Paaugstināts asinsspiediens (arteriālā hipertensija) ir viens no biežākajiem kardiovaskulārajiem traucējumiem. Vairumā gadījumu tā ir patstāvīga slimība – primārā arteriālā hipertensija, kuras attīstību ietekmē vairāku faktoru kopums, nevis viens konkrēts cēlonis.
Primārā hipertensija veido aptuveni 90–95% gadījumu, un tās attīstībā nozīme ir:
- iedzimtībai,
- vecumam,
- paaugstinātam ķermeņa svaram,
- mazkustīgam dzīvesveidam,
- pārmērīgam sāls patēriņam,
- stresam,
- smēķēšanai un alkohola lietošanai.
Aptuveni 5–10% gadījumu paaugstināts asinsspiediens ir citas slimības simptoms – tā sauktā sekundārā arteriālā hipertensija. To var izraisīt:
- nieru slimības,
- hormonāli traucējumi (piemēram, virsnieru vai vairogdziedzera darbības izmaiņas),
- noteiktu medikamentu lietošana,
- miega apnoja,
- asinsvadu patoloģijas.
Būtiska problēma – paaugstināts asinsspiediens bieži ilgstoši norit bez izteiktiem simptomiem. Tāpēc to nereti atklāj nejauši profilaktisko pārbaužu laikā.
Tomēr iespējami simptomi var būt:
- galvassāpes (īpaši pakauša rajonā),
- reiboņi,
- troksnis ausīs,
- redzes traucējumi,
- sirdsklauves,
- nogurums vai vājums.
Ilgstoši nekontrolēts asinsspiediens var izraisīt nopietnas komplikācijas:
- sirds slimības (piemēram, koronāro sirds slimību, sirds mazspēju),
- insults,
- nieru bojājumus,
- redzes traucējumus.
Tāpēc būtiska ir savlaicīga diagnostika un regulāra asinsspiediena kontrole.
Ko darīt?
Ja tiek konstatēts paaugstināts asinsspiediens vai ir aizdomas par to, nepieciešams vērsties pie ārsta. Sākotnēji ieteicama terapeita (internista) konsultācija, nepieciešamības gadījumā – arī kardiologa izvērtējums.
Ārsts:
- izvērtēs riskus un simptomus,
- nozīmēs papildu izmeklējumus (asinis, urīns, EKG u. c.),
- ieteiks dzīvesveida korekcijas,
- nepieciešamības gadījumā nozīmēs medikamentozu ārstēšanu.