Muguras sāpes un kāju tirpšana ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc cilvēki vēršas pie neirologa vai neiroķirurga. Šīs sūdzības nereti izraisa nervu saknīšu kompresija – stāvoklis, kad mugurkaula kanālā vai tā sānu atverēs (foramenos) sašaurinājuma dēļ tiek saspiests nervs.
  To var izraisīt starpskriemeļu diska trūce, kaulu izaugumi (osteofīti), saistaudu sabiezējumi, artrītiskas izmaiņas vai hroniski deģeneratīvi procesi.

Kad konservatīva ārstēšana (fizioterapija, blokādes, pretsāpju līdzekļi) vairs nepalīdz, risinājums ir mikroforaminotomija – augstas precizitātes mikroķirurģiska procedūra, kas ļauj atbrīvot saspiesto nervu, mazināt sāpes un atjaunot kustību brīvību, nebojājot mugurkaula stabilitāti.

Nervu spiediena simptomi, kurus ignorēt ir bīstami

Nervu saspiedums mugurkaulā sākumā var šķist kā “parastas muguras sāpes”, taču ar laiku simptomi kļūst arvien nopietnāki un var novest pie neatgriezeniskiem bojājumiem.
Ja nervu saknīte tiek saspiesta ilgstoši, tā var zaudēt daļu savas funkcijas, izraisot pastāvīgu tirpšanu, vājumu vai pat kustību traucējumus.

Attēls parāda sešu posmu procesu, kas saistīts ar sāpēm un kustību locītavā. A, B, C, D, E, F.

Bīstamākie simptomi, kurus nedrīkst ignorēt:

  • Asas, dedzinošas sāpes, kas izstaro uz kāju vai roku – it īpaši, ja tās pastiprinās kustoties vai klepojot;
  • Pastāvīga tirpšana, nejutīgums vai “skudriņas” ekstremitātēs;
  • Vājums kājā vai pēdā – sajūta, ka grūti noturēt balansu vai uzkāpt uz pirkstgaliem;
  • Sāpes vai tirpšana sēžas nerva gaitā (no muguras lejasdaļas līdz papēdim);
  • Urinācijas vai zarnu kontroles traucējumi – šis ir ārkārtas simptoms, kas var liecināt par smagu mugurkaula kanāla kompresiju (tā sauktais “cauda equina” sindroms).

Ignorējot šos signālus, var rasties nervu bojājums, kura sekas vairs nav pilnībā atgriezeniskas.
  Tāpēc, ja sāpes vai tirpšana saglabājas ilgāk par 2–3 nedēļām, ir nepieciešams veikt neiroloģisku izmeklēšanu un MRI, lai precīzi noteiktu cēloni un savlaicīgi novērstu spiedienu.

Kas ir mikroforaminotomija

Mikroforaminotomija ir minimāli invazīva neiroķirurģiska operācija, kuras laikā tiek paplašināta nerva izejas atvere (foramens) mugurkaulā, noņemot nelielu daļu kaula, saistaudu vai trūces materiāla, kas rada spiedienu uz nervu.
  Šī procedūra tiek veikta ar mikroskopu vai endoskopu, kas ļauj ķirurgam redzēt nervu un apkārtējos audus vairākkārtīgā palielinājumā, tādējādi nodrošinot maksimālu precizitāti un drošību.

Atšķirībā no klasiskajām atklātajām muguras operācijām, mikroforaminotomijā tiek veikts tikai mazs 1,5–2 cm grieziens, netiek atdalīti plaši muskuļi un netiek bojātas locītavas struktūras. Tādēļ pacients atveseļojas daudz ātrāk un piedzīvo ievērojami mazāk sāpes.

Kādos gadījumos tiek veikta mikroforaminotomija

Šī operācija ir indicēta pacientiem ar:

  • vienpusēju nerva saspiedumu mugurkaula kakla, krūšu vai jostas daļā;
  • mugurkaula kanāla sānu stenozi (foraminālu sašaurinājumu);
  • starpskriemeļu diska trūci, kas spiež uz nervu;
  • kaulu izaugumiem vai locītavu artrītiskām izmaiņām, kas nospiež nervu saknīti;
  • radikulopātiju – tirpšanu, dedzināšanu vai sāpēm kājā vai rokā;
  • sēžas nerva sāpes (ischialģiju), kas nepāriet ar konservatīvu terapiju.

Mikroforaminotomija tiek veikta tikai pēc rūpīgas diagnostikas – MRI un CT izmeklējumiem, kas precīzi nosaka spiediena vietu un cēloni.

Ārsts tur mugurkaula modeli, fonā redzami mugurkaula rentgena attēli. Rīgas 1. slimnīca.

Kā norit mikroforaminotomijas operācija

  1. Sagatavošanās
     
    Pirms operācijas tiek veikti asins un sirds izmeklējumi, pārbaudīta mugurkaula stabilitāte un nervu funkcija. Pacients saņem detalizētu skaidrojumu par operācijas gaitu un pēcoperācijas aprūpi.
  2. Anestēzija
     
    Operācija tiek veikta vispārējā narkozē – pacients guļ un nejūt sāpes.
  3. Neliels grieziens un piekļuve mugurkaulam
     
    Tiek veikts aptuveni 1,5–2 cm garš grieziens virs problemātiskās vietas. Muskuļi netiek griezti, bet saudzīgi atbīdīti, izmantojot dilatatorus.
  4. Mikroskopiska dekompresija
     
    Izmantojot mikroskopu vai endoskopu, ķirurgs noņem nelielu daļu kaula, saistaudu vai diska, kas rada spiedienu uz nervu saknīti. Nervs tiek rūpīgi atbrīvots un novērtēts.
  5. Brūces slēgšana
     
    Grieziens tiek noslēgts ar smalku šuvi vai līmi, un pacients tiek pārvietots uz novērošanas palātu.

Visa operācija ilgst apmēram 40–90 minūtes, atkarībā no saspieduma sarežģītības un lokalizācijas.

Atveseļošanās un dzīves kvalitāte pēc operācijas

Pēc mikroforaminotomijas pacients parasti var piecelties jau tajā pašā vai nākamajā dienā. Slimnīcā uzturēšanās ilgst 1–2 dienas.

  • Viegls diskomforts mugurā un muskuļu stīvums ir normāls, bet to var mazināt ar viegliem pretsāpju līdzekļiem.
  • Ieteicams staigāt un kustēties mēreni, izvairoties no ilgstošas sēdēšanas vai smaguma celšanas.
  • Pēc 2–3 nedēļām var atgriezties darbā, ja darbs nav fiziski smags.
  • Pilnīga fiziskā aktivitāte (sports, smagāki darbi) atļauta pēc 4–6 nedēļām.

Daudzi pacienti jūt sāpju mazināšanos uzreiz pēc operācijas, īpaši, ja simptomi bija saistīti ar nerva kompresiju. Pilnīga nerva atjaunošanās (ja bijis tirpums vai vājums) var aizņemt vairākas nedēļas vai mēnešus.

Rehabilitācija un profilakse

Pēc operācijas ieteicama fizioterapija un vingrojumi, lai stiprinātu muguras un vēdera muskulatūru, uzlabotu stāju un novērstu atkārtotu spiedienu uz nervu saknītēm.
  Rīgas 1. slimnīcā pacientiem tiek izstrādāta individuāla rehabilitācijas programma, kurā ietilpst:

  • fizioterapeita konsultācijas un vingrojumu apmācība;
  • stājas korekcija un ergonomikas ieteikumi;
  • ieteikumi darbam pie datora vai fiziskas slodzes laikā;
  • profilaktiska masāža vai fizioprocedūras.

Regulāra muguras muskuļu trenēšana un pareiza ķermeņa mehānika ir galvenais priekšnoteikums, lai novērstu atkārtotu nervu saspiedumu nākotnē.

Iespējamie riski un komplikācijas

Mikroforaminotomija tiek uzskatīta par ļoti drošu procedūru, taču, kā jebkurai operācijai, pastāv minimāli riski:

  • infekcija vai brūces iekaisums;
  • asiņošana vai hematoma operācijas zonā;
  • īslaicīgs tirpums vai jutīguma zudums;
  • atkārtots nerva nospiedums, ja deģeneratīvais process progresē.

Šo risku iespējamība ir ļoti zema (<2–3%) un ievērojami mazāka nekā tradicionālajās atklātajās mugurkaula operācijās.

Mikroforaminotomijas priekšrocības salīdzinājumā ar klasisko operāciju

RādītājsMikroforaminotomijaKlasiskā atklātā operācija
Grieziens1,5–2 cm5–10 cm
Audu bojājumsMinimālsPlašs muskuļu atvērums
Hospitalizācija1–2 dienas4–7 dienas
Sāpes pēc operācijasVieglasIzteiktākas
Atveseļošanās laiks2–4 nedēļas6–10 nedēļas
Rētas redzamībaGandrīz nemanāmaPamanāma
Recidīva risksZemsAugstāks, ja rodas rētaudi

Šī salīdzinājuma dēļ mikroforaminotomija kļuvusi par vienu no izvēlētajām metodēm pacientiem, kuriem nepieciešama precīza, bet saudzīga mugurkaula ķirurģija.

Atšķirība starp mikroforaminotomiju un mikrodiskektomiju

Lai gan abas procedūras – mikroforaminotomija un mikrodiskektomija – ir minimāli invazīvas mugurkaula operācijas, kuru mērķis ir atbrīvot nospiestu nervu, to pieeja un mērķa struktūras atšķiras.

Mikroforaminotomija tiek veikta, kad nervs tiek saspiests foramenā – šaurā atverē starp skriemeļiem, caur kuru iznāk nervu saknīte. Šajā gadījumā ķirurgs paplašina nerva izejas kanālu, noņemot nelielu daļu kaula vai saistaudu, kas rada spiedienu. To biežāk izmanto, ja spiedienu izraisa kaulu izaugumi, locītavu artrīts vai hroniska mugurkaula stenoze.

Savukārt mikrodiskektomija ir paredzēta gadījumiem, kad nervu nospiež izvirzījies starpskriemeļu disks (trūce). Operācijas laikā tiek izņemta diska daļa, kas izspiedusies ārpus normālās robežas un saspiež nervu. Tādējādi atjaunojas nerva brīva kustība un tiek noņemta sāpes izraisošā kompresija.

Vienkāršoti:

  • Mikroforaminotomija – tiek “paplašināts kanāls”, pa kuru iet nervs.
  • Mikrodiskektomija – tiek “izņemta diska daļa”, kas spiež uz nervu.

Abas operācijas ir precīzas, saudzīgas un tiek veiktas ar mikroskopu vai endoskopu, tomēr indikācijas tām atšķiras. Nereti tās var arī kombinēt – ja pacientam vienlaikus ir gan trūce, gan kanāla sašaurinājums.
  Izvēli par labāko metodi pieņem neiroķirurgs, pamatojoties uz MRI un klīnisko simptomu kombināciju.

Nē – tā ir paredzēta pacientiem, kuriem sāpju cēlonis ir konkrēta nerva saspiedums. Pirms operācijas nepieciešama MRI izmeklēšana un speciālista konsultācija.

Ja pacients ievēro rehabilitācijas ieteikumus, recidīva risks ir ļoti zems. Deģeneratīvos gadījumos ieteicama regulāra fizioterapija.

Parasti nē, taču dažos gadījumos ārsts var ieteikt īslaicīgu korsetes lietošanu atveseļošanās sākumā.

Kāpēc izvēlēties Rīgas 1. slimnīcu

Rīgas 1. slimnīca piedāvā augsta līmeņa neiroķirurģiju ar uzsvaru uz minimāli invazīvām metodēm.
  Mūsu pacienti novērtē:

  • pieredzējušus speciālistus, kas veic mikroforaminotomijas gan kakla, gan jostas daļā;
  • saudzīgu pieeju un ātru atveseļošanos;
  • personīgu un cilvēcīgu aprūpi gan pirms, gan pēc operācijas.

Rīgas 1. slimnīcas komanda palīdz pacientiem atgriezties pie kustību brīvības, atjaunot darba spējas un dzīves kvalitāti bez hroniskām sāpēm.

Pieteikties vizītei

Piesakies pa tālruni
Papildinformācija par lietotāju datu apstrādi pieejama SIA “Rīgas 1. slimnīca” privātuma politika pieejama ŠEIT

Speciālisti, kas veic pakalpojumu

Vīrietis ar brillēm un uzvalku, skatās uz kameru, pelēkā fona. Rīgas 1. slimnīcas konteksts nav redzams.

Igors Aksiks

Neiroķirurgs