Deguna elpošana ir viena no svarīgākajām organisma funkcijām – tā nodrošina gaisa attīrīšanu, mitrināšanu un uzsildīšanu pirms tas nonāk plaušās. Ja deguna ejas ir hroniski sašaurinātas, gaisa plūsma tiek traucēta, kas var radīt ne tikai diskomfortu, bet arī nogurumu, galvassāpes un miega traucējumus. Viena no biežākajām šāda stāvokļa anatomiskajām problēmām ir palielinātas deguna apakšējās gliemežnīcas, kuru ārstēšanai efektīva metode ir deguna gliemežnīcu gļotādas rezekcija, saukta arī par mukotomiju.

Kas ir deguna gliemežnīcas un kāpēc tās rada problēmas?

Deguna gliemežnīcas ir kaulainas struktūras deguna dobumā, kas pārklātas ar gļotādu. Tās palīdz regulēt gaisa plūsmu un mitrināšanu. Degunā ir trīs pāri gliemežnīcu – augšējās, vidējās un apakšējās, un tieši apakšējās visbiežāk izraisa elpošanas problēmas.

Gliemežnīcu gļotāda var hroniski sabiezēt:

  • alerģiska rinīta dēļ;
  • ilgstoša hroniska iesnu iekaisuma gadījumā;
  • pēc deguna traumas;
  • kā adaptīva reakcija uz deguna starpsienas izliekumu;
  • ilgstoši lietojot deguna dekongestantus (pilienus pret aizliktu degunu).

Šāds sabiezējums bloķē gaisa plūsmu, un pat tad, ja nav akūtas iesnas, pacients jūt pastāvīgu deguna aizlikumu.

Kad nepieciešama mukotomija?

Ārsts iesaka šo procedūru, ja:

  • konservatīva ārstēšana (medikamenti, alergēnu izvairīšanās, deguna skalošana) nav devusi rezultātu;
  • ir hroniska deguna elpošanas traucējumu sajūta bez redzama uzlabojuma;
  • ir hronisks sinusīts, ko pastiprina slikta deguna ventilācija;
  • miega traucējumi, krākšana vai obstruktīvās miega apnojas sindroms, ko izraisa aizlikts deguns;
  • pastāvīgi jālieto deguna pilieni, lai vispār varētu elpot.
Attēls ar sievietes seju un ilustrāciju, kas parāda deguna blakusdobumus. Rīgas 1. slimnīca.

Kā sagatavoties mukotomijai?


Sagatavošanās mukotomijai ir svarīga, lai operācija noritētu droši un atveseļošanās būtu pēc iespējas ātrāka. Parasti ārsts jau pirms procedūras iesaka veikt pilnu deguna dobuma un blakusdobumu izmeklēšanu, lai precīzi noteiktu problēmas apmēru un izvēlētos piemērotāko ārstēšanas metodi. Pacientam dažas dienas pirms operācijas var būt nepieciešams pārtraukt noteiktu medikamentu lietošanu, īpaši tādu, kas ietekmē asins recēšanu (piemēram, aspirīns vai citas pretiekaisuma zāles). Tāpat svarīgi informēt ārstu par alerģijām, hroniskām slimībām un iepriekšējām operācijām. Procedūras dienā ieteicams neēst un nedzert pirms ieplānotās operācijas, ja paredzēta vispārējā anestēzija. Laba sagatavošanās nozīmē arī psiholoģisku gatavību – pacientam vajadzētu zināt, ko sagaidīt, un nebaidīties jautāt ārstam par visām neskaidrībām.

Procedūras būtība

Deguna gliemežnīcu gļotādas rezekcija jeb mukotomija ir operācija, kuras laikā tiek noņemta vai daļēji izgriezta sabiezējusī gļotāda (un dažreiz arī neliela daļa gliemežnīcas kaula), lai atbrīvotu deguna ejas un uzlabotu gaisa plūsmu.

Mūsdienās mukotomija tiek veikta ar dažādām metodēm:

  • Klasiskā ķirurģiskā rezekcija – ar speciāliem instrumentiem izgriež sabiezējušo audu;
  • Radiofrekvences redukcija – ar augstfrekvences enerģiju tiek mazināts gļotādas apjoms;
  • Lāzerterapija – izmanto lāzera staru, kas vienlaikus samazina audu un slēdz asinsvadus;
  • Mikrodebrīdera metode – ar rotējošu instrumentu precīzi noņem mīkstos audus, saudzējot apkārtējās struktūras.
Divi ķirurgi veic operāciju, valkājot zilu ķirurģisko apģērbu un maskas. Redzami medicīnas instrumenti.

Kā norit procedūra?

  1. Sagatavošanās
    Pirms procedūras tiek veikta deguna dobuma apskate (rinoskopija, endoskopija), dažkārt arī deguna dobuma un blakusdobumu datortomogrāfija. Ārsts izvērtē vispiemērotāko metodi un anestēzijas veidu.
  2. Anestēzija
    Mukotomiju var veikt:
    • vietējā anestēzijā (pacients ir pie samaņas, bet nejūt sāpes);
    • vispārējā anestēzijā (īpaši, ja procedūra ir kombinēta ar citām operācijām, piemēram, deguna starpsienas plastiku).
  3. Operācijas gaita
    • Caur nāsīm tiek ievadīti smalki ķirurģiskie instrumenti.
    • Sabiezējusī gļotāda tiek noņemta vai samazināta izvēlētajā tehnikā.
    • Asinsvadi tiek slēgti, lai samazinātu asiņošanas risku.
    • Pēc procedūras var ievietot speciālu deguna tamponādi vai silikona plāksnītes, lai noturētu audus pareizā pozīcijā un mazinātu tūsku.
  4. Pēcoperācijas aprūpe
    Tamponi, ja tādi ievietoti, parasti tiek noņemti 1–2 dienu laikā. Pacients tiek instruēts par deguna skalošanu un medikamentu lietošanu.

Atveseļošanās periods

  • Pirmajās dienās pēc operācijas deguns var būt aizlikts un nedaudz sāpīgs.
  • Ieteicama regulāra deguna skalošana ar fizioloģisko šķīdumu.
  • Jāizvairās no fiziskas slodzes un karstas vides (pirts, sauna) vismaz 1–2 nedēļas.
  • Pilnīga gļotādas atjaunošanās un elpošanas uzlabošanās parasti jūtama pēc 2–4 nedēļām.

Ikdienas ieguvumi pēc procedūras

Pacienti visbiežāk pamana pirmos ieguvumus jau pirmajās nedēļās pēc mukotomijas, kad mazinās pietūkums un deguna ejas kļūst brīvākas. Iespēja elpot caur degunu bez piepūles būtiski uzlabo miega kvalitāti, samazina krākšanu un palīdz justies mundrāk dienas laikā. Cilvēkiem, kas līdz šim cieta no hroniska noguruma vai galvassāpēm skābekļa trūkuma dēļ, šie simptomi nereti izzūd vai kļūst ievērojami vājāki. Tāpat daudzi pacienti novēro, ka pēc procedūras samazinās vajadzība lietot deguna pilienus, kā arī retāk rodas iesnas vai deguna blakusdobumu iekaisumi. Brīva elpošana pozitīvi ietekmē arī fizisko izturību un sportisko sniegumu, jo organisms saņem pietiekami daudz skābekļa pat intensīvas slodzes laikā. Šie ieguvumi ir ilgtermiņa, ja vien pacients ievēro ārsta norādījumus un rūpējas par deguna veselību arī nākotnē.

Ārsts veic izmeklēšanu pacientam Rīgas 1. slimnīcā, izmantojot medicīnisko aprīkojumu.

Iespējamās komplikācijas

Mukotomija ir droša procedūra, tomēr reti var rasties:

  • asiņošana;
  • infekcija;
  • saaugumu veidošanās deguna dobumā;
  • pārāk liela gļotādas noņemšana, kas var radīt sausuma sajūtu degunā.

Savlaicīga ārsta apmeklēšana un pēcoperācijas ieteikumu ievērošana būtiski samazina komplikāciju risku.

Procedūras ieguvumi

  • Brīva deguna elpošana bez pastāvīgas pilienu lietošanas;
  • Uzlabota miega kvalitāte un mazāka krākšana;
  • Mazāks hronisku sinusītu un deguna iekaisumu risks;
  • Lielāks fiziskās aktivitātes komforts.

Kādēļ izvēlēties Rīgas 1. slimnīcu?

Rīgas 1. slimnīca apvieno ilggadēju pieredzi un modernu pieeju ausu, kakla un deguna slimību ārstēšanā. Mūsu speciālisti regulāri pilnveido savas zināšanas starptautiskos kursos un konferencēs, lai pacientiem nodrošinātu drošākās un efektīvākās ārstēšanas metodes. Operācijas tiek veiktas, izmantojot mūsdienīgas, saudzīgas tehnoloģijas, kas samazina pēcoperācijas diskomfortu un paātrina atveseļošanos. Pacientiem tiek nodrošināta individuāla pieeja – no precīzas diagnostikas līdz detalizētai rehabilitācijas programmai. Ērta slimnīcas atrašanās vieta, mūsdienīgas operāciju zāles un personāla atsaucība rada drošu un mierīgu vidi, kurā rūpes par pacientu ir galvenā prioritāte.

Pieteikties vizītei

Piesakies pa tālruni
Papildinformācija par lietotāju datu apstrādi pieejama SIA “Rīgas 1. slimnīca” privātuma politika pieejama ŠEIT

Speciālisti, kas veic pakalpojumu

Sieviete ar garām matiem, baltā apģērbā, smaida uz pelēka fona. Rīgas 1. slimnīcas darbiniece.

Alise Adoviča

Otolaringologs

Sieviete ar blondiem matiem un brillēm, ģērbusies baltā apģērbā, pozē uz pelēka fona.

Inese Daine - Loža

Otolaringologs

Sieviete ar gariem matiem, tērpusies pelēkā džemperī, skatās uz kameru. Melnbalta fotogrāfija.

Jana Gorbača

Otolaringologs

Sieviete ar īsiem matiem un brillēm, tērpusies baltā apģērbā, smaida uz melna fona.

Andra Romane

Otolaringologs

Sieviete ar īsiem matiem, smaidīga, valkā gaišu kreklu, melnā fonā. Rīgas 1. slimnīcas darbiniece.

Dace Snipe

Otolaringologs

Sieviete ar gariem matiem, baltā apģērbā, pozē uz pelēka fona. Rīgas 1. slimnīcas darbiniece.

Elīna Mežzīle

Otolaringologs