sirds ritma traucējumi,

  • izmaiņas EKG,

  • elpas trūkums,

  • galvas reiboņi,

  • ģībšana,

  • iespējamas nopietnās aritmijas vai pat pēkšņa nāve (0,03 % gadījumu- miokarda infarkts, 0,09% - nāve).

Komplikāciju riski tiek samazināti, piesaistot izmeklējuma veikšanai augsti kvalificētu personālu un pacientu rūpīgi sagatavojot testam.