Aritmoloģija ir medicīnas nozare, kas pētī sirds ritma traucējumus, to ārstēšanu un profilaksi.

Aritmija ir sirds ritma traucējumi, bieži vien to var sajust arī pats pacients, kā pastiprinātas vai ātras sirdsklauves vai pretēji – palēnināta sirdsdarbība, sirds pukstu īslaicīga apstāšanās, sāpes krūškurvī, bet iespējama arī slimības attīstība bez jūtamiem simptomiem. Aritmija, kā jebkura cita sirds saslimšana, ir nopietns apdraudējums veselībai, tādēļ būtiski ir savlaicīgi noteikt diagnozi un uzsākt ārstēšanās kursu. 

Sirds aritmija

Sirds aritmija ir patoloģiskas novirzes no normāla sirds ritma un/vai sirdsdarbības ātruma. Novirzes no sirdsdarbības ātruma var būt palēnināta un paātrināta sirdsdarbība.

Palēninātu sirdsdarbību sauc par bradikardiju, bet paātrinātu sirdsdarbību – par tahikardiju. Abos gadījumos sirds var darboties ritmiski vai aritmiski. Biežākie aritmskas sirdsdarbības veidi ir ekstrasistoles (pārsitieni) un mirdzaritmija. Iespējama arī aritmiska sirdsdarbība ar normālu sirdsdarbības ātrumu.

Aritmija var izraisīt nepietiekamu smadzeņu asinsapgādi, kā rezultātā iespējams reibonis vai bezsamaņa (ģībonis). Nepietiekama asins plūsma uz vainagartērijām var izraisīt sāpes vai spiedošu sajūtu krūtīs (stenokardiju). Nepietiekama asins plūsma uz citām ķermeņa daļām var izraisīt nespēku un elpas trūkumu.

Aritmisku sirdsdarbību izraisa nepareizi elektriskie signāli sirdī, kas rodas bojājuma dēļ, kā piemēram, sirds vārstuļu slimība, sirds mazspēja, sirds muskuļa slimība, vai var rasties arī stenokardijas lēkmju laikā vai pēc sirdslēkmes.

Aritmija var būt gan nenozīmīga, gan nāvējoša. Aritmija liek domāt par sirds slimības esamību, un tā var būt ļoti nopietna, jo var izraisīt pēkšņu nāves iestāšanos. Ja aritmiju neārstē, tā var ietekmēt arī dzīves kvalitāti, jo var izraisīt sāpes krūtīs, nespēku, elpas trūkumu un samaņas zudumu.

Nopietnāko aritmijas paveidu dēvē par kambaru fibrilāciju, jo tas nozīmē, ka sirds sitas strauji un absolūti dezorganizēti, un tā vairs nespēj sūknēt asinis pa organismu.

Tas atkarīgs no aritmijas cēloņa, izcelsmes un veida. Aritmija var būt pavisam īsa vai ilgstoša. Priekškambaru mirgošana, kas nozīmē priekškambaru strauju, dezorganizētu sišanos, var turpināties vairāku mēnešu vai pat gadu garumā. To parasti kontrolē ar zāļu palīdzību. Citi aritmijas veidi var turpināties tikai neilgu brīdi vai dažas minūtes.

Aritmiju ārstē gan medikamentozi, gan ar ierīču palīdzību. Lai noskaidrotu, vai un kāda ārstēšana jums nepieciešama, vaicājiet savam ārstam.

Mirdzaritmija

Mirdzaritmija ir izplatīts sirds ritma traucējums – viens no bīstamākajiem insulta riska faktoriem. Mirdzaritmija ir pilnīgi neritmiska ātra sirdsdarbība, kuru pacients parasti ļoti labi sajūt un papildus pulsa vai spiediena kontroli nevajag, lai konstatētu šo aritmiju. Bet ir pacienti, kuriem šī aritmija var notikt bez sūdzībām ilgu laiku un pirmā sūdzība var būt pēkšņa paralīze. Tamdēļ pacientiem pēc 60 gadu vecuma būtu vēlams taustīt un skaitīt sev pulsu. Konstatējot neritmisku un ātru pulsu, pacientam būtu nepieciešams vērsties pie ārsta pēc palīdzības.

Ja pacientam ir mirdzaritmija, tad viņa sirds priekškambari nevis ritmiski saraujas, bet trīc jeb mirgo. Tā rezultātā sirdī asinis lēnāk nokļūst no priekškambariem kambaros, un tas var veicināt trombu veidošanos (ja asinis nekustās, tad veidojās trombi). Savukārt šie trombi var izkļūt arā no sirds un nonākt smadzenēs, aizsprostot artērijas un pārtraukt asinssapgādi smadzenēs. Tas var izraisīt spēcīgu un bieži vien arī letālu insultu.

Viens virziens ir cīnīties par sirdsdarbības ātrumu un atstāt mirdzaritmiju, neatjaunot normālu sirdsdarbības ritmu – sinusa ritmu. Otrs virziens ir mēģināt atjaunot un noturēt normālu sirdsdarbības ritmu.

Pacientam kopā ar ārstu ir jāpieņem lēmums, kuru no minētajiem ārstēšanas virzieniem izvēlēties. Izvēloties sirdsdarbības ātruma kontrolējošu taktiku pacientam būs jālieto zāles, kuras padarīs sirdsdarbību lēnāku. Savukārt izvēloties uzturēt normālu sirdsdarbības ritmu pacientam būs nepieciešams lietot speciālas normāla sirds ritma uzturošus medikamentus. Šiem pacientiem papildus medikamentozai terapijai ir iespējams veikt speciālu operāciju – radiofrekvences katetera ablāciju. Šīs operācijas pielietošana apsverama kopā ar aritmologu individuāli katram pacientam.

Rīgas 1.slimnīca piedāvā aritmologa konsultācijas

Aritmologs ir kardiologs, kas specializācijas aritmijas ārstēšanā. Izmantojot mūsdienīgas metodes un izmeklējumus, aritmologs nosaka diagnozi un sniedz informāciju par ārstnieciskajām procedūrām. Pie aritmologa var vērsties pacienti ar akūtiem vai hroniskiem sirds ritma traucējumiem.

Ārsts aritmologs veic elektrokardiostimulatora (EKS) darbības pārbaudi

Stimulators ģenerē impulsu un stimulē attiecīgu sirds kameru vai kameras. Ir pieņemts, ka stimulācija jāizmanto pēc iespējas mazāk un spontāna sirdsdarbība – pēc iespējas vairāk. Tādējādi tiek panākta gan fizioloģiskāka sirdsdarbība, gan fizioloģiskāka saistība starp priekškambariem un kambariem, līdz ar to ir mazāka priekškambaru mirdzaritmijas un sirds mazspējas attīstības iespēja.

Kāpēc nepieciešama elektrokardiostimulatora (EKS) darbības pārbaude

Veicot EKS darbības pārbaudi, nosaka tā dēvēto stimulācijas slieksni (threshold) – minimāla stipruma impulsu, kas izraisa attiecīgās sirds kameras saraušanos. Nosakot stimulācijas slieksni, tiek programmēta pastāvīga impulsa amplitūda.  Viens no šo radītāju programmēšanas uzdevumiem ir nodrošināt pēc iespējas taupīgāku baterijas režīmu.

EKS darbojoties enerģijas daudzums samazinās un vēl nav pieejamas tehnoloģijas bateriju uzlādei no ārpuses. Ģeneratora darbības ilgums atkarībā no pieprasījuma pēc stimulācijas dažādiem pacientiem ir atšķirīgs – jo vairāk jāstimulē, jo ātrāk beigsies baterija.  Baterijai izbeidzoties, EKS ir jāmaina. Maiņas nepieciešamību var noteikt, veicot regulāras EKS darbības pārbaudes.

Respektīvi, stimulatora darbības ilgumu ir grūti paredzēt, bet vidēji tie ir septiņi līdz desmit gadi.

Sirds un asinsvadu slimības

Sirds un asinsvadu slimības ir mūsdienām izteiktas veselības problēmas, kurām kā veicinošs faktors ir stress, mazkustīgs dzīvesveids un tam nepiemērots uzturs, dažādi kaitīgi ieradumi. Ja cilvēkam ir ilgstoša pārslodze un stresss, kā sekas tam bieži vien ir ne tikai paaugstināts asinsspiediens, bet arī holesterīna un cukura līmenis asinīs. To iespaido arī dzīvesveids – smēķēšana, alkohols, palielināts svars. Visi, šķiet, to zina, bet dzīves steigā ignorē pat tad, kad parādās aizdusa un sirdsklauves. Sirds slimības ir nopietns risks, un vizīte pie kardiologa var būtiski uzlabot Jūsu dzīves kvalitāti vai pat izglābt dzīvību.

Diemžēl par sirdsdarbības traucējumiem sūdzas arvien vairāk gados jaunu cilvēku. Ignorēt sirds raidītos signālus ir lielākā aplamība jebkurā vecumā, jo tie var būt nopietnāku problēmu priekšvēstneši, tādēļ kardiologa vizīte ir tā, kuru nevajadzētu atlikt.

Kāpēc nepieciešama ārsta kardiologa konsultācija

Kardiologs ir speciālists, kura darbības lauks ir sirds slimību diagnostika, ārstēšana un profilakse. Vizītes laikā kardiologs Jūs iztaujās par sūdzībām, izmeklēs, kā arī norīkos uz papildu izmeklējumiem vai iepazīsies ar tiem, ja būsiet tādus veikuši un paņēmuši uz vizīti līdzi. Hronisku sirds slimību gadījumā bieži skarta ir ne tikai sirds, bet arī galvas smadzeņu asinsvadi, acis, nieres un citi orgāni, tādēļ, lai ārstēšana notiktu maksimāli efektīvi, kardiologs sadarbojas ar citu jomu ārstiem un vajadzības gadījumā piesaistīs endokrinologu, acu ārstu, nefrologu, neirologu vai dietologu.

Pie kardiologa sirds veselību pārbaudīt noteikti dodieties, ja ir sūdzības par:

  • traucējošām sāpēm sirds apvidū
  • sirds pārsitieniem
  • ilgstoši paaugstinātu asinsspiedienu
  • elpas trūkumu pat pie nelielas fiziskas slodzes
  • ģīboni palielinātas fiziskās slodzes laikā

Kardiologa vizīti nevajadzētu atlikt arī tad, ja ģimenes ārsts, saklausījis trokšņus sirds apvidū un paātrinātu sirdsdarbību, konstatējis, ka aknas ir palielinātas, kā arī novērojis paātrinātu elpošanu un uzklausījis Jūsu sūdzības par pastiprinātu svīšanu un nogurumu pat pēc nelielas fiziskas slodzes.

Konsultācija pie kardiologa ir nepieciešama arī tad, ja šādu sūdzību nav, bet ir faktori, kas norāda uz nopietnu sirds veselības risku:

  • elektrokardiogrammā ir reģistrēti sirds ritma traucējumi
  • ģimenes locekļiem ir bijušas sirds problēmas, kas bijušas par iemeslu pēkšņai cilvēka nāvei
  • pēc sirds operācijas vai citas manipulācijas nolūkā izvēlēties atbilstošāko ārstēšanu

Kad izmeklēšana veikta, kardiologs diagnosticēs slimību un tās smagumu, kā arī izstrādās pacientam visatbilstošāko ārstēšanās plānu. Viņš arī informēs par sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem un ieteiks vēlamāko dienas un uztura režīmu. Sirds un asinsvadu slimību gadījumā vitāli svarīgi ir laikus uzzināt diagnozi un atbildīgi sadarboties kardiologa sastādītā ārstēšanas plāna izpildē. Daudzreiz tā ir dienas režīma, uztura un paradumu maiņa, lai pacienta stāvoklis būtiski uzlabotos.

SVARĪGI SIRDS ASINSVADU SASLIMŠANAS PROFILAKSEI:

  • vismaz reizi gadā pārbaudīt asinsspiedienu un izmaiņu gadījumā informēt savu ārstu
  • regulāri pārbaudīt lipīdu un holesterīna līmeni asinīs, kura izmaiņas bieži nav pat jūtamas, bet var būt par iemeslu nopietnām sirds un asinsvadu slimībām
  • ievērot veselīgas ēšanas pamatprincipus.