NEIROLOĢIJA ir medicīnas nozare, kas nodarbojas ar cilvēka centrālās un perifērās nervu sistēmas slimību profilaksi, diagnostiku un ārstēšanu. Neiroloģijas pamatā ir zināšanas par nervu sistēmas anatomisko uzbūvi un fizioloģisko darbību.

Neiroloģijas pamatuzdevums ir atklāt un ārstēt  nervu sistēmas patoloģijas. Šo slimību kategorijā ietilpst gan galvas un muguras smadzeņu (centrālās nervu sistēmas) saslimšanas, gan ķermeņa nervu (perifērās nervu sistēmas) un to sīkākā iedalījuma (autonomās jeb veģetatīvās nervu sistēmas un somatiskās nervu sistēmas) slimības.

Neirologs specializējas nervu sistēmas slimību diagnostikā, ārstēšanā, pacientu izglītošanā un praktizē gan stacionārā, gan ambulatorajā pieņemšanā.

Rīgas 1.slimnīca piedāvā neiroloģisku saslimšanu ārstēšanu:

ambulatori

  • neirologa konsultācijas,

  • nepieciešamos laboratoros un diagnostikos izmeklējumus,
  • medikamentozo terapiju,
  • injekcijas,
  • citu slimnīcas speciālistu konsultācijas,
  • fizikālās terapijas procedūras, fizioterapiju, masāžas,
  • dinamisku novērošanu pēc terapijas kursa un hronisku saslimšanu gadījumos.

dienas stacionārā –  ārsta neirologa pārraudzībā

  • kompleksu diagnostisko izmeklēšanu 2-3 dienu laikā,
  • racionālas ārstēšanas, rehabilitācijas un profilakses metodes.

Dienas stacionāra pacientu ērtībām pieejamas divvietīgas un vienvietīgas palātas, katrā no nodaļām ir paaugstināta komforta palāta, kā arī speciāli aprīkota palāta pacientiem ar īpašām vajadzībām.

Neiroloģisko slimību grupas:

  • galvassāpes, reiboņi un līdzsvara traucējumi,
  • kustību traucējumu slimības (Parkinsona slimība uc.),
  • nervu sistēmas asinsvadu slimības (insults uc.), samaņas traucējumi, epilepsija,
  • deģenaratīvas nervu sistēmas saslimšanas (Alcheimers uc.),
  • perifērās nervu sistēmas saslimšanas (neiropātijas, radikulopātijas uc.),
  • mugurkaula saslimšanas,
  • veģetatīvās nervu sistēmas saslimšanas,
  • nervu sistēmas infekcijas un traumas, iedzimtas nervu sistēmas saslimšanas.

Bērnu neirologa kompetencē ir nervu sistēmas slimību diagnostika, ārstēšanas un profilakse bērniem līdz 18 gadu vecumam.

Ārstniecības metodes neirologs izvēlas uz pierādījumiem balstītā medicīnā, ko attīsta no klīniskiem pētījumiem. Lai arī pastāv vadlīnijas terapijai, katrs pacients tiek vērtēts individuāli un saņem pielāgotu ārstēšanu. Liela daļa ārstēšanas un rehabilitācijas metodes un izpratne par veselu nervu sistēmu tiek balstīta uz atzinumu, ka pastāv neiroplasticitāte – smadzeņu šūnas atjaunojas visā dzīves garumā un spēj veidot jaunus vai aizmirst vecus kontaktus (sinapses) savā starpā.

Kā atpazīt insultu?

Ja pēkšņi parādās insulta pazīmes – vienas ķermeņa puses paralīze, notirpums, vājums, grūtības runāt vai saprast citu teikto, kā arī redzes traucējumi, reibonis, līdzsvara un koordinācijas traucējumi, jāveic tests ĀTRI:

Ā – atsmaidi. Lūdz cilvēku pasmaidīt un novērtē, vai sejas vienā pusē acu vai mutes kaktiņš nav noslīdējis uz leju,

T – turi. Pārbaudi, vai cilvēks spēj vienlaikus pacelt un patstāvīgi noturēt abas rokas,

R – runā. Pārbaudi, vai cilvēks spēj runāt un pateikt vai atkārtot vienkāršu teikumu,

I – izsauc. Ja cilvēks nespēj veikt kaut vienu no šīm darbībām, nekavējoties izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību, zvani 113!

STĀSTI PAR ĀRSTIEM:

“Insults ir pēkšņa slimība. Tam nav iespējams kaut kā sagatavoties iepriekš. Cilvēks var justies labi un pēkšņi zaudēt kontroli pār vienu roku vai kāju, vai sejas mīmiku, vai zaudēt runas spējas. Insults, atšķirībā no, piemēram, infarkta vai apendicīta, parasti notiek nesāpīgi. Taču tagad ārstiem ir daudz vairāk iespēju, kā palīdzēt pacientam, konstatējot pirmās slimības attīstības pazīmes.” Lasiet neiroloģes Noras Jurjānes publikāciju “Insults”.

Par epilepsijas diagnostiku un ārtēšanu iesakām ieklausīties neiroloģes, elektroencefalogrāfijas *EEG) speciālistes Marijas Čehovičas viedoklī:
“Cilvēks, nezinot, ka viņam ir epilepsijas, ilgstoši lieto antidepresantus, domājot, ka tā ir panikas lēkme. Bet šie medikamenti nepalīdz. Epilepsija ir ārstējama, tāpēc ir ļoti svarīgi to atklāt savlaicīgi,” skaidro daktere Čehoviča. Lasiet pilnu publikācijas teksta versiju “Panikas lēkmes? Iespējams – epilepsijas pazīme”.