Trauksme un bailes ir normāla organisma reakcija uz bīstamām vai saspringtām situācijām. Tomēr, ja trauksme kļūst intensīva, bieža vai nepamatota, tā var liecināt par psihiskiem traucējumiem vai fizisku saslimšanu.
Trauksmes veidi
Trauksmi iedala vairākās formās:
- paroksizmāla trauksme – pēkšņas lēkmes (agorafobija, sociālās un izolētās fobijas, panikas lēkmes);
- hroniska trauksme – ilgstoša (piemēram, ģeneralizēta trauksme, trauksme ar depresija);
- trauksme kā citu traucējumu izpausme – adaptācijas traucējumi, obsesīvi kompulsīvi traucējumi, posttraumatiskā stresa sindroms, somatoformi traucējumi;
- trauksme pie psihotiskiem traucējumiem;
- sekundāra trauksme – somatisku slimību gadījumā (piemēram, vairogdziedzera darbības traucējumi, sirds ritma traucējumi);
- psihoaktīvu vielu izraisīta trauksme – kofeīns, amfetamīni, alkohola vai citu vielu atcelšanas sindroms.
Panikas lēkmes
Panikas lēkmes ir pēkšņas, intensīvas trauksmes epizodes, kas var attīstīties dažu minūšu laikā un ilgt līdz pat 20–30 minūtēm. Tās var rasties bez skaidra iemesla vai būt saistītas ar noteiktām situācijām.
Biežākie simptomi:
- sirdsklauves;
- sāpes vai diskomforts krūtīs;
- smakšanas vai elpas trūkuma sajūta;
- smaguma sajūta kuņģī;
- reibonis;
- nerealitātes sajūta;
- izteiktas bailes (piemēram, zaudēt kontroli, “sajukt prātā”, piedzīvot miokarda infarkts vai pēkšņu nāvi).
Panikas lēkmes laikā apkārtējo nomierināšana bieži nedod efektu, jo simptomi ir ļoti intensīvi un subjektīvi reāli.
Ko darīt?
Ja trauksme vai panikas lēkmes atkārtojas, ieteicams vērsties pie speciālista:
- psihiatra;
- psihoterapeita.
Svarīgi ir ne tikai mazināt simptomus, bet arī identificēt un risināt to cēloņus. Savlaicīga palīdzība ļauj novērst trauksmes pastiprināšanos un uzlabot dzīves kvalitāti.