Sāpes un nestabilitāte locītavās ir bieži sastopami iemesli, kāpēc pacienti vēršas pie traumatologa vai ortopēda. Mūsdienu ķirurģija piedāvā precīzus, minimāli invazīvus risinājumus, kas palīdz atjaunot locītavu funkcionalitāti un mazināt simptomus – gan pēc traumām, gan hronisku saslimšanu gadījumā.
Savukārt plaukstas un elkoņa locītavas problēmas – piemēram, sinoviālo audu iekaisums, meniska plīsumi vai cīpslu bojājumi – tiek risināti ar artroskopijas palīdzību. Šī metode ļauj gan precīzi diagnosticēt bojājumus, gan veikt ārstējošas manipulācijas caur niecīgiem griezumiem.
Priekšējās krusteniskās saites plīsums ceļa locītavā ir viena no biežākajām sporta traumām, kas izraisa kustību ierobežojumus un locītavas nestabilitāti. Ja konservatīva ārstēšana nav pietiekama, tiek veikta saišu rekonstrukcija, lai atjaunotu locītavas biomehānisko līdzsvaru.
Nokritu, atguvos, un tagad sāp locītava
Krusteniskās saites ceļa locītavā atrodas pašā locītavas centrā, un tās darbojas kā rotācijas ass, nodrošinot ceļa pareizu kustību. Tomēr līdzīgi bojājumi var rasties arī plaukstas vai elkoņa locītavās, kur dažādi audu iekaisumi vai traumas var radīt biomehānikas traucējumus un locītavas nestabilitāti. Ceļgalam bojājuma gadījumā bieži vien rodas sajūta, ka celis ir izmežģīts, un nav iespējams veikt koordinētu slodzi. Līdzīgi simptomi var parādīties arī plaukstas vai elkoņa locītavās – stīvums, sāpes un grūtības veikt ikdienas kustības, piemēram, pagriezt plaukstu vai iztaisnot roku.
“Kad notiek krustenisko saišu plīsums vai cits locītavas bojājums, tas pats par sevi nesadzīst. Ja saite ir pārrauta vai locītava iekaisusi, tad atslodze vai stabilizācija vien nevar palīdzēt,” skaidro Georgs Pelēcis. Tāpēc ir svarīgi laikus meklēt palīdzību, lai novērstu ilgstošākas problēmas.
Simptomi, kas signalizē par locītavas problēmu:
- Asas sāpes un krakšķis traumas brīdī;
- Locītavas funkciju traucējumi;
- Tūska;
- Hemartroze (asins uzkrāšanās locītavā);
- Pēc noteikta laika sāpes rimstas, bet saglabājas diskomforts;
- Nestabilitātes sajūta locītavā pie slodzēm.
‘’Cilvēkiem, kuri sporto un kuriem ir attīstīta muskulatūra, locītavu problēmas, piemēram, krustenisko saišu plīsumi vai sinoviālā audu iekaisumi, var būt gandrīz bez simptomiem. Tomēr ilgstoši šie bojājumi var veicināt locītavas stabilitātes zudumu vai pat nopietnākas problēmas, piemēram, skrimšļu un menisku bojājumus,’’ skaidro ārsts.
Situācijas bīstamība slēpjas apstāklī, ka nestabilitātes brīdī tiek bojātas citas locītavas struktūras – skrimslis, kas neatjaunojas, kā arī meniski. Tātad sākumā cilvēks gūst krustenisko saišu plīsumu, bet laika gaitā skrimšļa vai meniska plīsumu, un problēmas vairojas.
“Cilvēks var gadiem dzīvot bez krusteniskās saites, bet pēc 3-5 gadiem notiek locītavas deformācija. Izteikti bojāts skrimslis ir pavisam cita līmeņa operācija,” skaidro traumatologs ortopēds.
Plaukstas un elkoņa locītavu problēmas
Plaukstas un elkoņa locītavu problēmas var būt īpaši apgrūtinošas, jo tās tieši ietekmē roku kustīgumu un spēju veikt pat vienkāršākos ikdienas uzdevumus – piemēram, rakstīšanu, ēšanu vai durvju atvēršanu. Bieži vien sāpes pastiprinās pēc fiziskas slodzes vai atkārtotām kustībām, kas var liecināt par hronisku iekaisumu vai strukturāliem bojājumiem. Sinoviālais iekaisums var būt saistīts ar autoimūnām slimībām, piemēram, reimatoīdo artrītu, kā arī ar posttraumatisku iekaisumu pēc locītavu traumas. Savlaicīga diagnostika un ārstēšana ir būtiska, lai novērstu neatgriezeniskus locītavu bojājumus un saglabātu funkcionalitāti. Sinovijektomija var būt efektīvs risinājums pacientiem, kuriem konservatīvā ārstēšana – medikamenti vai fizioterapija – nav devusi gaidīto uzlabojumu.
Ne vienmēr jāoperē
Plīstot krusteniskajai saitei vai citiem locītavas audiem, locītavā bieži uzkrājas daudz asinis, kas izraisa tūsku un sāpes. Ārsts, veicot punkciju un citus izmeklējumus, nosaka precīzu diagnozi un, atkarībā no bojājuma smaguma un pacienta vecuma, pieņem lēmumu par ārstēšanu. Vecākiem cilvēkiem, kuri nenodarbojas ar sportu, bieži tiek ieteikta fizioterapija, lai nostiprinātu muskuļus un uzlabotu locītavas stabilitāti. Savukārt aktīviem cilvēkiem, kuri turpina dzīvot fiziski aktīvu dzīvi, var būt nepieciešama operācija, lai novērstu nestabilitāti.
“Protams, tiek ņemts vērā cilvēka vecums, ceļa skrimšļa stāvoklis. Ir situācijas, kad saiti neoperē. Piemēram, ja cilvēks jau ir cienījamā vecumā un nenodarbojas ar sportu, tad ieteicama fizioterapija, ar mērķi nostiprināt augšstilba muskuļus.
Kaut gan, katra pacienta gadījums ir stipri individuāls. Man ir bijis septiņdesmitgadīgs pacients, kurš vēl aizvien kāpj kalnos un nodarbojas ar aktīvajiem sporta veidiem. Un mēs viņu operējām,” ar savā ārsta praksē pieredzēto dalās dr. Pelēcis.
Ārstēšanas mērķis ir novērst locītavas nestabilitāti
“Operācijās, piemēram, krustenisko saišu rekonstrukcijā, mēs izmantojam minimāli invazīvas metodes, lai saudzētu pacienta locītavu. Ar artroskopiju tiek veiktas mazas iegriezes, caur kurām ievietojam kameru un nepieciešamos instrumentus. Operācija ilgst aptuveni vienu stundu. Viss ir atkarīgs no tā, vai nav papildu problēmas” – tā par savu darbu, veicot krustenisko saišu operāciju,’’ stāsta Georgs Pelēcis. Šīs tehnoloģijas ļauj precīzi un ātri veikt operācijas, piemēram, sinovijektomiju plaukstas, elkoņa vai ceļa locītavās.
Pēcoperācijas rehabilitācija
Pēc operācijas pacientam ir svarīgi ievērot ārsta norādījumus un iesaistīties rehabilitācijas procesā, kas parasti ietver fizioterapiju. Operācijas dienā pacients jau var sākt kustēties, bet pilnvērtīgas sporta aktivitātes tiek atļautas tikai pēc rehabilitācijas kursa, kas ilgst vairākus mēnešus.
Mazinvazīvas – pacientam saudzīgas operācijas
Rīgas 1. slimnīcas traumatologi ortopēdi ir uzkrājuši plašu pieredzi, sniedzot gan neatliekamo, gan plānveida ārstēšanu. Moderns operāciju bloka aprīkojums ļauj veikt saudzīgas operācijas bez lieliem griezumiem, pacientiem piedāvājot artroskopisku ārstēšanu gan ceļa, gan plaukstas un elkoņa locītavām.
Šī metode ir pieejama arī kā daļēji valsts apmaksāts pakalpojums, ja ir saņemts ģimenes ārsta vai traumatologa nosūtījums. Valsts sedz daļu no operācijas izmaksām, bet pacientam var būt jāsedz implantu izmaksas, ja tie ir nepieciešami operācijas laikā.