Grieķu valodā ‘anaisthēsiā’ nozīmē ‘nejutīgumu’. Mūsdienās anestēzija ne vien nodrošina nejutīgumu un nesāpīgumu operācijas laikā, bet arī novēro un uztur dzīvībai svarīgās organisma funkcijas, līdz ar to mazinot un novēršot operācijas izraisītos traucējumus organismā. Pateicoties anestēzijai, ir iespējams veikt plašas, liela apjoma un sarežģītas operācijas.

Pirms operācijas pacientam nepieciešama ārsta anesteziologa konsultācija, kuras laikā tiek novērtēts pacienta veselības stāvoklis, viņš tiek iztaujāts par slimībām, paradumiem, izvērtēti analīžu un izmeklējumu rezultāti. Anesteziologs arī izvēlas un piemēro paredzētajai operācijai un tieši konkrētajam pacientam drošāko un atbilstošāko anestēzijas veidu,  par kuru pastāstīs un uz visiem neskaidrajiem jautājumiem atbildēs konsultācijas laikā.

Anestezioloģijas pakalpojumu Rīgas 1.slimnīcā nodrošina Anestezioloģijas, intensīvās terapijas un sāpju klīnikas speciālisti 

Anestezioloģijas pakalpojumu Rīgas 1.slimnīcā nodrošina Anestezioloģijas, intensīvās terapijas un sāpju klīnikas personāls docentes Irinas Evansas vadībā. Ārstu anesteziologu reanimatologu saraksts atrodams šeit:

Operācijas laikā tiek pielietoti dažādi anestēzijas veidi:

  • vispārējā anestēzija ir pasākumu komplekss, kad ar zāļu ievadīšanu organismā panāk apziņas un sāpju sajūtas zudumu, kā arī muskuļu relaksāciju, radot nepieciešamos apstākļus operācijas veikšanai. Pirms narkozes vienmēr vēnā ievada kanili, kas nodrošina pastāvīgu iespēju operācijas gaitā ievadīt medikamentus. Ievadot anestēzijas vielas, iestājas miegam līdzīgs stāvoklis uz visu operācijas laiku,

  • spinālās, epidurālās  anestēzijas vai perifēriskās nervu pinumu un nervu blokādes laikā sāpju sajūta tiek likvidēta tajā ķermeņa daļā, kurā tiks veikta operācija – ekstremitātēs vai sēžas apvidū. Ap nerviem, kas nes sajūtas no šī reģiona, tiek ievadīts medikaments, kura bloķē impulsa pārvadi nervā, tā panākot nejūtīgumu operācijas rajonā, kas saglabājas 2 – 4 stundas.

Vispārējo anestēziju veido četri dažādi komponenti:

  • apziņas nomākums (miegs, uztveres, apziņas un atmiņas nomākums),

  •  atsāpināšana,

  • miorelaksācija,

  • veģetatīvo refleksu nomākums.

Epceļu nodrošināšanai vispārējā anestēzijā ir divi galvenie veidi:

  • laringeālā maska,

  • endotraheālā intubācija.

Par anestēziju operācijas laikā ir atbildīgs ārsts anesteziologs reanimatologs, kas kontrolē un nodrošina visas dzīvībai svarīgās organisma norises.

Anestēzijas māsas kompetencē ir vispārējās, reģionālās un lokālās anestēzijas nodrošināšana sadarbībā ar ārstu anesteziologu ķirurģisko operāciju un dažādu manipulāciju laikā, kā arī pacientu aprūpe pirms un pēc anestēzijas, pacientu aprūpes plānošana, sniegšana un aprūpes rezultātu izvērtēšana.

Anestēzija aizsargā no sāpju un operācijas stresa nevēlamās ietekmes uz cilvēka organismu, kā arī rada optimālus apstākļus operācijas veikšanai.

Vadoties pēc indikācijām un veiktās operācijas specifikas,  pacientam tiks nodrošināta pēcoperācijas aprūpe un uzraudzība intensīvās terapijas nodaļā. 

Intensīvās terapijas uzdevums ir nodrošināt pacientiem vitālo funkciju atbalstu un monitoringu, izmantojot piemērotākos diagnostiskos un ārstnieciskos pasākumus, kas vērsti uz pacientam iespējami labāko klīnisko iznākumu. Intensīvo terapiju veic, izmantojot uz klīniskiem pierādījumiem balstītas vadlīnijas un protokolus.

HRONISKO SĀPJU ĀRSTĒŠANA

Kaut arī anesteziologa darba laukā vairāk ir pacientu ar akūtu sāpju sindromu, viņu zināšanas par sāpju novērtēšanu un ārstēšanu, kā arī speciālās reģionālās sāpju novēršanas tehnikas tiek lietotas arī hronisko sāpju ārstēšanā. 

Sāpes ir signāls jeb simptoms, kas norāda uz bojājumu, kaitīgu norisi organisma audos, un vienlaikus tās ir ciešanas ar daudzveidīgām un individuālām psiholoģiskām sekām, kas ietekmē ne vien cietēja dzīves kvalitti,  bet arī apkārtējos cilvēkus un sabiedrību kopumā.

Sāpju medicīna ir nozare, kas nodarbojas ar sāpju mehānismu izpēti, to izmeklēšanas un novērtēšanas iespējām, konservatīvās un invazīvās ārstēšanas metožu izstrādi un lietojumu. Lai arī sāpes izraisa daudzi patoloģiski stāvokļi un to rašanās saistās ar noteiktu anatomisko struktūru un funkciju bojājumu/ iekaisumu, tomēr dažādas izcelsmes un lokalizācijas sāpēm ir vienādi:

  • patofizioloģiskie attīstības mehānismi,

  • kopīga sāpju uztveres un vadīšanas sistēma un sāpju percepcijas centri, 

  • līdzīgi ir hronizācijas mehānismi neatkarīgi no slimības veida, rakstura un stadijas. 

Sāpju un emocionālo, neirotisko, somatoformo traucējumu mijiedarbība ir ļoti cieša, tas nosaka līdzīgas terapeitiskas pieejas iespēju dažādas izcelsmes un lokalizācijas sāpēm, un tāpēc ir izveidojusies vispārēja kopīga sāpju terapija. 

Sāpju mehānismu un to mijiedarbības atpazīšana ir būtisks sāpju terapijas efektivitātes nosacījums praktiski jebkurā klīniskajā situācijā. Hroniskas sāpes saistās ar perifērisko un centrālo hipersensibilizācijas mehānismu attīstību, neiropātisko sāpju attīstību, sāpju modulācijas (nomākšanas) un uztveres izsīkumu, cietēja uzvedības modeļa pārmaiņām, un šajos stāvokļos īpaši nepieciešamas speciālas zināšanas un iemaņas sāpju medicīnā, multi disciplināras sāpju aprūpes komandas sadarbība.

Rīgas 1.slimnīcas Sāpju centrā konsultē  ārsti anesteziologi, reanimatologi, algologi.

Pieraksts uz ārsta anesteziologa reanimatologa, algologa konsultāciju pacientam ir iespēja operatīvi nonākt pie speciālista, kurš palīdzēs atbrīvoties vai atvieglot sāpes. Par Sāpju centra pakalpojumiem vairāk lasīt šeit: