Blogsuz blogu

Par pacietību un ieklausīšanās sevī, lai operāciju rētas sāpētu mazāk

Katru darba dienu slimnīcā tiek veiktas ginekoloģiskas operācijas. Un nav starpības, vai tā ir mazinvazīva vai atvērta tipa, rētas sāp tik, un tā un pēcoperācijas periodā savi nosacījumi jāievēro abos gadījumos.

Kā atvieglot pēcoperācijas periodu, lasiet Rīgas 1.slimnīcas ginekoloģijas nodaļas vadītājas Sandas Reinikas ieteikumus.

Šoks organismam

Katram saprotams, ka pēc laparoskopiski veiktas operācijas atlabšana ir vieglāka un ātrāka nekā tad, ja cilvēkam bijusi atvērta tipa (viens liels griezums) operācija. Un, par laimi, ginekoloģijā dakteri problēmas risināšanai lielākoties savām pacientēm izvēlas tieši pirmo veidu. Tomēr ir reizes, kad laparaskopiska operācija var pat apdraudēt sievietes dzīvību. Kā tā? Jo laparaskopiskas operācijas laikā pacients atrodas trendelenburga  jeb guļus pozīcijā ar paceltām kājām 45 grādu leņķī uz augšu, nevis taisni kā tad, ja tiek veikta atvērta tipa operācija. Šāds stāvoklis nepieciešams tāpēc, lai zarnu cilpas paslīdētu uz augšu un ķirurgam būtu vairāk vietas piekļūt mazā iegurņa orgāniem-dzemdei un olnīcām.

Taču šāda poza – gulēšana ar paceltām kājām – var būt bīstama tām sievietēm, kurām ir, piemēram, kāda plaušu un sirds saslimšana. „Vēl laparaskopisku operāciju nevar veikt tajos gadījumos, kad jāizņem dzemdes mioma, kas pēc lieluma pielīdzināma četru mēnešu grūtniecībai,” saka daktere Sanda Reinika.

Lai vai kā, operācija ir gana nopietna manipulācija, lai varētu teikt, ka organisms piedzīvojis zināmu šoku. Un ir vienalga, ar kādu metodi tā veikta – abos gadījumos sāpēs rētas, būs jāatgūst spēks un jāievēro virkne nosacījumu, lai sieviete iespējami ātrāk un vieglāk, kā mēdz teikt, – tiktu uz pekām. Tikai pēc laparaskopiskas operācijas šis laiks būs īsāks, nekā otrā gadījumā, kad vajadzīga lielāka pacietība un ieklausīšanās sevī, lai saprastu, cik daudz un ko tu jau spēj paveikt.

Mazītiņi iegriezumi

Ja pēc atvērtā tipa operācijas rētas lielums var būt ļoti dažāds (un visbiežāk tā būs paliela), tad laparaskopiski veiktas operācijas pēdas ar gadiem var kļūt pat nemanāmas. Ginekoloģijā parasti veic trīs līdz piecus no 0,5 līdz vienam centimetram mazus iegriezumus. Daudzums atkarīgs no tā, kāda operācija paredzēta. „Laparaskopiskās ginekoloģiskās operācijas var iedalīt trīs grupās: vienkāršākas pakāpes jeb laparaskopiskā diagnostika, kad pārbaudām olvadu caurlaidību vai sievietei ir olnīcu policistoze, vai arī jāveic saaugumu atdalīšana. Tad ir vidēja smaguma laparoskopiskās operācijas – dažāda veida cistas, endometriozas cistas izlobīšana  vai cistas izņemšana kopā ar visu izmainīto olnīcu, un kā pēdējās ir liela apjoma operācijas – histerektomija jeb visas dzemdes izņemšana kopā ar olnīcām un olvadiem,” atklāj ginekoloģe. 

Pēc vienkāršākās operācijas parasti sieviete var atgriezties darbā nedēļas laikā, bet pēc nopietnākās vajadzēs pat sešas nedēļas, līdz organisms būs pietiekami spēcīgs, lai izturētu spraigo ikdienas režīmu.

Sāpes un citas blaknes

Protams, tādas būs, un pēc laparaskopiskas operācijas visbiežāk tās jūtamas nabas rajonā, kur iegriezums ir nedaudz lielāks – ap vienu centimetru. „Ārsts ieteiks kādu pretsāpju medikamentu, bet sāpēm ar katru dienu jākļūst arvien mazākām. Ja notiek pretējais, un vēl pievienojas temperatūra, vemšana, noteikti jāsazinās ar savu operējošo ārstu, jo tas liecina par iespējamiem sarežģījumiem,” uzsver Sanda Reinika. Tiesa gan, pirmajā dienā pēc operācijas slikta dūša var būt – saņemtās anestēzijas dēļ.

Tāpat var būt sāpes pleca rajonā. Kāpēc? Jo laparaskopiskas operācijas laikā vēderā ielaiž vairākus litrus CO2 gāzes, lai vēders uzpūšas un dakterim ir vieta, kur strādāt ar laparaskopiskiem instrumentiem. Operācijas beigās šo gāzi atkal izlaiž, bet to nevar izdarīt līdz pēdējam mililitram. Kaut kur starp zarnām kāds mazumiņš gāzes paliek, kas pēc operācijas sakrājas zem diafragmas muskuļa, tā kairinot tur esošo nervu. Šis kairinājums sāpju veidā tad arī jūtams vienā vai otrā plecā. Ginekoloģe saka: „Tas ir normāli, un sāpes pāriet trīs līdz piecu dienu laikā. Ja tās kļūst spēcīgākas, tad atkal ir jāzvana savam ķirurgam. Taču jāņem vērā – jo lielāka operācija veikta, jo vairāk gāzes lietots un līdz ar to arī organismā paliek lielāks tās daudzums.” Arī pret sāpēm plecā dakteris ieteiks kādu pretsāpju medikamentu, taču nemeklē savā zāļu skapītī kaut kad pirktu sildošu vai atvēsinošu pretsāpju ziedi – šajā gadījumā tā nelīdzēs.

Aktivitātes

Nesēdies pie stūres! Nākamās 24 stundas tev būs jāļauj savam auto atpūsties vai arī jāsameklē sev šoferis, jo sēsties pie stūres būs riskanti. Kāpēc? Visas operācijas – gan atvērta tipa, gan laparaskopiskas – ginekoloģijā tiek veiktas ar vispārēju narkozi, kas vēl nākamajā diennaktī var samazināt uzmanību un koncentrēšanās spējas, lai adekvāti orientētos uz ceļa aktīvas satiksmes plūsmā. „Ja veikta smagākā operācija, kad arī anestezējošie līdzekļi saņemti ilgāku laiku, pie auto stūres nevar sēsties pat divas diennaktis,” norāda Sanda Reinika.

Nedēļu kūrortrežīmā! Tieši tā – pirmajā nedēļā pēc operācijas, īpaši, ja tā bijusi vidēji smaga vai smaga operācija, neveic nekādus mājasdarbus un neskrien ravēt dārzu. „Jāievēro mierīgs, sevi saudzējošs režīms. Labāk izlasīt kādu grāmatu šajā laikā. Organismam bijis liels stress, un tas ne fiziski, ne emocionāli nav gatavs lielākai slodzei. Ja cilvēks vēl to nodarbinās, organisms nevis atlabs, bet kļūs vēl novājinātāks,” saka daktere.

Vingrinies uzreiz! Jo ātrāk sāksi kustēties, jo īsāku laiku vajadzēs, lai atkal atgrieztos pie sava ierastā dienas ritma. Tas gan nenozīmē, ka tev uzreiz pēc atmošanās no narkozes jālec kājās un jāveic rīta rosme. Ja vēl neesi spējīga piecelties, lai apmestu mazu loku kaut vai turpat palātā, izloki kājas, guļot gultā – saliec tās ceļgala locītavā un atkal iztaisno, izapļo pēdu, liec tai pavingrot uz augšu un uz leju. Tā tu aktivizēsi asinsriti un pasargāsi sevi no iespējamās trombu veidošanās. Šis ieteikums īpaši jāņem vērā smēķētājām un sievietēm ar lieko svaru.

Daktere saka: „Ja paciente pieder pie šīs riska grupas, ārsts vienmēr pirms operācijas izvērtēs, vai cilvēkam nepieciešams lietot medikamentus, lai pasargātu viņu no trombu veidošanās. Savukārt, ja sievietei ir varikozas vēnas, viņai noteikti vajadzēs valkāt kompresijas zeķes, jo asinsvadi kājās vietām ir platāki, vietām šaurāki, un tur tad arī tas trombs var iesprūst, ja tāds izveidojas.”

Staigā! Tiklīdz spēj piecelties, noteikti sāc staigāt, taču necenties uzreiz pieveikt lielus attālumus. Ar katru dienu pamazām pievieno savam maršrutam pa kādam metram klāt. Savukārt, ja veikta vienkāršākā laparoskopijas operācija, jau pēc nedēļas drīkst braukt ar velosipēdu.

Cik smagu celt? Tik, cik var pacelt vienā rokā bez otras rokas palīdzības un lai šo smagumu var ilgstoši noturēt. „Pacelt var arī 20 kilogramus, taču tikai uz īsu brīdi,” teic Sanda Reinika, „svara vienībās tie ir apmēram trīs līdz pieci kilogrami, ko drīkst nest. Vairāk noteikti ne.”

Ūdens un saules peldes

Divas dienas pēc operācijas drīkst iet dušā! Tikai atceries – ja plāksteris vai pārsējs, kas sedz rētas, ir samircis, tas noteikti jānomaina, pretējā gadījumā pakļausi sevi iekaisuma riskam. Bet, vai rētu vajag dezinficēt? Sanda Reinika teic: „Ja rēta ir tīra, sausa, tai apkārt nav nekādu sarkanumu, izdalījumu vai aplikuma, tad tā ir, kā mēs sakām, primāri dzīstoša un to nevajag dezinficēt. Savukārt, ja plāksterus nesaslapina, tos nav jāmaina līdz pat diegu izņemšanai. Parasti tas notiek piecas līdz septiņas dienas pēc operācijas. Ja tiek lietoti diegi, kas paši uzsūcas, ārsts to pateiks un cilvēks pēc apmēram piecām dienām varēs noņemt plāksteri un ļaut rētai dzīt tāpat, jo, saskaroties ar gaisu, dzīšanas process būs ātrāk.”

Karstumiem – nē! Vienkāršākas operācijas gadījumā vajadzēs pagaidīt mēnesi, bet sarežģītākas – divus mēnešus līdz atkal varēsi ļauties džakuzi vannas burbuļu masāžai, iet pirtī, karstā vannā vai sloārijā. Kāpēc tāds ierobežojums? Karstumā paplašinās asinsvadi, un tas var beigties ar asiņošanu, savukārt, džakuzi peldes publiskās vietās nozīmē risku inficēt brūces.

Nerādi saulei rētas! Lai cik mīlīga mums šķistu saulīte, tā var nodarīt pamatīgu skādi, jo samērā liels ādas laukums ap rētu ir ļoti jutīgs un itin viegli var apdegt saulē. Ja tomēr gadās sitācija, ka nu nekādi nespēj izvairīties no saules peldes, noteikti uzzied uz rētām un ap tām aizsargkrēmu ar SPF +30 un uz augšu.

Peldies jūrā! Tās sāļais ūdens būs krietni piemērotāks pēcoperācijas periodā, nekā uz vietas stāvošais dīķu vai ezera ūdens. Taču peldēt pēc vienkāršākās laparoskopiskās operācijas drīkst ne ātrāk kā pēc divām nedēļām, pēc vidēji smagās būs jāpaciešas četras nedēļas, bet pēc pavisam nopietnās operācijas jāpagaida vismaz sešas nedēļas, pirms ļauties ūdens priekiem.

Dzimumdzīve

Pēc jebkuras ginekoloģiskas operācijas divas līdz piecas dienas var būt asiņaini izdalījumi no dzimumceļiem, tāpēc šajā laikā, kā noproti, par romantiku gultā vajadzēs aizmirst noteikti, taču veiktās manipulācijas dēļ patiesībā šis laiks ir mazliet ilgāks: pēc vienkāršākās operācijas – no desmit līdz četrpadsmit dienām, vidēji smagās – četras nedēļas, bet pēc smagās – sešas līdz astoņas nedēļas.

Ko ēdīsim, ko dzersim?

Galvenais nosacījums ir izdzert vismaz divus litrus šķidruma dienā, un vēlams, lai lielākā daļa no šī daudzuma būtu negāzēts ūdens, nevis kafija, tēja vai sulas. Pēc laparoskopiskas operācijas jau pirmās dienas vakarā drīkst apēst bezpiedevu jogurtu, taču, ja veikta atvērta tipa operācija, tad gan par ēdienu pirmajā dienā būs jāaizmirst.

Vēl viens svarīgs nosacījums, lai nepastiprinātu sāpes un diskomfortu, – pirmajā nedēļā savā ēdienkartē jāiekļauj tikai tādi produkti, kas neizraisa vēdera pūšanos. Un noteikti seko, lai trīs dienu laikā pēc operācijas tev būtu normāla vēdera izeja. Tas liecinās par to, ka zarnu trakts ir savu uzdevumu augstumos. „Ja radies aizcietējums, tad iesakām mazo mikrolax klizmiņu, kas veicina vēdera izeju,” norāda daktere. 

Ak, jā, alkohols. Nākamajā dienā pēc operācijas nedrīkst nemaz un neko, jo nevar zināt, cik daudz organismā vēl palikuši anestezējošie medikamenti. Un, ja tie satiksies ar alkoholu, nekad nevar zināt, kāda reakcija veidosies. 

Mazliet par smukumu

*Pat, ja veikta laparaskopiska operācija un iegriezumi ir mazi, nekad nevar prognozēt, kādas veidosies rētas. „Ir cilvēki, kam tās ir ļoti mazas, tievas, ka pat redzēt nevar, bet ir cilvēki, kuriem ģenētiski veidojas biezas, tā saucamās keloīdrētas. Ja cilvēkam iepriekš jau bijusi kāda ķirurģiska operācija, viņš zinās, kādas tās varētu veidoties. Un, ja rētas ir biezas, neglītas, tad pēc diegu noņemšanas iesakām dažādus līdzekļus, lai tās būtu estētiskākas. Ir gan ziede, gan arī speciāli plāksteri, ko likt, bet nopietnākos gadījumos var doties pie dermatologa uz lāzerprocedūrām,” stāsta daktere.

*Ja nēsā nabā pīrsingu, nepārdzīvo – pēc divām dienām varēsi to likt atpakaļ.

Dr. SANDA REINIKA
Rīgas 1. slimnīcas ginekoloģijas nodaļas vadītāja