Caureja ir šķidra vēdera izeja vairāk nekā divas reizes dienā. Akūtā gadījumā tā ir ne tikai biežāka, bet arī lielāka apjoma.

Caureja būtībā ir organisma aizsargreakcija – paātrinot zarnu darbību, organisms cenšas atbrīvoties no mikroorganismiem, to toksīniem vai nesagremotas barības. Zarnu darbību var pastiprināt arī šķiedrvielām bagāts uzturs (augļi, dārzeņi, klijas) un fiziskās aktivitātes. Dažkārt, piemēram, stresa situācijās, var būt īslaicīga, biežāka vēdera izeja, ko neuzskata par slimību.

Akūta un hroniska caureja

Izšķir:

  • akūtu caureju – ilgst līdz 2 nedēļām, sākas pēkšņi, bieži pāriet dažu dienu laikā;
  • hronisku caureju – ilgst ilgāk par 2 nedēļām vai atkārtojas.

Akūtu caureju visbiežāk izraisa:

  • vīrusi, baktērijas, parazīti;
  • uztura kļūdas;
  • saindēšanās ar pārtiku.

Hroniskas caurejas iemesli var būt:

  • hroniskas zarnu iekaisuma slimības;
  • uztura nepanesamība vai alerģijas;
  • kairinātu zarnu sindroms;
  • gremošanas traucējumi pēc operācijām;
  • aizkuņģa dziedzera funkcijas traucējumi.

Caureju var pavadīt kolikveida sāpes vēderā, drudzis, slikta dūša un vemšana.

Biežākie caurejas iemesli

Uztura kļūdas:

  • pārmērīga augļu, ogu un šķiedrvielu lietošana;
  • nemazgāti vai ķīmiski apstrādāti produkti;
  • pārtikas alerģijas vai nepanesamība;
  • saindēšanās (piemēram, ar sēnēm vai alkoholu).

Infekcioza caureja:

  • vīrusi (bieži rotavīrusi);
  • baktērijas (piemēram, salmonellas);
  • bojāta vai nepareizi uzglabāta pārtika.

Infekcija bieži izplatās caur netīrām rokām, īpaši kolektīvos.

Ceļotāju caureja:

  • rodas, nonākot citā vidē un lietojot neierastu pārtiku vai ūdeni;
  • biežāk sastopama, ceļojot uz Āziju, Āfriku vai Latīņameriku;
  • var sākties dažas dienas pēc ierašanās vai pat pēc atgriešanās.

Organisma reakcijas:

  • stress un emocionāla spriedze;
  • pārkaršana (saules vai karstuma dūriens);
  • antibiotiku lietošana (izjauc zarnu mikrofloru).

Caureja kā nopietnas saslimšanas simptoms

Ilgstoša caureja var liecināt par nopietnāku slimību:

  • čūlainais kolīts (īpaši, ja ir asiņu piejaukums);
  • malabsorbcijas sindroms (barības neuzsūkšanās);
  • aizkuņģa dziedzera enzīmu nepietiekamība;
  • hroniskas zarnu slimības.

Ja caureju pavada:

  • stipras sāpes vēderā;
  • drudzis;
  • vemšana;
  • asiņaini izdalījumi;

situācija var būt nopietna un nepieciešama neatliekama medicīniska palīdzība.

Ko darīt?

Ja caureja ir viegla un saistīta ar uztura kļūdu, tā bieži pāriet pati.
Tomēr ieteicams vērsties pie ārsta (internista), ja:

  • caureja nepāriet 2–3 dienu laikā;
  • ir paaugstināta temperatūra vai slikta pašsajūta;
  • parādās nespēks, krampji vai sirds darbības traucējumi;
  • izkārnījumos ir asinis.

Īpaši bīstama caureja ir maziem bērniem un gados vecākiem cilvēkiem, jo tā var izraisīt strauju organisma atūdeņošanos.

Šādos gadījumos medicīniskā palīdzība jāmeklē nekavējoties.