Trūce ir viena no biežāk sastopamajām ķirurģiskajām saslimšanām pasaulē, un tā var rasties jebkurā vecumā – gan bērniem, gan pieaugušajiem. Lai arī sākumā trūce var būt tikai neliels estētisks un fizisks diskomforts, tā mēdz pakāpeniski palielināties un kļūt bīstama.
Viens no uzticamākajiem veidiem, kā trūci ārstēt, ir konvencionālā herniorāfija – atklāta ķirurģiska metode, kas tiek izmantota jau desmitiem gadu un joprojām saglabā savu nozīmi arī mūsdienu medicīnā.
Kas ir trūce?
Trūce rodas tad, kad vēdera sienas muskuļos vai saistaudos parādās vājums vai atvere, caur kuru izspiežas taukaudi vai iekšējie orgāni (visbiežāk zarnu cilpas). Tas rada redzamu vai taustāmu izspīlējumu, kas var mainīties atkarībā no ķermeņa stāvokļa vai slodzes.
Visbiežāk sastopamie trūču veidi:
- Cirkšņa trūce – visbiežāk sastopama pieaugušiem vīriešiem, bet var būt arī sievietēm.
- Nabas trūce – bieži novērojama sievietēm pēc grūtniecībām.
- Rētas trūce – rodas operācijas rētas vietā, ja audi nav pilnībā atjaunojušies.
- Augšstilba trūce – retāka, biežāk sastopama sievietēm.
Simptomi, kam pievērst uzmanību:
- Izspīlējums vēdera, cirkšņa vai nabas apvidū.
- Diskomforts vai sāpes pie fiziskas slodzes, klepojot vai pieceļoties no sēdus stāvokļa.
- Sajūta, ka izspīlējums kļūst lielāks dienas laikā.
- Straujas sāpes, pietūkums un nespēja trūci atgrūst var liecināt par tās iesprūšanu.
Svarīgi: Iesprūdusi trūce ir neatliekama situācija, kas prasa tūlītēju operāciju, jo var tikt traucēta asinsrite izspiedušajos orgānos.
Kāpēc rodas trūce?
Trūces veidošanos var izraisīt gan iedzimti faktori, gan dzīves laikā iegūti apstākļi, kas vājina vēdera sienas audus vai palielina spiedienu vēdera dobumā. Daži cilvēki jau piedzimst ar vēdera sienas vājumu, kas ar gadiem un slodzes ietekmē var pārvērsties trūcē. Citiem trūce attīstās smaga fiziska darba vai regulāras smagumu celšanas rezultātā, kad vēdera muskuļiem nepārtraukti jāiztur liels spiediens.
Arī straujš ķermeņa svara pieaugums vai samazinājums var radīt papildu slodzi vēdera audiem, padarot tos mazāk izturīgus. Sievietēm trūces risks palielinās pēc grūtniecības un dzemdībām, kad vēdera sienas muskuļi ir bijuši pastiepti un vājināti. Bieži trūces attīstību veicina ilgstošs klepus, hroniski aizcietējumi vai urinācijas grūtības, jo šie stāvokļi rada atkārtotu spiediena pieaugumu vēderā. Savukārt rētas vietas pēc iepriekšējām operācijām nereti kļūst par vājāko punktu vēdera sienā, kur ar laiku var izveidoties trūce.
Kas ir konvencionālā herniorāfija?
Konvencionālā herniorāfija ir atklātā tipa ķirurģiska operācija, kas tiek veikta jau desmitiem gadu un sevi pierādījusi kā droša un efektīva trūces ārstēšanas metode. Procedūras laikā ķirurgs veic nelielu griezienu trūces rajonā, lai tieši piekļūtu bojātajam audu apvidum. Vispirms tiek uzmanīgi atdalīts trūces maiss no apkārtējiem audiem, pēc tam izspiedušies orgāni vai taukaudi tiek atgriezti to dabiskajā vietā. Noslēgumā vēdera sienas vājā vieta tiek nostiprināta, izmantojot paša pacienta audus, tā atjaunojot dabisko izturību un mazinot atkārtošanās risku.
Šīs operācijas īpatnība ir tā, ka mākslīgais tīkliņš (mesh) netiek izmantots, ja vien tas nav nepieciešams – piemēram, lielu vai atkārtotu trūču gadījumā. Tas nozīmē, ka pacients izvairās no svešķermeņa ievietošanas organismā, kas dažkārt var radīt blaknes vai iekaisuma risku. Vēl viena priekšrocība ir iespēja procedūru veikt vietējā vai reģionālā anestēzijā, kas īpaši svarīgi pacientiem ar paaugstinātu risku vispārējai anestēzijai, piemēram, gados vecākiem cilvēkiem vai tiem, kam ir sirds un plaušu saslimšanas.
Tā kā konvencionālā herniorāfija neprasa sarežģītu aprīkojumu un modernu tehnoloģiju klātbūtni, tā ir arī tehnoloģiski pieejamāka metode, ko iespējams veikt gan lielās slimnīcās, gan reģionālajos centros. Tomēr panākumu atslēga vienmēr ir ķirurga pieredze un rūpīga operācijas tehnika, jo kvalitatīvi nostiprināta vēdera siena nodrošina ilgtspējīgu rezultātu un samazina trūces atkārtošanās iespēju.
Kad ārsts iesaka šo metodi?
- Nelielas vai vidējas trūces.
- Pirmreizēja trūces operācija bez sarežģījumiem.
- Pacienti ar ierobežotām iespējām veikt vispārējo anestēziju.
- Neatliekamas situācijas – iesprūdusi trūce.
- Reģioni un situācijas, kur laparoskopija nav pieejama vai nav piemērota.
Priekšrocības un trūkumi
Priekšrocības:
- Pieredzē balstīta, pārbaudīta metode.
- Iespēja veikt vietējā anestēzijā.
- Īsāks operācijas laiks.
- Piemērota neatliekamai ķirurģijai.
Iespējamie trūkumi:
- Nedaudz ilgāks atveseļošanās laiks nekā laparoskopijā.
- Lielāks rētas garums.
- Neliels trūces atkārtošanās risks, īpaši pie smagas fiziskas slodzes agrā pēcoperācijas periodā.
Kā sagatavoties operācijai?
- Veikt ārsta nozīmētos izmeklējumus (asinis, EKG, ultrasonogrāfija, ja nepieciešams).
- Informēt ārstu par visām lietotajām zālēm un uztura bagātinātājiem.
- Atmest smēķēšanu vismaz 2 nedēļas pirms operācijas.
- Ierasties slimnīcā tukšā dūšā operācijas dienā.
Atveseļošanās pēc operācijas
- Slimnīcā uzturēšanās parasti 1–2 dienas.
- Vieglas pastaigas iespējamas jau nākamajā dienā.
- Smagumu celšana un intensīvas fiziskās aktivitātes jāierobežo vismaz 4–6 nedēļas.
- Operācijas vietas brūces kopšana saskaņā ar ārsta norādījumiem.
Pilnīga atgriešanās pie ierastā dzīves ritma parasti notiek 4–8 nedēļu laikā.
Kā samazināt trūces atkārtošanās risku?
Pēc trūces operācijas ir svarīgi ievērot noteiktus dzīvesveida principus, lai samazinātu atkārtošanās iespēju un saglabātu vēdera sienas stiprumu. Viens no būtiskākajiem faktoriem ir normāla ķermeņa svara uzturēšana, jo liekais svars rada papildu spiedienu uz vēdera muskuļiem un saistaudiem. Pirmajos mēnešos pēc operācijas jāizvairās no pārmērīgas fiziskas slodzes un smagumu celšanas, jo audi vēl tikai atjaunojas un ir uzņēmīgāki pret bojājumiem.
Kad ārsts atļauj, ieteicams pakāpeniski stiprināt vēdera muskuļus ar piemērotiem, saudzīgiem vingrojumiem, lai uzlabotu muskuļu tonusu un nodrošinātu labāku atbalstu vēdera sienai. Tāpat ļoti svarīgi ir savlaicīgi ārstēt hroniskas saslimšanas, kas izraisa ilgstošu spiediena pieaugumu vēdera dobumā – piemēram, klepu, aizcietējumus vai urinācijas grūtības prostatas problēmu dēļ. Kontrolējot šos stāvokļus, būtiski samazinās risks, ka trūce atkal varētu veidoties.
Kāpēc izvēlēties Rīgas 1. slimnīcu?
- Pieredzējuši ķirurgi ar specializāciju trūču operācijās.
- Individuāla pieeja – katram pacientam piemeklē optimālāko ārstēšanas metodi.
- Mūsdienīga aprūpe un ērti stacionāra apstākļi.
- Ātrs pieraksts un ērtas diagnostikas iespējas.
Speciālisti, kas veic pakalpojumu
Maksims Maštalers
Ķirurgs
Ineta Bērts
Ķirurgs
Vjačeslavs Popkovs
Ķirurgs
Māris Saba
Ķirurgs
