Kas ir asinsspiediens?

Asinsspiediens cilvēka asinsvados nodrošina normālu organisma funkcionēšanu. Šo svarīgo veselības rādītāju nosaka vairāki faktori – sirds kontrakcijas, izgrūsto asiņu tilpums no sirds dobumiem un asinsvadu tonuss.

Kāpēc ir svarīgi mērīt asinsspiedienu?

Asinsspiediena diennakts monitorēšana ir svarīga gan diagnozes noteikšanai, gan pareizas ārstēšanas izvēlei. Augsts asinsspiediens var palielināt sirds un nieru slimību risku, tāpēc tā regulāra kontrolēšana ir ļoti svarīga.

Asinsspiediena diennakts monitorēšana – precīza asinsspiediena svārstību noteikšana

Rīgas 1. slimnīcas funkcionālās diagnostikas nodaļa piedāvā pakalpojumu “Asinsspiediena diennakts monitorēšana”, kas dod iespēju reģistrēt asinsspiediena svārstības diennakts laikā, un pēc tam ārstam izvēlēties piemērotāko ārstēšanas taktiku.

Kā notiek asinsspiediena diennakts monitorēšana?

Gadījumā, ja ārsts ir novērojis, ka jūsu asinsspiediena mērījumi būtiski atšķiras viens no otra un ir aizdomas, ka arī nakts laikā jums ir paaugstināts asinsspiediens, tad var tikt nozīmēta asinsspiediena diennakts monitorēšana.

Asinsspiediena diennakts monitorēšana norit pavisam vienkārši – pacientam tiek uzlikta maza, pārnēsājama ierīce ar manšeti, kas ik pēc noteikta laika izmēra asinsspiedienu 24 stundu garumā. Ar šo ierīci pacients turpina savas ikdienas gaitas bez īpašiem ierobežojumiem, lai pēc iespējas precīzāk piefiksētu, kā mainās asinsspiediens pie aktivitātēm dažādos diennakts laikos. Pēc 24 stundām pacients atnes atpakaļ ierīci, un ārsts veic elektronisku datu analīzi.

Kādi ir asinsspiediena rādītāji?

Asins­spie­die­nu rak­stu­ro di­vi pa­ra­met­ri – pacienti to dēvē par aug­šē­jo un apakš­ējo asins­spie­dienu, bet ārsti ap­zī­mē to kā sis­to­lis­ko un dia­sto­lis­ko ar­te­ri­ālo asins­spie­die­nu. 

Augšējais asinsspie­diens ro­das sirds mus­ku­ļa kontr­ak­ci­jas lai­kā, kad sirds iz­grūž asi­nis no krei­sā kam­ba­ra. Apakšējais asinsspie­diens ro­das, kad sirds mus­ku­lis at­slāb­st. 

Par ide­ālu asinsspiediena mērījumu uz­ska­ta 120/80 mmHg, tā­tad at­tie­cī­gi augšējais spie­diens – 120 mmHg, bet apakšējais – 80 mmHg. Pie­au­gu­šam cil­vē­kam par nor­mā­lu tiek at­zīts arī asins­spie­diens, kas ne­pār­sniedz 135/85 mmHg. 

Ja asinsspiediens ir augstāks par 140/90 mmHg, tad to sauc par arteriālo hipertensiju jeb vienkāršākiem vārdiem – paaugstinātu asinsspiedienu. 

Kā asinsspiediens svārstās diennakts laikā?

Jebkuram veselam cilvēkam asinsspiediens var būt mainīgs. Miegā asinsspiediens ir zemāks, bet uzbudinājuma, satraukuma un fiziskas slodzes laikā tas paaugstinās.

No rīta asinsspiedienam nevajadzētu paaugstināties vairāk par 15-20% salīdzinājumā ar nakts līmeni. Savukārt ierasto aktivitāšu laikā asinsspiediens dažu minūšu laikā var svārstīties pat par 30 mmHg.

Īslaicīgu asinsspiediena celšanos var ietekmēt dažādi ārējie faktori, piemēram, stress, smēķēšana vai kofeīns, tomēr cilvēkam ar arteriālo hipertensiju asinsspiediena paaugstināšanās būs krietni izteiktāka un ilgāka.

Paaugstināta asinsspiediena simptomi un riski

Paaugstināts asinsspiediens var izpausties ar simptomiem kā galvassāpes, reibonis, nervozitāte, sirdsklauves un sāpes sirds apvidū. Ja paaugstinātais asinsspiediens netiek ārstēts laicīgi, var attīstīties:

  • bojājumi, kas palielina iespēju saslimt ar sirds slimībām (sirds mazspēju, miokarda infarktu, aortas atslāņošanos un aterosklerozi),
  • infarkts,
  • nieru bojājumi,
  • redzes zudums,
  • erektīlā jeb seksuālā disfunkcija,
  • atmiņas zudums,
  • šķidrums plaušās,
  • stenokardija (lēkmjveida sāpes sirds apvidū).

Ar­te­ri­ālā hi­per­ten­si­ja jeb paaugstināts asinsspiediens ir ap­tu­ve­ni pus­ei cil­vē­ku pēc 60 ga­du vecuma. Kā papildus riska faktori ir arī liekais svars, nesabalansēts uzturs, mazkustīgs dzīvesveids un smēķēšana.

Ja regulāri veicat asinsspiediena mērījumus un tie ir augstāki par normu, kā arī saskaraties ar augstāk minētajiem simptomiem, nekavējoties konsultējieties ar ārstu, lai veiktu savlaicīgu diagnostiku. Asinsspiediena diennakts monitorēšana palīdzēs precīzi noskaidrot asinsspiediena svārstības un paaugstināšanās tendences, ļaujot ārstam noteikt efektīvāko ārstēšanas metodi. 

Ieteikumi paaugstināta asinsspiediena gadījumā

  • Ierobežot sāls lietošanu uzņemtajā pārtikā – ne vairāk kā 4-6 g dienā,
  • Ēst vai­rāk dār­ze­ņu, ziv­ju un jū­ras pro­duk­tu un sama­zi­nāt dzīv­nie­ku iz­cel­smes produktu pa­tē­ri­ņu,
  • Atteikties no smēķēšanas,
  • Ierobežot alkohola lietošanu (pie­ļau­ja­mā diennakts de­va – 20-25 g ab­so­lū­tā al­ko­ho­la sie­vie­tēm un 30-35 g vī­rie­šiem),
  • Ieviest ikdienā fiziskas aktivitātes (vingrot, ātri soļot, peldēt, u. c.),
  • Mazināt nervu spriedzi un apgūt stresa mazināšanas tehnikas.