Nelabums jeb slikta dūša ir diskomforta sajūta vēdera apvidū ar vēlmi vemt, lai gan vemšana ne vienmēr notiek. To izraisa noteiktu centru uzbudinājums galvas smadzenēs. Diskomforts var ilgt no dažām stundām līdz pat vairākām dienām.
Biežākie iemesli
Sliktu dūšu un vemšanu var izraisīt dažādi faktori:
- kustību slimība (jūras slimība);
- reibonis vai ģībonis;
- pārēšanās vai saindēšanās ar pārtiku;
- grūtniecības sākumposms;
- pēcoperācijas stāvoklis;
- emocionāla spriedze, nemiers, depresija;
- medikamenti (tostarp ķīmijterapija, kuņģi kairinošas zāles);
- žultspūšļa slimības, žultsakmeņu slimība;
- reakcija uz smaržām;
- miokarda infarkts;
- galvas trauma vai smadzeņu satricinājums;
- smadzeņu audzēji;
- kuņģa un zarnu slimības (piemēram, gastrīts, čūla);
- ēšanas traucējumi (piemēram, bulīmija);
- lēna kuņģa iztukšošanās (biežāk pacientiem ar cukura diabēts).
Kad jāpievērš īpaša uzmanība?
Svarīgi izvērtēt, vai slikta dūša ir vienīgais simptoms vai tai pievienojas:
- sāpes vēderā;
- drudzis;
- asiņošana;
- izteikts nespēks vai reibonis.
Nozīme ir arī pacienta vecumam un grūtniecībai.
Slikta dūša transportā (kinetoze)
Nelabums bieži rodas braucot transportlīdzekļos – automašīnā, sabiedriskajā transportā vai uz ūdens. Šo stāvokli sauc par kinetoze.
Tas rodas, jo smadzenes vienlaikus saņem pretrunīgu informāciju no redzes un līdzsvara (vestibulārā) aparāta. Šūpošanās laikā vestibulārais aparāts tiek kairināts, un rodas slikta dūša, kas dažkārt var pāriet pat ģībonī.
Pirms nelabuma epizodes bieži saasinās maņas (jutība pret smaržām, skaņām). Ja iespējams, ieteicams:
- pārtraukt braucienu un izkāpt;
- izvēlēties svaigu gaisu;
Ja tas nav iespējams, var palīdzēt:
- piparmētru tēja;
- košļājamā gumija vai konfektes (stimulē līdzsvara sistēmu);
- skatiena fokusēšana uz horizontu.
Ko darīt?
Lai noskaidrotu sliktas dūšas cēloni, ieteicams vērsties pie ārsta (terapeita), kurš izvērtēs simptomus, nozīmēs izmeklējumus un nepieciešamības gadījumā uzsāks ārstēšanu.