Starp barības vadu un kuņģi atrodas slēdzējmuskulis, kuram pēc rīšanas būtu pilnībā jāaizveras. Ja tas nenotiek, kuņģa skābais saturs var atplūst atpakaļ barības vadā, kairinot tā gļotādu un izraisot dedzinošu sajūtu. Šo stāvokli sauc par gastroezofageālo atviļņa slimību (GERD).
Atviļņa simptomus visbiežāk veicina:
- nepiemērots uzturs (kafija, tēja, šokolāde, ķiploki, piparmētra, trekni un pikanti ēdieni, gāzēti un alkoholiski dzērieni),
- pārēšanās un ātra ēšana,
- ieradums apgulties vai ilgstoši sēdēt pēc ēšanas,
- mazkustīgs dzīvesveids.
Šie faktori palielina spiedienu kuņģī un veicina slēdzējmuskuļa nepietiekamu darbību.
Papildu riska faktori:
- liekais svars vai aptaukošanās,
- grūtniecība,
- hiatālā trūce (kuņģa daļas pārvietošanās virs diafragmas),
- smēķēšana (samazina slēdzējmuskuļa tonusu),
- pastiprināta gaisa norīšana (piemēram, intensīvi runājot vai lietojot dzērienus caur salmiņu).
Svarīgi saprast: lai gan atvilnis ir biežs un nereti nav bīstams, ilgstoši neārstēts tas var radīt izmaiņas barības vada gļotādā.
Tomēr dedzināšana aiz krūšu kaula ne vienmēr nozīmē atviļņa slimību.
Līdzīgi simptomi var būt arī pie:
- stenokardijas (sirds asinsrites traucējumi),
- barības vada kandidozes,
- eozinofīlā ezofagīta,
- citiem kuņģa-zarnu trakta vai pat sirds stāvokļiem.
Ko darīt?
Ja simptomi atkārtojas vai pastiprinās, ieteicams vērsties pie ārsta. Sākotnējai izvērtēšanai piemērotākais speciālists ir internists (terapeits), kurš nepieciešamības gadījumā nozīmēs papildu izmeklējumus vai nosūtīs pie gastroenterologa vai kardiologa.