Krākšana ir bieži sastopams simptoms, kas rodas augšējo elpceļu sašaurināšanās vai vibrācijas dēļ miega laikā. Tā var būt nekaitīga, taču dažos gadījumos liecina par nopietnāku stāvokli – miega apnoja.
Kad krākšana var būt bīstama?
Par miega apnoju var liecināt:
- skaļa, regulāra krākšana
- elpošanas apstāšanās epizodes miega laikā
- bieža pamošanās (apzināta vai neapzināta)
- nakts urinēšana, svīšana
- izteikta dienas miegainība
- rīta galvassāpes
- atmiņas un koncentrēšanās pasliktināšanās
- arteriālā hipertensija
Šo simptomu kopumu raksturo miega fragmentācija un nepilnvērtīgs miegs.
Iemesli
Bērniem:
- palielinātas mandeles vai adenoīdi
Pieaugušajiem:
- liekais svars vai aptaukošanās
- straujš svara pieaugums
- alkohola lietošana (īpaši pirms miega)
- smēķēšana
- noteiktu medikamentu lietošana
Kas notiek miega apnojas laikā?
Miega laikā elpceļi uz laiku nosprostojas, un elpošana īslaicīgi apstājas. Tas izraisa skābekļa līmeņa samazināšanos asinīs.
Ilgtermiņā tas var palielināt risku:
- sirds ritma traucējumiem
- miokarda infarkts
- insults
Diagnostika
Lai apstiprinātu miega apnoju, tiek veikti miega izmeklējumi:
- polisomnogrāfija
- miega poligrāfija
Ko darīt?
Ja krākšana ir izteikta vai tai pievienojas dienas miegainība un citi simptomi, ieteicams vērsties pie ārsta (otorinolaringologa, neirologa vai miega speciālista).
Savlaicīga diagnostika ļauj novērst nopietnas komplikācijas un uzlabot miega kvalitāti.