Samaņas zudums, it īpaši gados vecākam cilvēkam, var būt nopietnas slimības simptoms. Tas ir stāvoklis, kad cilvēks uz īsu brīdi zaudē samaņu un nereaģē uz apkārtējās vides kairinājumiem.
Īslaicīgam samaņas zudumam jeb ģībonim, kas parasti ilgst no dažām sekundēm līdz dažām minūtēm, raksturīgs pilnīgs vai daļējs reakcijas trūkums. To bieži pavada:
- bālums
- auksti sviedri
- vājums un reibonis
- redzes aptumšošanās
- nestabilitāte kājās vai kritiens
Visbiežākais iemesls ir arteriālā asinsspiediena pazemināšanās – smadzenēm uz īsu brīdi nepietiek asins piegādes. Šāds ģībonis biežāk sastopams jaunākiem vai emocionāliem cilvēkiem, un to var izraisīt stress, sāpes, bailes vai ilgstoša stāvēšana.
Mēdz būt arī ortostatiskie ģīboņi, kas rodas, strauji mainot ķermeņa stāvokli (piemēram, pieceļoties no guļus vai sēdus). Šādā situācijā organisms nepaspēj pielāgot asinsspiedienu, un smadzenēm īslaicīgi samazinās asins piegāde.
Samaņas zudumu var izraisīt arī citi faktori:
- mazasinība
- cukura līmeņa svārstības asinīs
- šķidruma trūkums
- medikamentu ietekme
Tomēr samaņas zudums var būt arī nopietnu saslimšanu simptoms. Īpaša uzmanība jāpievērš, ja vienlaikus parādās:
- sirds ritma traucējumi vai sāpes krūtīs
- izteikts reibonis vai galvassāpes
- vājums vai nejutīgums vienā ķermeņa pusē
- asimetriska seja vai runas traucējumi
- krampji
- izteiktas elpošanas izmaiņas
Šādos gadījumos tas var liecināt par aritmija, miokarda infarkts, insults vai epilepsija.
👉 Šādās situācijās nekavējoties jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība.
Ko darīt?
Pacientam, kuram bijusi viena vai vairākas samaņas zuduma epizodes, nepieciešama ārsta konsultācija. Ieteicams vērsties pie terapeita, kardiologa vai neirologa, lai noskaidrotu cēloni un uzsāktu atbilstošu ārstēšanu.