Otolaringologs

Otorinolaringoloģija ir zinātne par ausu, kakla, deguna slimībām un medicīnas nozare, kas pēta ausu, kakla un deguna slimību iemeslus un patoģenēzi, nodrošina šo slimību ārstēšanu un profilaksi.

Ausu, kakla un deguna ārstus būtu pareizi saukt par otorinolaringologiem, ikdienā lietojamais apzīmējums LOR ir abreviatūra no latīņu vārdiem balsene (laryngo-), auss (oto-) un deguns (rhino-).

Ausu, kakla un deguna slimības pieder pie augšējiem elpceļiem, slimību gadījumā tiek vairāk vai mazāk ietekmētas kopīgi, piemēram, reizēm auss slimību gadījumā jāārstē deguns. Ārsts otolaringologs (LOR ārsts) praktizē, gan ambulatori ārstējot pacientus medikamentozi un veicot dažādas nelielas manipulācijas ārsta kabinetā, gan arī  stacionāra apstākļos, veicot operācijas, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas iespējas, tai skaitā CARL ZEISS mikroskopu.

Rīgas 1.slimnīcas otolaringologi veic ausu, kakla un deguna slimību diagnostiku un ārstēšanu pieaugušajiem un bērniem:

• svešķermeņu izņemšanu (no deguna, ausīm, rīkles),
• sēra korķu skalošanu vai izņemšana no dzirdes ejas,
• operētu ausu profilaktisko tīrīšanu,
• furunkulu (augoņu) atvēršanu degunā, ausīs,
• peritonsillāru abscesu atvēršanu rīklē,
• aukslēju mandeļu lakūnu skalošanu,
• iztriepes noņemšanu no žāvas uz mikrofloru un medikamentu jutību,
• medikamentu ievadīšanu balsenē,
• dzirdes pārbaudi (audiometriju),
• timpanometriju (vidusauss dobuma funkciju testu),
• deguna blakusdobumu skalošanu ar vakumatsūkšanu vai punkciju,
• pēcoperācijas deguna blakusdobumu skalošanu,
• deguna asiņošanas apturēšanu medikamentozi,
• primāru brūces apdari.

Kakla sāpes

Sāpes kaklā izraisa iekaisuma reakcija rīkles gļotādā (faringīts) un/vai aukslēju mandelēs (tonsilīts). Visbiežākais akūtu, īslaicīgu kakla sāpju iemesls ir parasta vīrusu infekcija, kas izraisa akūtu faringītu.

Citi kakla sāpju iemesli var būt:

•   gastroezofageāla refluksa slimība (kuņģa satura un skābes nelielu porciju nonākšana barības vadā līdz pat augšējiem elpceļiem, rīklei),
•     trauma,
•     iekaisums, infekcija deguna dobumā un blakusdobumos,
•     alerģija,
•     termisks vai ķīmisks apdegums,
•     svešķermenis,
•     nervu iekaisums (neiralģija),
•  medicīniskas manipulācijas (pēc mandeļu operācijām, intubācijas, staru un ķīmijterapijas).

Kad jāvēršas pie ārsta otolaringologa?

•   ja nav iespējams uzņemt šķidrumu ilgāk par 12-24 stundām, lietojot atbilstošu pretsāpju ārstēšanu,
•     ja sāpes nepāriet vai nemazinās 5-7 dienu laikā,
•   ja viena kakla puse ir izteikti sāpīgāka kā otra, parādās pietūkums, izvelvējums kaklā, grūtības grozīt, kustināt galvu,

SVARĪGI: ja ir apgrūtināta elpošana, pie ārsta jāvēršas nekavējoties.

Sāpes ausīs

ir duroša, griezoša vai spiedoša sajūta vienā vai abās ausīs, kam raksturīga mainīga intensitāte.
Ausu sāpes biežāk sastopamas bērniem ar augšējo elpceļu saslimšanām līdz skolas vecumam, un to cēlonis parasti ir iekaisums ārējā auss ejā vai vidusausī. Par ausu sāpēm jādomā gadījumos, ja bērns neraksturīgi stipri raud, kļūst grūti nomierināms, bērns biežāk aiztiek vai rausta ausis, neļauj pieskarties savām ausīm, paaugstinās ķermeņa temperatūra, redzami izdalījumi no auss, samazināta dzirde.

Pieaugušajiem ausu sāpes vērojamas salīdzinoši retāk un to cēloņi ir dažādāki, tomēr sāpes var būt stipras un traucējošas.

Ausu sāpju cēloņi:

    • ārējās auss iekaisums – sāpes pastiprinās uzspiežot uz auss, auss  gliemežnīca ir apsārtusi, karsta un pietūkusi, var būt paaugstināta ķermeņa temperatūra un samazināta dzirde,

    • vidusauss iekaisums –  durošas, spiedošas sāpes, kas  izteiktākas naktī, paaugstināta temperatūra, samazināta dzirde, izdalījumi no auss,

    • bungplēvītē izveidojies caurums – trauma ar asu priekšmetu, ilgstošs vidusauss iekaisums,

    • straujas atmosfēras spiediena izmaiņas (kāpšana kalnos, lidojumi),

    • svešķermeņi auss ejā – biežāk bērniem, raksturīgas pēkšņas sāpes ausī, trokšņi (īpaši pie kukaiņu iekļūšanas ārējā auss ejā),

    • troksnis,

    • deguna blakusdobumu iekaisums,

    • saaukstēšanās – pie iesnām, kakla sāpēm, pēc stipras deguna šņaukšanas,

    • žokļa locītavas iekaisums – sāpes izteiktas pie žokļa kustībām, košļāšanas.

    • mugurkaula kakla daļas saslimšanas – sāpes izstaro no kakla mugurējās daļas uz ausi, bieži kopā ar reiboņiem

SVARĪGI: LOR ārsta palīdzību ieteicams meklēt visos ausu sāpju gadījumos, jo neārstētas ausu saslimšanas var novest pie paliekošas dzirdes pasliktināšanās un iekaisuma izplatības citās organisma struktūrās.

Aizlikts deguns

Iesnas visbiežāk  izraisa vīrusu infekcija, kas, parasti, tiek nodota gaisa – pilienu veidā, arī saskaroties ar inficētām virsmām. Ja iesnas izpaužas sezonāli, tad iespējama alerģija pret ziedputekšņiem.  Alerģija pret putekļērcīti iespējama dzīvojot putekļainā vidē, un tad iesnas, visticamāk, būs pastāvīgi.

Alerģiskās iesnas kļūst arvien izplatītākas un saistītas gan ar apkārtējās vides piesārņojumu, gan profesionālo darbību. Šādu iesnu gadījumā der konsultēties ar alergologu, veikt asinsanalīzes un ādas testus.

Ja ārstējot iesnas, simptomi nav pārgājuši nedēļas laikā, vai pastiprinās, nepieciešams vērsties pie ārsta otolaringologa.

Biežākie simptomi:

Ja bērnam ir apgrūtināta elpošana caur degunu, ilgstošas iesnas, krāc miegā, bērns pastāvīgi ir ar atvērtu muti, tas liecina par to, ka var būt palielināta aizdegunes mandele jeb adenoīdi. Tie ir limfātiskie audi, kas atrodas rīkles mugurējā sienā – aizdegunē, vietā kur rīkle pāriet degunā, Visbiežāk tas ir bērniem sākot ar 2/3 gadu vecumu. Šādā gadījumā LOR ārsts var piedāvāt nogaidošu taktiku, lai ļautu bērnam augt un adenoīdiem pašiem mazināties, sevišķi tuvojoties vasaras periodam, kad vīrusi, kas izraisa augšējo elpceļu iekaisumus ir maz, tādā veidā mazinās iesnas, akūtas infekcijas un adenoīdi var sarukt izmēros, bez specifiskas ārstēšanas. Adenoīdiem ir tendence pašiem dabīgi sarukt izmēros, bērnam sasniedzot skolas vecumu.

“Ausis ir ļoti cieši saistītas ar degunu, ar blakusdobumu un kanālu, kas saista vidusausi un rīkli (Eistāhija kanāls). Tādēļ, lai ausis nesāpētu (tas ir īpaši svarīgi bērniem), degunam jābūt tīram. Un reizēm nav citas izvēles, kā vien ārstēt vienkāršu saaukstēšanos, lai cīnītos ar ausu sāpēm. Taču tas jādara tikai pēc ārsta konsultācijas. Turklāt maziem bērniem vēl jāpārbauda adenoīdu klātbūtne”. Piedāvājam ilggadēja LOR ārsta Valda Damberga ieteikumus ausu un deguna slimību profilaksei “Kāpēc ausis nedrīkst tīrīt ar vates kociņiem?”