
Asinsspiediens cilvēka asinsvados nodrošina normālu organisma funkcionēšanu. Asinsspiedienu nosaka sirds kontrakcijas un izgrūsto asiņu tilpums no sirds dobumiem, kā arī asinsvadu tonuss.
Asinsspiediena mērīšana ir būtiska gan diagnozes noteikšanai, gan pareizas ārstēšanas taktikas izvēlei.
Rīgas 1.slimnīcas Funkcionālās diagnostikas nodaļa piedāvā diennakts asinsspiediena monitorēšanu, kas dod iespēju reģistrēt asinsspiediena diennakts svārstības un izvēlēties racionālāko ārstēšanas taktiku.
Arteriālo asinsspiedienu raksturo divi parametri. Pacienti to dēvē par augšējo un apakšējo asinsspiedienu, ārsti apzīmē kā sistolisko un diastolisko arteriālo asinsspiedienu.
Sistoliskais ir spiediens, kas rodas sirds muskuļa kontrakcijas laikā, kad sirds izgrūž asinis no kreisā kambara, bet diastoliskais spiediens ir tas, kas rodas, sirds muskulim atslābstot. Asinsspiediena mērvienības ir dzīvsudraba staba augstuma milimetri.
Par ideālu skaitli tiek uzskatīts 120/80 mmHg, tātad attiecīgi sistoliskais spiediens ir 120 mmHg, bet diastoliskais – 80 mmHg. Pieaugušam cilvēkam par normālu tiek atzīts asinsspiediens, kas nepārsniedz 135/85 mmHg, bet, ja tas ir augstāks par 140/90 mmHg, tad runa ir par arteriālo hipertensiju. Arteriālā hipertensija ir aptuveni pusei cilvēku pēc 60 gadu vecuma, kā papildus riska faktori minami liekais svars, nesabalansēts uzturs, mazkustīga dzīvesveids, smēķēšana.
Asinsspiediens svārstās diennakts laikā. Veselam cilvēkam miegā asinsspiediens ir zemāks, bet uzbudinājuma, satraukuma un fiziskas slodzes laikā paaugstinās. Pieceļoties no rīta un sākot ierastās dienas gaitas, asinsspiedienam nevajadzētu paaugstināties vairāk nekā par 15-20% salīdzinājumā ar nakts līmeni. Ir normāli, ja ierasto aktivitāšu laikā asinsspiediens dažu minūšu laikā svārstās par 30 mmHg. Bet stress, cigarete vai kafijas tase var izraisīt asinsspiediena celšanos. Cilvēkam ar arteriālo hipertensiju rīta asinsspiediena paaugstināšanās var būt ļoti izteikta un ilga, kas var novest pie trīsreiz lielāka insulta, infarkta un sirdsdarbības traucējumu riska.
24 stundu asinsspiediena monitorēšana
Ja asinsspiediena mērījumi būtiski atšķiras viens no otra vai ārstam ir aizdomas, ka arī nakts laikā asinsspiediens ir paaugstināts, var tikt nozīmēta 24 stundu asinsspiediena mērīšana.
Pacientam tiek uzlikta maza, pārnēsājama ierīci ar manšeti, kas ik pēc noteikta laika spontāni izmērīs asinsspiedienu (arī naktī). Ar šo ierīci pacients dodas mājās, veic ikdienas pienākumus, bet nākamajā dienā atnesot ierīci atpakaļ, tiks veikta elektroniska datu analīze.
Asinsspiediena monitorēšana ir svarīga, lai noteiktu labāko laiku medikamentu lietošanai (svarīgi pie neregulāri paaugstināta asinsspiediena).
DER ZINĀT, KAS IR
Paaugstināta asinsspiediena simptomi:
galvassāpes,
reibonis,
nervozitāte,
sirdsklauves,
sāpes sirds apvidū.
Ja paaugstinātu asinsspiedienu virs 140/90 mm Hg neārstē, var attīstīties:
bojājumi sirds un koronārās artērijas, kas palielina risku saslimt ar sirds slimībām – sirds mazspēju, miokarda infarktu, aortas atslāņošanos un aterosklerozi,
infarkts,
nieru bojājumi,
redzes zudums,
erektīlā disfunkcija,
atmiņas zudums,
šķidrums plaušās,
stenokardija.
Ieteikumi pacientiem ar paaugstinātu asinsspiedienu:
nelietot uzturā vairāk par 4-6 g sāls dienā,
ēst vairāk dārzeņu, zivju, jūras produktu, mazināt dzīvnieku izcelsmes taukvielu patēriņu,
atteikties no smēķēšanas,
ievērot mērenību alkohola lietošanā (pieļaujamā deva – 20-25 g absolūtā alkohola sievietēm un 30-35 g vīriešiem),
ieviest ikdienas fiziskās aktivitātes (vingrot, ātri soļot, staigāt, peldēt u. c.)
samazināt nervu sasprindzinājumu, apgūt stresa mazināšanas paņēmienus.
Citi saistītie pakalpojumi






