Neiroķirurgs ir ārsts, kurš specializējas nervu sistēmas ārstēšanā. Viņš veic operācijas, lai ārstētu smadzenes, muguras smadzenes, nervus un citus nervu sistēmas traucējumus un slimības, lai uzlabotu pacientu veselību un dzīves kvalitāti. Atkarībā no slimības vai savainojuma rakstura, neiroķirurgs piedāvā konservatīvu vai ķirurģisku ārstēšanu.

Kādus izmeklējumus veic neiroķirurgs Rīgas 1. slimnīcā?

  • Muguras un galvas smadzeņu saslimšanu diagnostika un ārstēšana
  • Galvas traumu diagnostika un ārstēšana
  • Karpālā un kubitālā kanāla sindromu diagnostika un ārstēšana
  • Ekstrakraniālu jaunveidojumu noņemšana
  • Karpālā un kubitālā kanāla blokādes, paravertebrālās, parasakrālās blokādes un trīszaru nerva blokādes
  • Manuālā terapija
  • Brūču apstrāde

Muguras sāpes: cēloņi un ārstēšana

Bieži vien pacienti meklē neiroķirurga palīdzību, jo saskaras ar muguras sāpēm. Tās rodas dažādu iemeslu dēļ, piemēram, dziļo muskuļu šķiedru sastiepuma vai plīsuma gadījumā, kas rodas fiziskas pārpūles vai traumas rezultātā. Ja sāpes ir lokālas (bez izstarojuma), tās ārstē ar medikamentiem.

Aptuveni 40% no visām muguras sāpēm rodas no starpskriemeļu locītavām, ko sauc par fasešu locītavām. Šādas sāpes bieži ir ilgstošas un var izstarot uz citām ķermeņa daļām – gūžu, kāju un cirksni, bet ne zemāk par ceļa locītavu. Ja diagnostikas izmeklējumos neizdodas konstatēt citas būtiskas novirzes, izņemot skriemeļu deformāciju (kas ir normāla cilvēkiem pēc pusmūža vecuma), tad neiroķirurgs ārstē, pielietojot invazīvo atsāpināšanu. Ārstēšanas metode ietver injekcijas rentgena kontrolē, kuru laikā lokāli ievada ilgas darbības pretiekaisuma zāles un vietējas darbības pretsāpju zāles.

Ir muguras sāpes, kas rodas locītavās starp krustu kaulu un iegurni. Šīs sāpes var izstarot uz gūžām, ceļiem un kājām līdz papēdim. Līdzīgi kā pie fasešu locītavu sāpēm, retos gadījumos sāpes rodas arī no reimatoloģiskas saslimšanas. Neiroķirurgs ārstēšanā pielieto blokādes un fizioterapiju. 

Smadzeņu satricinājums vai galvas sasitums, un kā to atpazīt?

Biežāk sastopamā galvas trauma ir galvas sasitums. Galvas sasitumu un galvas smadzeņu satricinājumu atšķir vienkārši saprotami simptomi. 

Galvenie simptomi, kas liecina, ka ir gūts galvas smadzeņu satricinājums, ir īslaicīgs samaņas zudums, amnēzija par notikušo vai apjukums pēc galvas traumas gūšanas. Bet, ja nav neviena no minētajām pazīmēm, tad trauma vērtējama kā galvas sasitums. 

Galvas smadzeņu satricinājums var izraisīt pārejošus neiroloģiskus traucējumus. Pacientiem var parādīties miega traucējumi, uzbudinātība un grūtības koncentrēties. Pacienti var ciest no miega traucējumiem un galvassāpēm, kas var ilgt līdz 12 nedēļām pēc traumas.

Kas jāievēro pēc galvas traumas iegūšanas?

  • Pirmās sešas stundas pēc galvas traumas nav vēlams ēst un dzert, lai neveicinātu vemšanu, kā arī, ja problēmas attīstās, to varētu ātri risināt ķirurģiskā veidā.
  • Pirmajā diennaktī nav vēlams lietot nomierinošus preparātus un miega līdzekļus, jo tie var maskēt svarīgus simptomus, kas liecina par paaugstinātu spiedienu galvaskausa iekšienē.

Asins izplūdums pēc galvas traumas

Asins izplūdumus parasti diagnosticē, veicot datortomogrāfijas izmeklējumu. Lai novērtētu iespējamo citu patoloģiju klātbūtni, daudzos gadījumos veic arī galvas asinsvadu izmeklēšanu. Galvas traumas brīdī var tikt skartas arī citas galvas un kakla struktūras, piemēram, var būt galvaskausa vai muguras kakla daļas skriemeļu lūzums, muguras smadzeņu kakla daļas saspiedums, acu traumas vai kakla lielo asinsvadu bojājums. Šādus asins izplūdumus novērš, veicot neiroķirurģisku operāciju.

Roku tirpšana: cēloņi un ārstēšana

Roku tirpšanai un sāpēm var būt dažādi iemesli. Ir vairāk nekā 20 kompresijas neiropātijas veidu, bet divi biežāk izplatītie ir karpālā un kubitālā kanāla sindroms. Šo slimību pamatā ir nerva saspiedums, kas parasti notiek šaurās vietās, ko sauc par kanāliem.

Nospiestu nervu plaukstas pamatnē sauc par karpālo kanālu, bet nospiestu nervu elkoņa apvidū – par kubitālo kanālu. Karpālā kanāla sindroms ir izplatīts daudz biežāk nekā kubitālā kanāla sindroms.

Ja simptomus pacients novēro salīdzinoši nesen, tad neiroķirurgs rekomendē roku vairāk saudzēt un nenoslogot. Roku vingrināšana slimības simptomu mazināšanai nepalīdzēs, jo tie rodas no pārāk lielas slodzes, attiecīgi papildu kustības var simptomus tikai saasināt. Neiroķirurgs simptomus var mazināt ar blokādēm, medikamentiem vai ortozēm, tomēr ilgtermiņā slimību var novērst tikai ar operāciju.