Galvassāpes ir sāpju sajūta un diskomforts galvas apvidū un/vai kakla rajonā. Tās ir primāras vai sekundāras.

Primārās – migrēna un sasprindzinājuma (tenzijas) tipa galvassāpes. Retāk primāro galvassāpju iemesls ir šaujošas sāpes sejas apvidū (trigeminālā neiralģija) un medikamentu izraisītas galvassāpes.

Migrēna ir saslimšana, kam raksturīgas lēkmjveida galvassāpes ar vidēji stiprām vai ļoti izteiktām epizodēm, bieži vien vienā galvas pusē. Galvassāpēm migrēnas gadījumā raksturīgas pulsējošas sāpes, slikta dūša, paaugstināts jutīgums pret gaismu, skaņām vai smaržām, kā arī sāpju pastiprināšanās fiziskas slodzes laikā (piemēram, kāpjot pa kāpnēm). Ja migrēna netiek ārstēta, sāpes parasti ilgst no 4 līdz 72 stundām. Daļai pacientu pirms galvassāpēm parādās aura – redzes un jušanas traucējumi, piemēram, neskaidra redze, mirgojošas gaismas, tumši laukumi redzes laukā, tirpšana vai vājums rokās vai kājās, kā arī runas un koncentrēšanās grūtības.

Sekundārās – dažādu slimību izraisītas galvassāpes.

Galvassāpju cēlonis var slēpties jebkurā orgānā, kas atrodas galvā (piemēram, galvas smadzeņu apvalkos, asinsvados, deguna blakusdobumos, zobos, žokļu locītavās, ausīs, acīs), kā arī ārpus galvas (mugurkaula kakla daļas izmaiņās, nervu saknīšu saspiešanā, kakla muskulatūras sasprindzinājumā vai iekaisumā, paaugstinātā asinsspiedienā, hormonālās svārstībās, infekcijās vai toksisku vielu iedarbībā).

Nereti galvassāpes attīstās kā organisma reakcija uz sadzīviskiem apstākļiem – pārslodzi, neizgulēšanos, stresu. Tās var parādīties arī pēc spēcīgām emocijām (arī pozitīvām), fiziskas slodzes vai ilgstošas atrašanās vienā pozā. Cēloņu ir daudz, tāpēc, ja galvassāpes atkārtojas, ieteicams vērsties pie ārsta.

Izplatītākie galvassāpju mehānismi:

  • sāpes, kas saistītas ar asinsvadu stāvokli – parasti pulsējošas;
  • muskuļu sasprindzinājuma galvassāpes – velkošas, smeldzošas, attīstās ilgstoša kakla un galvas muskuļu sasprindzinājuma dēļ;
  • sāpes, kas saistītas ar smadzeņu šķidruma spiediena izmaiņām – maina intensitāti pie ķermeņa stāvokļa maiņas;
  • sāpes, kas saistītas ar nervu bojājumu (neiralģija) – asas, pēkšņas, var izstarot uz citām zonām.

Jāņem vērā, ka bieži šie mehānismi savstarpēji kombinējas.

Galvassāpju cēlonis bieži ir arī ikdienas paradumi – ilgstoša sēdēšana piespiedu pozā (piemēram, pie datora), kas izraisa kakla un plecu muskulatūras sasprindzinājumu. Tas var pāraugt miofasciāla rakstura jeb sasprindzinājuma galvassāpēs.

No šāda tipa galvassāpēm cieš aptuveni katrs trešais cilvēks. Tās var būt epizodiskas vai hroniskas (ilgāk par 15 dienām mēnesī). Sāpes parasti ir simetriskas, lokalizējas pakauša, pieres vai deniņu zonā, un tās pavada “galvas saspiešanas” sajūta un sprandas muskuļu sasprindzinājums.

Ar muskulatūru saistīto galvassāpju terapijas mērķis ir muskuļu relaksācija un sāpju punktu mazināšana:

Pirms terapijas izvēles noteikti konsultējieties ar neirologu, kas nozīmēs tālāku izmeklēšanu un ārstēšanu.