Svīšana ir normāls fizioloģisks process, kas nodrošina organisma termoregulāciju un palīdz izvadīt vielmaiņas produktus.
Pārmērīga svīšana jeb hiperhidroze ir stāvoklis, kad sviedru izdale ir izteikti pastiprināta – apģērbs kļūst mitrs, sviedri tek pa seju, plaukstas un pēdas pastāvīgi ir mitras.
Hiperhidroze var būt:
- lokāla (piemēram, padusēs, plaukstās, pēdās, sejā)
- vispārēja (visa ķermeņa)
- primāra (bez konkrēta cēloņa)
- sekundāra – saistīta ar citām saslimšanām
Iespējamie cēloņi
Sekundāra hiperhidroze var attīstīties:
- endokrīno slimību gadījumā (piemēram, vairogdziedzera darbības traucējumi)
- infekciju slimību gadījumā
- onkoloģisku slimību gadījumā
- stresa vai nervu sistēmas traucējumu ietekmē
Svīšanu var ietekmēt arī medikamenti, kas iedarbojas uz nervu sistēmu, izraisot blakusparādības – sausu muti, reiboņus un citus simptomus.
Ārstēšanas iespējas
Ārstēšanas metode tiek izvēlēta atkarībā no svīšanas cēloņa un smaguma pakāpes.
Iespējamās metodes:
- lokāli līdzekļi (antiperspiranti)
- medikamentoza terapija
- dzīvesveida korekcija
Bieži efektīva metode ir botulīna toksīna injekcijas, kas samazina sviedru dziedzeru aktivitāti. Efekts parasti saglabājas 4–8 mēnešus.
Smagākos gadījumos iespējama ķirurģiska ārstēšana – simpatektomija, kuras laikā tiek pārtraukta nervu impulsu pārvade uz sviedru dziedzeriem.
Ko darīt?
Ja pārmērīga svīšana rada diskomfortu vai traucē ikdienas dzīvi, ieteicams vērsties pie ārsta (dermatologa vai terapeita), lai izvērtētu cēloni un izvēlētos piemērotāko ārstēšanu.
Savlaicīga diagnostika ļauj ne tikai mazināt simptomus, bet arī atklāt iespējamās pamatslimības.