Karls Ādolfs fon Bergmanis
(vācu: Karl Adolf von Bergmann, 1855-1922) bija vācbaltiešu ķirurgs, Rīgas pilsētas slimnīcas ķirurģijas nodaļas virsārsts (1883), Rīgas domnieks (1890-1893 un 1901-1917). Rīgas goda pilsonis (1920). Veicis pirmo radikālo kuņģa vēža operāciju Latvijā.
Ā. fon Bergmanis piedzima Petrozavodskā (Oloņecas guberņā) ārsta, vēlākā valsts padomnieka un Dr. med. Ernsta Kristiāna Ādolfa fon Bergmaņa (Ernst Christian Adolf von Bergmann) un mātes Evas (Eva), dzimusi Štrauha (Strauch), ģimenē kā vecākais no vienpadsmit bērniem. Tēvs Petrozavodskā strādāja no 1853. gada; Petrozavodskas lielgabalu lietuvē bija ārsts. Ā. fon Bergmanis nāca no ievērojamās Baltijas mācītāju un ārstu dzimtas, un viņa otrās pakāpes brālēns ir Rīgā dzimušais un ievērojamais ķirurgs Ernsts fon Bergmanis (Ernst Gustav Benjamin von Bergmann). Arī Ādolfa jaunākais brālis Georgs (krievu Георгий Адольфович фон Бергман) bija ķirurgs un strādāja Irkutskā, kur vadīja Austrumsibīrijas ārstu biedrību (no 1910. gada) un savu privāto ķirurģijas klīniku, bet pēc Oktobra apvērsuma Krievijā pārcēlās uz Harbinu (Ķīnā)
Mācījās Vīlandes skolā, beidza Vidzemes guberņas ģimnāziju (1873). Studēja Tērbatas universitātes medicīnas fakultātē (1873-1880), līdztekus bija universitātes Acu klīnikas asistenta vietnieks, asistents (1878-1881), aizstāvēja Dr.med. disertāciju (1881). Papildinājās Vircburgas, Halles, Štrāsburgas, Parīzes un Vīnes klīnikās (1881-1882).
Pēc atgriešanās Rīgā nodibināja savu ārsta un ķirurga privātpraksi (1882). 1883. gadā kļuva par Rīgas pilsētas slimnīcas II. ķirurģijas nodaļas, bet 1890. gadā par I. ķirurģijas nodaļas virsārstu. Viņa vadībā Rīgas pilsētas slimnīca ar augstām aseptikas prasībām kļuva par modernu Eiropas klīniku, kurā izglītoja vairāk kā 20 ārstus speciālistus.
Ar Ādolfu fon Bergmani 1.slimnīcā, Rīgā un Latvijā ienāca modernā ķirurģija. Viņš 1891.gadā ieviesa aseptiku, panāca tīrību un pat “militāru” kārtību. Vēl svarīgāk – uzsāka dobumoperācijas., kā piemēram, apendicīta (peritiflīta) operācijas. Statistika liecina, ka no 1886. gada līdz 1896. gadam slimnīcā tika ārstēti 56 peritiflīta pacienti, operēti 48, no kuriem miruši 5 (letalitāte – 10,4%).
1886. gadā Ā. fon Bergmanis veica pirmo žultspūšļa operāciju, 1887. gada 23. oktobrī – pirmo kuņģa rezekciju Rīgā. Daudz tika operētas trūces, zarnu samešanās, veiktas arī smadzeņu audzēju operācijas un otolaringoloģiskās operācijas. 1909. gadā Ā. fon Bergmanis veica totālo gastrektomiju.
Kā pilsētas domnieks viņš sekmēja 1.slimnīcas izbūvi. Pēc Ā. fon Bergmaņa ierosmes 1891. gadā uzcelts slimnīcas operāciju bloks, 1900. gadā divi korpusi ķirurģiskiem un interniem slimniekiem, 1903. gadā vēl trīs korpusi, bet 1907. gadā arhitekta Reinholda Šmēlinga (Reinhold Georg Schmaeling) projektētā galvenās pārvaldes ēka ar lielisku fasādi. Ā. fon Bergmanis arī ierosināja izveidot slimnīcas ambulanci, ko atklāja 1891. gadā, kad izdevās atrast un iekārtot atbilstīgas telpas, bet 1909. gadā uzcēla jaunu ambulances ēku (vēlāk tajā ilgāku laiku atradās uzņemšanas nodaļa.
1901. gadā Ā. fon Bergmanis tika ieteikts par 1.slimnīcas direktoru, taču “pilsētas tēvi” no viņa kandidatūras atteicās kā pārāk neērtas viņa prasīguma un sagaidāmo dārgo jaunievedumu pēc.
1890. gadā viņu ievēlēja Rīgas pilsētas domē. Pēc Bergmaņa ierosinājuma 1890. gada 17. decembrī Rīgas pilsētas dome pieņēma lēmumu Dreiliņu muižas mežā celt Rīgas leprozoriju (Lepra-Asyl), kuru atklāja 1891. gada 15. oktobrī (arhitekts Reinholds Šmēlings). Bija Starptautiskā lepras kongresa goda sekretārs Berlīnē (1897). 1899. gadā viņš kopā ar Eduardu Švarcu izveidoja savu privātklīniku. 1901. gada vēlēšanās viņu no jauna ievēlēja par Rīgas pilsētas domnieku.
Kā pilsētas domnieks Ā. fon Bergmanis iniciēja Rīgas ātrās medicīniskās palīdzības stacijas izveidi 1904. gadā (pie Jēkaba kazarmām). Viņš ieteica būvēt pilsētas 2. (tagad Paula Stradiņa universitātes klīnisko) slimnīcu Pārdaugavā.
Starptautiski pazīstams ar lepras pētījumiem, pierādīja, ka tā ir lipīga slimība (1891). Nodibināja un vadīja Rīgas leprozoriju (Latvijas Infektoloģijas centru).
Foto: Ādolfs fon Bergmanis savā darba jubilejā Rīgas pilsētas 1. slimnīcā. Rīga, 1916. gads.
Viņš bija daudzpusīgs ķirurgs, un viņa pētījumi veltīti apendicīta, zarnu oklūzijas, vēdera ievainojumu, strutaina osteomielīta, lepras, balsenes slimību, galvas smadzeņu ķirurģiskajai ārstēšanai un citiem jautājumiem. Darbi publicēti krievu un vācu medicīniskā presē, kopskaitā vairāk nekā 40.
Darbojies biedrībās:
- Rīgas Praktizējošo ārstu biedrība – sekretārs (1886-1887), prezidents (1907-1908), goda loceklis (1920)
- Ātrās medicīniskās palīdzības apvienība (Verein schnelle ärztliche Hilfe) – dibinātājs (1907)
- Vidzemes ārstu biedrība – prezidents (1907)
Publikācijas un grāmatas:
- Zur Kontagiosität der Lepra. Breitkopf und Härtel, 1891. – 22 lappuses
- Die Lepra. In: Deutsche Chirurgie, 10. sējums, 2. daļa. Adolf von Bergmann, Theodor Billroth, A. Luecke, E. Bergmann, P. Bruns. Enke, 1897. – 112 lappuses
- Das Rettungs- und Krankentransportwesen. Vortrag, gehalten am 29. Oktober 1909 in der Gesellschaft für Kommunale Sozialpolitik in Riga. Häcker, 1909. – 17 lappuses
- Festschrift für Herrn Dr. Med. Adolf von Bergmann zur Feier seines 30 jährigen Dienstjubiläums. Riga: 1913
Pēc aiziešanas pensijā 1919. gadā Ā. fon Bergmanis tika ievēlēts par Rīgas pilsētas goda pilsoni. Diemžēl dokumentālu apliecinājumu šim faktam vēl aizvien nav izdevies atrast. Rīgas pilsētas dzimušo goda pilsoņu – vīriešu – 1858. gada revīzijas saraksta alfabētiskais reģistrā (79. lieta) norādīts vien tēvs Bergmann, Ernest Kristian Adolf, Dr. med.
Sohn (dēls): Karl Adolf
Nākamajā kolonnā aiz vārda ir norādīts vecums – Karla Ādolfa Bergmaņa tēvam ir 33; pašam Karlam Ādolfam 2 ½.
1919. gadā Dr.med. Ādolfs fon Bergmanis ar sievu Elisabeth Julie von Bergmann (Elizabete Džūlija fon Bergmane
dzim.: 1862. gada 20. decembrī, mirusi, 1920. gada 22. jūlijā, Rīgā) un māsu Emilie von Bergmann (dzimusi 1868. gada 13. decembrī) dzīvojis Rīgā, Skolas ielā 5-5. Viņam Rīgā dzimušas 3 meitas.
Svarīgākie dzīves dati:
| 1855 | May 23, 1855 | Birth of Dr. med. Carl Adolph von BergmannPetrozawodsk, Gouv. Olonec |
| 1884 | September 8, 1884Age 29 | Marriage of Carl Adolph von Bergmann and Elisabeth J…Riga, Rīgas pilsēta, Latvia, Republic of Latvia (Latvia) |
| 1885 | July 14, 1885Age 30 | Birth of Elisabeth Adelheid Julie BielensteinRiga, Rīgas pilsēta, Latvia, Republic of Latvia (Latvia) |
| 1886 | November 11, 1886Age 31 | Birth of Helene Eva Julie von Sass – SadowskyRiga, Rīgas pilsēta, Latvia, Republic of Latvia (Latvia) |
| 1891 | February 3, 1891Age 35 | Birth of Margarethe* Mathilde Caroline von BergmannRiga, Rīgas pilsēta, Latvia, Republic of Latvia (Latvia) |
| 1922 | May 24, 1922Age 67 | Death of Dr. med. Carl Adolph von BergmannRiga, Latvia |
Rīgas pref. 3. iecirkņa 8. pasu grāmata, 12.12.1919. Bergmann, Carl Adolf Dr. Med.
Miris 1922. gada 24. maijā Rīgā, apbedīts Lielajos kapos (kapa vieta nav saglabājusies). 2017. gadā Lielajos kapos no zemes tika izcelta un attīrīta Ā. fon Bergmaņa vectēva, Mazsalacā dzimušā rēķinveža Kārļa Ādolfa fon Bergmaņa (Carl Adolf von Bergmann), kapa plāksne.
Godinot ķirurgu, Rīgas pilsētas dome 1929. gadā viņa vārdā nosauca ielu Mežaparkā (Bergmaņa iela), kas 1987. gadā kļūdaini precizēta par Ernsta Bergmaņa (nevis Ādolfa Bergmaņa) ielu.
Dzimis Petrozavodskā 1855. gada 23. maijā
Iesvētīts Vīlandē (vāciski – Fellin)
Salaulāts 1884. g. 3. septembrī.
Dzīvo Schulenstrasse 5 (Skolas iela 5)
Dievgalds. Piezīmes – dažādi datumi.
Miris 1922. gada 24(?) maijā. (Tas ir pēdējais ieraksts pie dievgalda un piezīmēm: “† 24/V 922”)