Klepus jeb klepošana ir aizsargreflekss, kura laikā ar spēcīgu izelpu no elpceļiem tiek izvadītas kairinošas vielas, gļotas vai svešķermeņi.
Klepu izraisa elpceļu gļotādas kairinājums, ko var radīt krēpas, putekļi, dūmi vai infekcija. Bieža klepošana var liecināt par elpošanas sistēmas saslimšanu.
Klepus bieži pavada saaukstēšanos vai gripu, un parasti parādās 2–3 dienas pēc slimības sākuma.
Klepus veidi
- sauss klepus (bez krēpām)
- mitrs klepus (ar krēpām)
- akūts (līdz 3 nedēļām)
- hronisks (ilgāk par 8 nedēļām)
Biežākie klepus iemesli:
- vīrusu infekcijas (saaukstēšanās)
- bronhiālā astma
- hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS)
- plaušu vēzis
- tuberkuloze
- aizdegunes tecēšana (postnazālais pilēšanas sindroms)
- gastroezofageālā atviļņa slimība
- medikamentu izraisīts klepus (piemēram, daži asinsspiediena medikamenti)
- sirds mazspēja
Kad jāpievērš īpaša uzmanība?
Klepus var liecināt par nopietnāku saslimšanu, ja:
- tas ilgst ilgāk par 2–3 nedēļām
- parādās asinis krēpās
- ir elpas trūkums vai sāpes krūtīs
- ir paaugstināta temperatūra ilgāk par dažām dienām
- novērojams neizskaidrojams svara zudums
Ko darīt?
Lai klepu ārstētu efektīvi, vispirms jānoskaidro tā cēlonis.
Ieteicams vērsties pie ārsta (terapeita), kurš izvērtēs simptomus, nozīmēs izmeklējumus un nepieciešamības gadījumā nosūtīs pie speciālista.
Savlaicīga diagnostika palīdz novērst komplikācijas un uzsākt atbilstošu ārstēšanu.