Otolaringologs: rūpes par ausu, kakla un deguna veselību
Otolaringologs specializējas ausu, deguna un rīkles slimību diagnostikā un ārstēšanā. Ikdienā šo speciālistu mēdz dēvēt arī par LOR ārstu, kas patiesībā ir saīsinājums no latīņu vārdiem “laryngo-” (balsene), “oto-” (auss) un “rhino-” (deguns).

Ausu, kakla un deguna slimības bieži mijiedarbojas un var ietekmēt viena otru. Piemēram, ausu slimība var prasīt deguna ārstēšanu, tāpēc ir jānoskaidro visi slimības cēloņi un jāveic pareiza ārstēšana. Neskatoties uz to, vai sāpes saistās ar ausīm, kaklu vai degunu, otolaringologs var sniegt profesionālu palīdzību un ārstēšanu.

Kādi izmeklējumi tiek veikti?

Rīgas 1. slimnīcā otolaringologs ārstē pieaugušos un bērnus. Ārstēšana notiek gan ar medikamentiem un veicot dažādas nelielas manipulācijas ārsta kabinetā, gan arī stacionārā, veicot operācijas. Procedūrās tiek izmantotas mūsdienīgas tehnoloģijas, tai skaitā CARL ZEISS mikroskops.

Rīgas 1. slimnīcā tiek piedāvāti šādi pakalpojumi:

  • Svešķermeņu izņemšana (no deguna, ausīm, rīkles)
  • Sēra korķu skalošana vai izņemšana no dzirdes ejas
  • Operētu ausu profilaktiskā tīrīšana
  • Furunkulu (augoņu) atvēršana degunā vai ausīs
  • Peritonsillāru abscesu atvēršana rīklē
  • Aukslēju mandeļu lakūnu skalošana
  • Iztriepes noņemšana no žāvas uz mikrofloru un medikamentu jutību
  • Medikamentu ievadīšana balsenē
  • Dzirdes pārbaude (audiometrija)
  • Timpanometrija (vidusauss dobuma funkciju tests)
  • Deguna blakusdobumu skalošana ar vakumatsūkšanu vai punkciju
  • Pēcoperācijas deguna blakusdobumu skalošana
  • Deguna asiņošanas apturēšana medikamentozi
  • Primāra brūču apdare

Nepatīkamas sāpes kaklā – kādi ir cēloņi?

Kakla sāpes ir ļoti nepatīkamas, un tās var rasties dažādu iemeslu dēļ. Bieži tās saistāmas ar rīkles gļotādas iekaisumu vai aukslēju mandeļu problēmām. Biežākais akūtu kakla sāpju cēlonis ir vīrusu infekcija, kas izraisa akūtu faringītu.

Tomēr ir arī citi kakla sāpju iemesli, piemēram:

  • Gastroezofageāla refluksa slimība (ja kunģa saturs un skābe nonāk barības vadā līdz pat elpceļiem un rīklei)
  • Trauma
  • Iekaisums vai infekcija deguna dobumā un blakusdobumos
  • Alerģija
  • Termisks vai ķīmisks apdegums
  • Svešķermenis
  • Nervu iekaisums (neiralģija)
  • Medicīniskas manipulācijas (pēc mandeļu operācijām, intubācijas, staru un ķīmijterapijas)

Kad obligāti vajag konsultēties ar otolaringologu?

  • Ja jūs nevarat uzņemt šķidrumu ilgāk par 12-24 stundām, lietojot atbilstošas pretsāpju zāles
  • Ja sāpes nepāriet vai nesamazinās 5-7 dienu laikā
  • Ja jūtat, ka viena kakla puse ir izteikti sāpīgāka, parādās pietūkums vai izvelvējums, grūtības grozīt vai kustināt galvu
  • Ja ir apgrūtināta elpošana

SVARĪGI: ja ir apgrūtināta elpošana, pie ārsta jāvēršas nekavējoties.

Ausu sāpes bērniem un pieaugušajiem

Sāpes ausīs var būt intensīvas un traucējošas, parasti tās raksturo duroša, griezoša vai spiedoša sajūta vienā vai abās ausīs ar mainīgu intensitāti. Ausis var sāpēt dažādu iemeslu dēļ. Bērniem tas visbiežāk saistīts ar augšējo elpceļu slimībām, piemēram, iekaisumu ārējā auss ejā vai vidusausī, bet pieaugušajiem cēloņi var būt dažādi.

Otolaringologs spēs palīdzēt visos ausu sāpju gadījumos, tomēr ir svarīgi meklēt palīdzību savlaicīgi, jo neārstētas ausu saslimšanas var novest pie paliekošas dzirdes pasliktināšanās un iekaisuma izplatību visā organismā.

Ja jūsu bērnam ir aizdomas par ausu sāpēm, pievērsiet īpašu uzmanību simptomiem. Bieži vien šādos gadījumos bērns neraksturīgi stipri raud, kļūst grūti nomierināms, biežāk aiztiek vai rausta ausis, neļauj pieskarties savām ausīm, paaugstinās ķermeņa temperatūra, redzami izdalījumi no auss, kā arī ir pasliktināta dzirde.

Ausu sāpju cēloņi un pazīmes

  • Ārējās auss iekaisums – sāpes pastiprinās, uzspiežot uz auss, gliemežnīca ir apsārtusi, karsta un pietūkusi, var būt paaugstināta ķermeņa temperatūra un pasliktināta dzirde
  • Vidusauss iekaisums – durošas, spiedošas sāpes, kas izteiktākas naktī, paaugstināta temperatūra, pasliktināta dzirde un izdalījumi no auss
  • Bungplēvītē izveidojies caurums – trauma ar asu priekšmetu, ilgstošs vidusauss iekaisums
  • Straujas atmosfēras spiediena izmaiņas (kāpšana kalnos, lidojumi)
  • Svešķermeņi auss ejā – biežāk bērniem, raksturīgas pēkšņas sāpes ausī, trokšņi (īpaši, ja kukaiņi iekļūst ārējā auss ejā)
  • Troksnis
  • Deguna blakusdobumu iekaisums
  • Saaukstēšanās – iesnu laikā, kad sāp kakls un pēc stipras deguna šņaukšanas
  • Žokļa locītavas iekaisums – izteiktas sāpes pie žokļa kustībām un košļāšanas
  • Mugurkaula kakla daļas saslimšanas – sāpes izstaro no kakla mugurējās daļas uz ausi, bieži kopā ar reiboņiem

SVARĪGI: LOR ārsta palīdzību ieteicams meklēt visos ausu sāpju gadījumos, jo neārstētas ausu saslimšanas var novest pie paliekošas dzirdes pasliktināšanās un iekaisuma izplatības citās organisma struktūrās.

Ko darīt, ja ir aizlikts deguns?

Aizlikts deguns bieži izraisa diskomfortu un var būt saistīts ar vīrusu infekciju vai alerģiju. Tas var izraisīt elpošanas grūtības un citus simptomus. Ja, ārstējot iesnas, simptomi nav pārgājuši nedēļas laikā vai pastiprinās, svarīgi doties pie ārsta – otolaringologs jums noteikti palīdzēs.

Iesnas visbiežāk izraisa vīrusu infekcija, kas parasti tiek nodota gaisa – pilienu veidā, vai saskaroties ar inficētām virsmām. Tomēr iesnas var būt arī no alerģijas. Piemēram, ja tās izpaužas sezonāli, tad iespējama alerģija pret ziedputekšņiem, bet, ja pastāvīgi, tad iespējama alerģija pret putekļērcītēm. Alerģiskās iesnas kļūst arvien izplatītākas un saistītas gan ar apkārtējās vides piesārņojumu, gan cilvēka darbu. Šādu iesnu gadījumā der konsultēties ar alergologu un veikt asinsanalīzes un ādas testus.

Biežāk sastopamie simptomi aizliktam degunam

  • Apgrūtināta elpošana caur degunu
  • Caurspīdīgi, gļotaini izdalījumi no deguna
  • Paaugstināta temperatūra (ne vairāk kā 37,5 grādi)
  • Var būt galvassāpes
  • Spiedoša sajūta sejā, starp acīm
  • Nogurums

Bērnam palielinātas aizdegunes mandeles

Ja bērnam ir grūti elpot caur degunu, viņam ir ilgstošas iesnas, bērns krāc miegā vai vienmēr ir ar atvēru muti, tas var norādīt uz palielinātām aizdegunes mandelēm jeb adenoīdiem.

Adenoīdi ir limfātiski audi, kas atrodas rīkles mugurējā sienā – aizdegunē (tur, kur rīkle pāriet degunā). Visbiežāk šī problēma ir sastopama bērniem, sākot ar divu vai trīs gadu vecumu. Šajā gadījumā otolaringologs var ieteikt pagaidīt bez specifiskas ārstēšanas – ļaut bērnam izaugt. Adenoīdi paši par sevi var samazināties, īpaši vasaras periodā, kad ir mazāk vīrusu, kas izraisa elpceļu infekcijas. Bērnam, sasniedzot skolas vecumu, parasti adenoīdi paši dabīgi sarūk.

“Ausis ir ļoti cieši saistītas ar degunu, ar blakusdobumu un kanālu, kas saista vidusausi un rīkli (Eistāhija kanāls). Tādēļ, lai ausis nesāpētu (tas ir īpaši svarīgi bērniem), degunam jābūt tīram. Un reizēm nav citas izvēles, kā vien ārstēt vienkāršu saaukstēšanos, lai cīnītos ar ausu sāpēm. Taču tas jādara tikai pēc ārsta konsultācijas. Turklāt maziem bērniem vēl jāpārbauda adenoīdu klātbūtne”.
Piedāvājam ilggadēja LOR ārsta Valda Damberga ieteikumus ausu un deguna slimību profilaksei “Kāpēc ausis nedrīkst tīrīt ar vates kociņiem?”

“Kāpēc ausis nedrīkst tīrīt ar vates kociņiem?”