GSM jeb genitourinārais menopauzes sindroms ir hronisks stāvoklis, kas visbiežāk attīstās menopauzes pārejas posmā vai pēc tās, kad sievietes organismā būtiski samazinās estrogēna līmenis. Šīs hormonālās izmaiņas ietekmē maksts, urīnceļu un iegurņa audu veselību, tāpēc var parādīties sausuma sajūta, dedzināšana, jutīgums, sāpes dzimumakta laikā, atkārtoti iekaisumi, biežāka urinēšana vai urīna nesaturēšana.

Būtiskākais, kas jāsaprot jau sākumā — GSM parasti nepāriet pats no sevis. Tas nav īslaicīgs kairinājums, kas pazūd pēc dažām dienām, un tā nav vienkārši “nepatīkama menopauzes blakne”, ar kuru sievietei būtu jāsamierinās. GSM pamatā ir ilgstošas hormonālas un audu strukturālas pārmaiņas, kas bez atbilstošas ārstēšanas var saglabāties vai pakāpeniski kļūt izteiktākas.

Tieši tāpēc svarīga ir savlaicīga ginekologa konsultācija. Speciālists palīdz izvērtēt, vai sūdzības patiešām saistītas ar GSM, vai arī to pamatā ir cita ginekoloģiska saslimšana, piemēram, infekcija, iekaisums, gļotādas bojājumi vai citas izmaiņas, kurām nepieciešama atšķirīga ārstēšana.

Pacientēm, kurām nepieciešams ginekologs, būtiski izvēlēties ārstniecības iestādi, kur pieejama ne tikai konsultācija, bet arī diagnostika, izmeklējumi un turpmāka ārstēšanas plāna izstrāde. Rīgas 1. slimnīca nodrošina sievietēm iespēju saņemt gan profilaktisku aprūpi, gan padziļinātu menopauzes simptomu izvērtēšanu, gan individuāli pielāgotu ārstēšanu.

GSM nav tēma, par kuru būtu jāklusē. Ja intīmās veselības simptomi sāk ietekmēt ikdienu, miegu, kustības, sportošanu, intīmo dzīvi vai pašapziņu, tas ir pietiekams iemesls vērsties pie ārsta. Jo agrāk tiek veikta izvērtēšana, jo precīzāk iespējams noteikt cēloni un izvēlēties piemērotāko ārstēšanas taktiku.

Kas ir GSM un kāpēc tas rodas?

GSM jeb genitourinārais menopauzes sindroms ir stāvoklis, kas saistīts ar estrogēna līmeņa samazināšanos un tā ietekmi uz uroģenitālās zonas audiem. Estrogēns palīdz uzturēt maksts gļotādas mitrumu, elastību, asinsriti un aizsargspēju. Kad šī hormona līmenis samazinās, audi kļūst plānāki, sausāki un jutīgāki pret kairinājumu.

Šīs izmaiņas ne vienmēr sākas pēkšņi. Daudzām sievietēm sākumā ir tikai neliela sausuma sajūta vai kairinājums, kas šķiet maznozīmīgs. Ar laiku diskomforts var kļūt izteiktāks — parādās sāpes dzimumakta laikā, dedzināšana, biežāka urinēšana vai atkārtoti urīnceļu iekaisumi. Tieši pakāpeniskās attīstības dēļ sievietes nereti pierod pie simptomiem un sāk tos uztvert kā neizbēgamu vecuma pazīmi.

Tomēr GSM nav vienkārši “pārejas posma grūtības”. Tas ir hronisks stāvoklis, kas parasti saglabājas, ja netiek ārstēts. Organisms pēc menopauzes neatjauno estrogēna ražošanu iepriekšējā līmenī, tāpēc arī audu kvalitāte bez atbilstoša atbalsta parasti neatgriežas iepriekšējā stāvoklī.

Mūsdienīga ginekoloģija šo problēmu skata plašāk nekā tikai maksts sausumu. Tiek vērtēta arī urīnceļu veselība, iegurņa pamatnes funkcija, gļotādas stāvoklis, iekaisumu biežums un tas, kā sūdzības ietekmē sievietes dzīves kvalitāti.

Kāpēc GSM nav tikai maksts sausums?

Maksts sausums ir viens no biežākajiem GSM simptomiem, taču tas nav vienīgais. GSM var skart arī urīnceļus un iegurņa audus, tāpēc sievietei var būt ne tikai sausums vai dedzināšana, bet arī biežāka urinēšana, pēkšņa vajadzība doties uz tualeti, atkārtoti urīnceļu iekaisumi vai viegla urīna nesaturēšana.

Šī iemesla dēļ GSM nevar vērtēt tikai kā lokālu diskomfortu. Tas ir audu un funkcijas izmaiņu kopums, kam nepieciešama precīza izvērtēšana. Ja sieviete ārstē tikai vienu simptomu, piemēram, lieto mitrinošu līdzekli, bet netiek izvērtēts kopējais stāvoklis, problēma var turpināt progresēt.

Menopauzes simptomi, diskomforts un uroģenitālā veselība sievietēm

Tieši tāpēc svarīga ir ginekoloģiska diagnostika, kas palīdz saprast, vai sūdzības saistītas ar GSM, infekciju, dermatoloģisku problēmu, iegurņa pamatnes izmaiņām vai citu saslimšanu.

Biežākie GSM simptomi

GSM simptomi parasti attīstās pakāpeniski. Sākotnēji tie var būt viegli un epizodiski, tāpēc sieviete tos var saistīt ar nogurumu, stresu, intīmās higiēnas līdzekļiem vai īslaicīgu kairinājumu. Tomēr, ja pamatā ir hormonālas izmaiņas, simptomi bieži atkārtojas un kļūst izteiktāki.

Biežākās sūdzības ir maksts sausums, dedzināšana, nieze vai kairinājums, sāpes dzimumakta laikā, atkārtoti maksts vai urīnceļu iekaisumi, biežāka urinēšana, pēkšņa vajadzība urinēt un urīna nesaturēšana. Daļai sieviešu pievienojas arī vispārēja diskomforta sajūta intīmajā zonā, kas traucē kustēties, sportot vai valkāt piegulošu apģērbu.

Svarīgi — simptomi var ietekmēt arī emocionālo pašsajūtu. Ja intīmā tuvība kļūst sāpīga vai nepatīkama, sieviete var sākt no tās izvairīties. Ja parādās urīna noplūde, var samazināties vēlme sportot, doties ārpus mājas vai piedalīties sociālās aktivitātēs. Šāds diskomforts nav tikai fizisks — tas ietekmē pašapziņu un dzīves kvalitāti.

Kad simptomi vairs nav “normāla menopauzes daļa”?

Pie ārsta vajadzētu vērsties tad, ja sūdzības saglabājas ilgstoši, atkārtojas vai sāk ietekmēt ikdienu. Īpaši svarīgi neatlikt vizīti, ja ir sāpes, dedzināšana, atkārtoti iekaisumi, urīna nesaturēšana, diskomforts dzimumakta laikā vai asiņošana pēc menopauzes.

Asiņošana pēc menopauzes vienmēr ir simptoms, kas jāizvērtē medicīniski. Tā ne vienmēr nozīmē nopietnu saslimšanu, bet to nedrīkst ignorēt. Šādā situācijā nepieciešama ārsta apskate un, ja vajadzīgs, papildu izmeklējumi.

Savlaicīgs pieraksts pie ginekologa palīdz atšķirt menopauzes radītas izmaiņas no citām saslimšanām un sākt ārstēšanu brīdī, kad simptomi vēl nav kļuvuši par ilgstošu, hronisku problēmu.

Kāpēc GSM nepāriet pats no sevis?

GSM parasti nepāriet pats no sevis tāpēc, ka tā pamatā ir ilgstošs estrogēna deficīts. Pēc menopauzes organisms vairs neražo estrogēnu iepriekšējā līmenī, un tas tieši ietekmē uroģenitālās zonas audus. Ja audi zaudē mitrumu, elastību un aizsargspēju, tie kļūst jutīgāki pret kairinājumu, mikrotraumām un iekaisumu.

Atšķirībā no pārejoša iekaisuma vai īslaicīga kairinājuma GSM ir saistīts ar strukturālām izmaiņām. Tas nozīmē, ka problēma nav tikai sajūtās — mainās arī audu stāvoklis. Tāpēc gaidīšana bieži nav efektīva stratēģija. Ja simptomi saglabājas, tie var kļūt izteiktāki un grūtāk ārstējami.

Daudzas sievietes pie ārsta nonāk tikai tad, kad diskomforts jau ilgstoši ietekmē dzīves kvalitāti. Praktiski tas nozīmē, ka problēma bieži tiek risināta novēloti, lai gan agrāka ārstēšana varētu palīdzēt ātrāk atjaunot komfortu un mazināt komplikāciju risku.

Kas var notikt, ja GSM neārstē?

Neārstēts GSM var pakāpeniski ietekmēt vairākas dzīves jomas. Fiziski tas var izpausties kā hronisks sausums, atkārtotas mikrotraumas, sāpes dzimumakta laikā, biežāki iekaisumi vai urīnceļu problēmas. Dažām sievietēm pastiprinās arī urīna nesaturēšana vai biežāka urinēšana.

Ilgstošs diskomforts var radīt psiholoģisku slodzi. Sieviete var izvairīties no intīmās tuvības, justies nedroši savā ķermenī vai baidīties no simptomu pastiprināšanās. Laika gaitā tas var ietekmēt attiecības, pašvērtējumu un emocionālo labsajūtu.

No medicīniskā skatpunkta būtiskākais risks ir tas, ka, visu norakstot uz menopauzi, var tikt palaista garām cita problēma — infekcija, iekaisums, gļotādas bojājums vai nopietnāka ginekoloģiska patoloģija. Tāpēc ilgstoši simptomi ir jāizvērtē, nevis jāpieņem kā “vecuma norma”.

Ginekologa konsultācija par menopauzi un hormonālām izmaiņām Rīgas 1. slimnīcā

Kad nepieciešams ginekologs?

Ginekologs nepieciešams jau tad, kad parādās pirmās sūdzības, kas atkārtojas vai traucē ikdienai. Nav jāgaida brīdis, kad sāpes kļūst izteiktas vai diskomforts sāk nopietni ierobežot dzīvi. Jo ātrāk tiek veikta izvērtēšana, jo precīzāk iespējams noteikt cēloni un piemērot ārstēšanu.

Pacientēm, kurām nepieciešams ginekologs, svarīgi izvēlēties speciālistu, kurš intīmās veselības sūdzības vērtē kompleksi — ne tikai pēc viena simptoma, bet pēc kopējās situācijas. GSM gadījumā būtiski saprast, cik ilgi simptomi ir bijuši, vai tie progresē, vai ir urīnceļu sūdzības, vai ir atkārtoti iekaisumi un kā tas ietekmē sievietes dzīves kvalitāti.

Īpaši neatliekama vizīte nepieciešama, ja pēc menopauzes parādās asiņošana, neparasti izdalījumi, stipras sāpes, drudzis vai strauja pašsajūtas pasliktināšanās. Šādos gadījumos vajadzīga padziļināta izvērtēšana, lai izslēgtu nopietnākas veselības problēmas.

Kad nepieciešama steidzamāka izvērtēšana?

Steidzamāka ārsta konsultācija nepieciešama, ja simptomi parādās pēkšņi, strauji pasliktinās vai tiem pievienojas asiņošana, sāpes, nepatīkama smaka, pastiprināti izdalījumi vai urīnceļu infekcijas pazīmes. Šādās situācijās nevajadzētu gaidīt nākamo profilaktisko vizīti.

Tāpat konsultāciju nevajadzētu atlikt, ja pašārstēšanās nav palīdzējusi vai simptomi atgriežas pēc īslaicīga uzlabojuma. Šāda dinamika var liecināt, ka problēmai ir dziļāks cēlonis, kuru nepieciešams precīzi diagnosticēt.

Kā ginekologs diagnosticē GSM?

GSM diagnostika sākas ar sarunu. Ārsts noskaidro, kādas ir sūdzības, cik ilgi tās saglabājas, vai tās pastiprinās, kā tās ietekmē intīmo dzīvi, kustības, sportošanu, miegu un pašsajūtu. Šī informācija ir būtiska, jo GSM nav tikai izmeklējuma rezultāts — tas ir stāvoklis, kas ietekmē funkcionalitāti un dzīves kvalitāti.

Pēc sarunas parasti tiek veikta ginekoloģiska apskate. Tās laikā ārsts izvērtē gļotādas stāvokli, mitruma līmeni, jutīgumu, iekaisuma pazīmes un citas izmaiņas. Ja nepieciešams, tiek nozīmētas analīzes, lai izslēgtu infekciju, bakteriālu vaginozi, sēnīšu infekciju vai citus cēloņus.

Atsevišķās situācijās nepieciešama ginekoloģiskā ultrasonogrāfija. Tā palīdz izvērtēt dzemdi, olnīcas un citus mazā iegurņa orgānus, īpaši, ja ir sāpes, asiņošana, neskaidras sūdzības vai nepieciešams izslēgt citas patoloģijas.

Precīza diagnostika ir pamats drošai ārstēšanai. Bez tās pastāv risks ārstēt tikai simptomu, nevis cēloni.

Kāpēc diagnostika nedrīkst būt formāla?

GSM simptomi var pārklāties ar citām saslimšanām. Piemēram, dedzināšanu var radīt gan estrogēna deficīts, gan infekcija. Sāpes dzimumakta laikā var būt saistītas ar gļotādas sausumu, rētaudiem, iegurņa pamatnes saspringumu vai iekaisumu. Urīna sūdzības var būt GSM daļa, bet var norādīt arī uz uroloģisku problēmu.

Tāpēc diagnostikai jābūt mērķtiecīgai. Eksperta pieeja ginekoloģijā nozīmē, ka ārsts nevis automātiski nozīmē vienu terapiju visām pacientēm, bet izvērtē individuālo situāciju — vecumu, menopauzes ilgumu, simptomu smagumu, blakus slimības, lietotos medikamentus un pacientes gaidas.

Uroģenitālais menopauzes sindroms un sievietes pašsajūta menopauzes laikā

Kā tiek ārstēts GSM?

GSM ārstēšanas mērķis ir mazināt simptomus, uzlabot audu kvalitāti un atjaunot ikdienas komfortu. Ārstēšana tiek izvēlēta individuāli, jo GSM izpausmes un smagums katrai sievietei var būt atšķirīgs.

Vieglākos gadījumos ārsts var ieteikt mitrinošus līdzekļus, lubrikantus, intīmās higiēnas paradumu maiņu un kairinošu produktu izslēgšanu. Šāda pieeja var palīdzēt, ja simptomi ir viegli un nav izteiktu audu izmaiņu.

Ja sūdzības ir izteiktākas, var tikt apsvērta lokāla hormonāla terapija. Tā iedarbojas tieši uz mērķa audiem un bieži tiek izmantota GSM simptomu mazināšanai. Dažām pacientēm piemērota var būt arī nehormonāla terapija, īpaši, ja hormonāla ārstēšana nav vēlama vai nav piemērota.

Ja simptomi saistīti arī ar iegurņa pamatnes funkciju, ārstēšanas plānā var tikt iekļauta iegurņa pamatnes muskulatūras stiprināšana. Tas ir īpaši svarīgi gadījumos, kad ir urīna nesaturēšana vai smaguma sajūta iegurnī.

Kāpēc ārstēšanai jābūt individuālai?

Divām sievietēm var būt līdzīgas sūdzības, bet atšķirīgi cēloņi. Vienai pacientei nepieciešama lokāla terapija, citai — infekcijas ārstēšana, vēl citai — iegurņa pamatnes rehabilitācija vai padziļināta izmeklēšana. Tāpēc vienota “GSM recepte” visām pacientēm nav profesionāla pieeja.

Kvalitatīva ginekoloģiska ārstēšana balstās uz simptomu cēloņa noteikšanu, pacientes veselības stāvokli un reālistisku ārstēšanas mērķi. Dažām sievietēm galvenais mērķis ir mazināt sausumu, citām — atjaunot intīmo komfortu, vēl citām — samazināt urīnceļu sūdzības vai uzlabot dzīves kvalitāti kopumā.

Estētiskā ginekoloģija un GSM

Estētiskā ginekoloģijā pieeja nav tikai par vizuālu izskatu. GSM gadījumā estētiskās un funkcionālās ginekoloģijas metodes var būt daļa no medicīniski pamatotas ārstēšanas pieejas, kuras mērķis ir uzlabot audu kvalitāti, komfortu un funkcionalitāti.

Dažos gadījumos ārsts var apsvērt mazinvazīvas metodes, kas palīdz stimulēt audu atjaunošanās procesus vai uzlabot gļotādas stāvokli. Šāda ginekoloģiska procedūra var būt piemērota tad, ja pacientei ir ilgstošs diskomforts un pēc izvērtēšanas secināts, ka šī pieeja konkrētajā situācijā ir droša un pamatota.

Svarīgi gan saprast, ka procedūra nav pirmais solis visām pacientēm. Pirms jebkuras estētiskās vai funkcionālās metodes nepieciešama ārsta izvērtēšana, kontrindikāciju izslēgšana un skaidrs ārstēšanas mērķis. Ja sūdzību pamatā ir akūts iekaisums, infekcija vai neskaidra asiņošana, prioritāte ir diagnostika un pamata problēmas ārstēšana.

Kad mazinvazīvas procedūras var būt piemērotas?

Mazinvazīvas metodes var tikt apsvērtas tad, ja simptomi saistīti ar audu kvalitātes, mitruma vai elastības izmaiņām un konservatīva terapija nav devusi pietiekamu rezultātu vai nav piemērotākā ilgtermiņa stratēģija.

Procedūras piemērotību nosaka ārsts, ņemot vērā pacientes veselības stāvokli, simptomu intensitāti, menopauzes ilgumu, gļotādas stāvokli un iepriekš izmantoto ārstēšanu. Šāda pieeja palīdz izvairīties no situācijas, kur procedūra tiek veikta tikai tāpēc, ka tā ir pieejama, nevis tāpēc, ka tā pacientei patiešām ir nepieciešama.

Kad nepieciešama ginekoloģiskā ķirurģija?

GSM gadījumā visbiežāk tiek izmantotas konservatīvas vai mazinvazīvas ārstēšanas metodes, tomēr ne visas intīmās veselības sūdzības menopauzes laikā ir skaidrojamas tikai ar GSM. Dažām pacientēm var būt izteiktas anatomiskas izmaiņas, iegurņa orgānu noslīdējums, smagāka urīna nesaturēšana vai citas problēmas, kurām nepieciešama cita ārstēšanas taktika.

Šādās situācijās var būt nepieciešama ginekoloģiskā ķirurģija vai operējoša speciālista izvērtējums. Tas nenozīmē, ka operācija vienmēr būs nepieciešama, bet tas nozīmē, ka problēma jāizvērtē padziļināti un jāizvēlas risinājums, kas atbilst faktiskajam veselības stāvoklim.

Ja nepieciešams operējošs ginekologs, konsultācijas laikā tiek izvērtēts, vai sūdzības iespējams mazināt ar konservatīvām metodēm vai tomēr nepieciešama ķirurģiska pieeja. Profesionāla aprūpe nozīmē skaidri noteikt robežu starp simptomu mazināšanu un situācijām, kur nepieciešama strukturāla problēmas korekcija.

Valsts apmaksāts ginekologs vai maksas konsultācija?

Izvēle starp valsts apmaksātu un maksas konsultāciju parasti ir atkarīga no simptomu steidzamības, pieejamajiem pieraksta laikiem un nepieciešamo izmeklējumu apjoma.

Valsts apmaksāts ginekologs var būt piemērots risinājums regulārām pārbaudēm, profilaksei un ilgtermiņa novērošanai, ja nav akūtu simptomu.

Maksas konsultācija var būt praktiska izvēle tad, ja simptomi būtiski ietekmē dzīves kvalitāti un nepieciešama ātrāka izvērtēšana. Tas ir īpaši svarīgi gadījumos, kad ir sāpes, asiņošana, izteikts diskomforts vai atkārtoti iekaisumi.

Neatkarīgi no izvēlētā vizītes veida galvenais ir ārstēšanas kvalitāte. Pacientei jāsaņem skaidrs skaidrojums par sūdzību cēloni, diagnostikas nepieciešamību un iespējamām ārstēšanas metodēm.

Ginekologs Rīgas 1. slimnīcā

Rīgas 1 slimnīca nodrošina sievietēm iespēju saņemt ginekoloģisku aprūpi dažādos dzīves posmos — arī menopauzes laikā, kad intīmās veselības sūdzības bieži tiek noklusētas vai nepietiekami novērtētas.

Pacientēm pieejama ginekologa konsultācija, ginekoloģiska apskate, diagnostika, ginekoloģiskā ultrasonogrāfija, ārstēšanas plāna izstrāde un turpmāka novērošana. Šāda pieeja ir būtiska, jo GSM un menopauzes radītās sūdzības bieži nav viena simptoma problēma — tās var ietvert gan gļotādas, gan urīnceļu, gan iegurņa pamatnes izmaiņas.

Ja nepieciešams ginekologs Rīgā, Rīgas 1. slimnīcā iespējams izvēlēties piemērotāko vizītes veidu atbilstoši situācijai — valsts apmaksātu konsultāciju noteiktos gadījumos vai maksas vizīti ātrākai pieejamībai.

Pacientēm tiek nodrošināta

Pacientēm pieejama profesionāla ārsta konsultācija, precīza diagnostika, individuāls ārstēšanas plāns un nepieciešamības gadījumā papildu izmeklējumi. Tas ļauj izvērtēt ne tikai GSM simptomus, bet arī citus iespējamos sūdzību cēloņus.

Rīgas 1. slimnīcas priekšrocība ir iespēja vienuviet saņemt gan konsultāciju, gan diagnostiku, gan turpmākās ārstēšanas rekomendācijas. Tas palīdz izvairīties no fragmentētas aprūpes un dod pacientei skaidru rīcības plānu.

Biežāk uzdotie jautājumi

Parasti nē. GSM ir hronisks stāvoklis, kas saistīts ar estrogēna līmeņa samazināšanos un audu strukturālām izmaiņām. Bez ārstēšanas simptomi bieži saglabājas vai progresē.

Nē. Maksts sausums ir viens no biežākajiem GSM simptomiem, bet GSM var ietvert arī urīnceļu sūdzības, atkārtotus iekaisumus, sāpes dzimumakta laikā un audu elastības izmaiņas.

Nē. Dažām pacientēm piemērota ir lokāla hormonāla terapija, bet citām var palīdzēt nehormonāli līdzekļi, mitrinātāji, iegurņa pamatnes stiprināšana vai cita ārsta ieteikta ārstēšanas metode.

Nav jāgaida “pēdējais brīdis”. Pie ārsta vēlams vērsties jau tad, kad simptomi sāk atkārtoties, traucē intīmajai dzīvei, kustībām, miegam vai rada pastāvīgu diskomfortu.

Jā. GSM var ietekmēt ne tikai maksts gļotādu, bet arī urīnceļu audus, tāpēc var parādīties biežāka urinēšana, pēkšņa vajadzība urinēt, urīna noplūde vai atkārtoti urīnceļu iekaisumi.

Pieteikties

Piesakies pa tālruni
Papildinformācija par lietotāju datu apstrādi pieejama SIA “Rīgas 1. slimnīca” privātuma politika pieejama ŠEIT

Speciālisti, kas veic pakalpojumu

Specialist photo placeholder

Ieva Pitkēviča

Ginekologs

Sieviete ar melniem matiem un smaidīgu seju, tērpta melnā džemperī, uz pelēka fona.

Līga Gulbe

Ginekologs

Maija Priedniece

Ginekologs

Specialist photo placeholder

Oļesja Zeļenova

Ginekologs

Sieviete baltā apģērbā ar auskariem, smaida. Rīgas 1. slimnīcas darbiniece.

Sanda Reinika

Ginekologs

Sigita Bukolovska

Ginekologs

Sieviete ar īsiem matiem un brillēm, valkā baltu medicīnisko apģērbu, Rīgas 1. slimnīcas darbiniece.

Agnija Caunīte

Ginekologs

Specialist photo placeholder

Ance Aumeistere

Ginekologs

Sieviete ar īsiem matiem un smaidīgu seju, tērpta gaišā kreklā, melnbaltā attēlā.

Andra Melbārde

Ginekologs

Sieviete ar īsiem matiem un rotājumā, skatās uz kameru, fons melns. Rīgas 1. slimnīcas konteksts nav redzams.

Dace Deližanova

Ginekologs, Ultrasonogrāfijas speciālists

Vīrietis ar pelēkiem matiem un svītrainu kaklasaiti, sēžot uz tumša fona. Rīgas 1. slimnīcas darbinieks.

Gunārs Seržants

Ginekologs, Ultrasonogrāfijas speciālists

Melnbalta portreta attēls ar sievieti baltā kreklā, nopietna izteiksme, nezināma identitāte.

Ieva Blumfelde

Ginekologs

Sieviete ar garām matiem un baltu apģērbu, smaida uz melnbaltas fona. Rīgas 1. slimnīcas darbiniece.

Ija Lisovaja

Ginekologs

Sieviete ar garām melnām matiem, smaidot, valkā baltu blūzi. Fons pelēks.

Irēna Sauka

Ginekologs

Sieviete ar garām matiem un smaidu, tērpusies pelēkā žaketē ar melniem ziediem. Rīgas 1. slimnīca.

Jeļena Poduhoviča

Ginekologs