Galvassāpese-pieraksts

Galvassāpes ir sāpju sajūta un diskomforts galvas apvidū un/vai kakla rajonā. Tās ir primāras vai sekundāras.

Primārās – migrēna un sasprindzinājuma (tenzijas) tipa galvassāpes. Retāk primāro galvassāpju iemesls ir šaujošas sāpes sejas apvidū (trigeminālā neiralģija) un medikamentu izraisītas galvassāpes. 

Sekundārās – dažādu slimību izraisītas galvassāpes.

 Galvassāpju cēlonis var slēpties jebkurā orgānā, kas atrodas galvā (piemēram, galvas smadzeņu apvalkos, asinsvados, deguna blakusdobumos, zobos, žokļu locītavās, ausīs, acīs), kā arī ārpus galvas (mugurkaula kakla daļas deformācijā un nervu saknīšu saspiešanā, kakla muskulatūras sasprindzinājumā un iekaisumā, paaugstinātā asinsspiedienā, hormonu svārstībās, infekcijās vai dažādu toksisku vielu iedarbībā uz organismu).

Nereti galvassāpes attīstās kā organisma reakcija uz sadzīviskiem apstākļiem, sasprindzinātu darbu vai neveselīgu uzvedību – pie pārslodzes, neizgulēšanās un stresa. Atsevišķiem cilvēkiem galvassāpes var rasties pēc spēcīgām emocijām (arī pozitīvām), pārāk ilgas gulēšanas, pēc fiziskas slodzes vai ilgstošas atrašanās vienā pozā. Cēloņu ir bezgalīgi daudz, tāpēc gadījumā, ja attīstās galvassāpes, jāvēršas pie ārsta, lai speciālists varētu noteikt sāpju iemeslu un nozīmēt attiecīgu ārstēšanu.

 Izplatītākie galvassāpju iemesli:

  • sāpes, kas saistītas ar asinsvadu stāvokli - parasti izpaužas kā pulsējošas sāpes;
  • muskuļu sasprindzinājuma galvassāpes - velkošas, smeldzošas, pastāvīgas, attīstās pie galvas un kakla muskuļu un mīksto audu ilgstoša sasprindzinājuma;
  • sāpes, kas saistītas ar smadzeņu šķidruma palielinātu vai samazinātu spiedienu - sāpes galvenokārt maina intensitāti pie ķermeņa stāvokļa maiņas;
  • sāpes, kas saistītas ar nervu bojājumu (neiralģija) - parasti asas, spēcīgas sāpes, izstarojošas uz citām galvas vai ķermeņa daļām; parādās pēkšņi, tās var provocēt pieskaršanās kādai galvas vai sejas daļai vai cits nekaitīgs stimuls (piemēram, vēja pūtiens).

Jāņem vērā, ka samērā bieži galvassāpju izcelšanās veidi var savā starpā arī kombinēties.

Galvassāpju cēlonis var būt arī steidzīgās un monotonās ikdienas un darba gaitas, kas noved pie miofasciāla (saistība ar muskulatūru) rakstura galvassāpēm jeb sasprindzinājuma galvassāpēm. Esam spiesti ilgstoši atrasties piespiedu statiskā pozā - pie datora, birojā, mājās (auklējot bērniņu, adot, gatavojot ēst utt.). Pamazām pieaug noguruma sajūta, sāpes plecu joslā un pakausī, kas pēc kāda laika pāraug arī galvassāpēs. 

 No šāda tipa galvassāpēm cieš aptuveni katrs trešais cilvēks, tās mēdz būt epizodiskas (lēkmes no dažām minūtēm līdz dažām dienām) vai arī hroniskas (ilgst vairāk par 15 dienām mēnesī). Sāpes parasti ir simetriskas, lokalizējas pakauša, paura un pieres zonā. Visbiežāk tās pavada „galvas saspiešanas” sajūta, kā arī sprandas muskuļu sasprindzinājums, sāpīgums un diskomforts.

Ar muskulatūru saistīto galvassāpju terapijas mērķis - ilgstoša skartā muskuļa relaksācija un trigera punktu (sāpju punkti, uz kuriem uzspiežot pieaug sāpes) “izjaukšana”:

  • lokālā terapija ar ziedēm un kompresēm;
  • fizioterapija – stājas korekcija, stiepjošie vingrinājumi sāpīgajam muskulim, ārstnieciskā vingrošana;
  • slinga jeb elastīgo saišu terapija
  •  medicīniskā teipošana – speciālu elastīgu plāksteru uzlīmēšana uz ādas, lai atslābinātu saspringtu muskuli;
  • masāžas – klasiskā un zemūdens;
  • ergoterapija – pacienti tiek apmācīti ergonomikas (zinātne par darbu un regulējamu darba vidi cilvēka garīgās un fiziskās labsajūtas nodrošināšanai) pamatprincipiem;
  • fizikālā terapija – elektroprocedūras;
  • akupunktūra;
  • medikamentozā terapija: miorelaksanti (vielas, kas palīdz atslābināt skeleta muskuļus), atsāpinātāji, antidepresanti u. c.
Pirms terapijas izvēles noteikti konsultējieties ar neirologu, kas nozīmēs tālāku izmeklēšanu un ārstēšanu.

Simptomu saraksts