Sāpes vēderā var būt jūtamas jebkurā apvidū – no ribu loka līdz pat iegurnim. Vēdera dobumā atrodas vairāki orgāni – kuņģis, aknas, aizkuņģa dziedzeris, zarnas, kā arī reproduktīvie orgāni, tādēļ sāpju cēloņi var būt ļoti dažādi.
Vēdera sāpes pēc rakstura var būt:
- asas vai trulas;
- velkošas, durstīgas vai krampjveidīgas;
- īslaicīgas (lēkmjveidīgas) vai pastāvīgas;
- ar vemšanu vai bez tās;
- tādas, kas pastiprinās kustoties vai, tieši pretēji, liek nemitīgi meklēt ērtāku ķermeņa stāvokli.
Biežākie cēloņi
Sāpes vēderā visbiežāk izraisa:
- orgānu iekaisums (piemēram, apendicīts, divertikulīts, kolīts);
- orgānu iestiepums vai nosprostojums (piemēram, zarnu darbības traucējumi, žultsakmeņi);
- aknu vai aizkuņģa dziedzera slimības;
- asins apgādes traucējumi vēdera orgānos.
Cilvēki bieži saista vēdersāpes ar:
- apendicīts
- žultsakmeņu slimība
- kuņģa čūla
- infekcijām
- ar grūtniecību saistītām problēmām
Citi iespējamie iemesli
Ne vienmēr sāpju cēlonis atrodas pašā vēdera dobumā. Sāpes var būt atstarotas no citiem orgāniem, piemēram:
- miokarda infarkts
- pneimonija
- iegurņa vai cirkšņa patoloģijas
Sāpes var rasties arī bez redzama iekaisuma vai bojājuma, piemēram, pie kairinātu zarnu sindroms. Šādos gadījumos tās var būt saistītas ar zarnu kustību traucējumiem vai paaugstinātu nervu jutību. Sāpju intensitāti var ietekmēt arī stress, emocionālais stāvoklis un individuālais sāpju slieksnis.
Kad nepieciešama steidzama palīdzība?
Akūtu un stipru vēdera sāpju gadījumā nekavējoties jāmeklē medicīniskā palīdzība, īpaši, ja:
- sāpes ir pēkšņas un ļoti intensīvas;
- pievienojas vemšana, drudzis vai nespēks;
- vēders kļūst ciets un sāpīgs pieskaroties;
- sāpes nepāriet vai pastiprinās.
Šādos gadījumos var būt nepieciešama neatliekama ārstēšana, arī operācija.
Ko darīt?
Pārējos gadījumos ieteicams vērsties pie ārsta. Diagnozi palīdzēs noteikt un ārstēšanu nozīmēs ķirurgs vai internists.