Barības vada trūces operācijas – fundoplikācija

Drošs un efektīvs risinājums dzīvei bez grēmām un dedzināšanas

Barības vada trūce jeb hiatāla trūce ir izplatīts, bet bieži vien nenovērtēts stāvoklis, kas ietekmē cilvēka gremošanas un dzīves kvalitāti. Kad daļa kuņģa caur diafragmas atveri noslīd uz augšu – krūškurvja dobumā –, tiek izjaukta normālā barības vada un kuņģa robeža. Tā rezultātā kuņģa saturs un skābe atgriežas atpakaļ barības vadā, radot nepatīkamu dedzināšanu, sāpes un skābes garšu mutē.

Lai gan sākotnēji šie simptomi šķiet tikai traucējoši, ilgtermiņā tie var bojāt barības vada gļotādu un izraisīt iekaisumu vai pat priekšvēža izmaiņas.
  Ja medikamenti vairs nespēj palīdzēt vai simptomi atgriežas uzreiz pēc zāļu pārtraukšanas, ārsts var ieteikt ķirurģisku risinājumu – fundoplikācijas operāciju.

Tā ir mūsdienīga, minimāli invazīva metode, kas atjauno dabiski funkcionējošu “vārstu” starp barības vadu un kuņģi, novēršot refluksu un ļaujot dzīvot bez dedzināšanas un pastāvīgām zālēm.

Kas ir barības vada trūce

Hiātālās trūces simptomi, diagnostika

Barības vada jeb hiātālā trūce ir stāvoklis, kad daļa kuņģa pārvietojas caur diafragmas atveri krūškurvī, kur tai parasti nevajadzētu atrasties. Šis traucējums izjauc normālu barības vada un kuņģa savienojuma darbību, izraisot dedzināšanu, atraugas, sāpes krūtīs, rīšanas grūtības un citus simptomus.

Lai gan hiātālā trūce pati par sevi ne vienmēr ir bīstama, ilgstoši traucēta kuņģa skābes attece (reflukss) var izraisīt barības vada iekaisumu un pat gļotādas bojājumus. Šādos gadījumos ieteicama ķirurģiska ārstēšana – fundoplikācija, kas atjauno normālu anatomiju un novērš skābes plūsmu atpakaļ barības vadā.

Kas izraisa hiātālo trūci

Barības vada trūce rodas, kad diafragmas muskuļi, kas notur barības vadu savā vietā, kļūst vājāki. Caur šo atveri daļa kuņģa var “ieslīdēt” krūškurvja dobumā.

Visbiežākie iemesli:

• Palielināts spiediens vēdera dobumā – grūtniecība, liekais svars, hroniski aizcietējumi, smagu priekšmetu celšana;
• Saistaudu vājums, kas var būt iedzimts vai iegūts ar vecumu;
• Traumas un operācijas krūškurvja vai vēdera rajonā;
• Ilgstošs klepus vai spiediens vēderā, piemēram, hronisku plaušu slimību gadījumā.

Hiātālā trūce biežāk sastopama cilvēkiem pēc 40 gadu vecuma un sievietēm pēc grūtniecības, taču to novēro arī jaunākiem cilvēkiem ar paaugstinātu iekšējo spiedienu vēderā.

Trūces ir vairākos veidos:

• Slīdošā trūce (visbiežākā forma) – kuņģa augšējā daļa pārvietojas uz augšu caur diafragmas atveri un atgriežas atpakaļ.
• Paraoesofageālā trūce – kuņģis ievirzās krūškurvī, bet barības vads paliek vietā, radot saspiešanu un diskomfortu.
• Kombinētā trūce – abu iepriekšējo formu apvienojums.

Biežāk trūce tiek konstatēta cilvēkiem pēc 40 gadu vecuma, un tās attīstību veicina:

• liekais svars un aptaukošanās;
• hronisks klepus, aizcietējumi vai vēdera sasprindzinājums;
• bieža smagumu celšana;
• grūtniecība;
• iedzimta nosliece uz vājiem saistaudiem.

Raksturīgie simptomi

Barības vada trūce ne vienmēr izpaužas uzreiz – simptomi var būt nemanāmi, līdz kļūst izteikti.
  Visbiežāk pacienti sūdzas par:

• dedzināšanu aiz krūšu kaula, īpaši pēc ēšanas vai guļus stāvoklī;
• skābes garšu mutē un biežu atraugāšanos;
• sāpēm vai spiedienu krūtīs, kas reizēm tiek sajauktas ar sirds sāpēm;
• rīšanas traucējumiem vai sajūtu, ka ēdiens iestrēgst;
• uzpūšanos, vēdera pilnuma sajūtu, klepu vai aizsmakumu.

Diagnostika

Lai noteiktu hiātālās trūces veidu un apjomu, izmanto vairākas precīzas izmeklēšanas metodes:

1. Gastroskopija (barības vada un kuņģa endoskopija)
   Ļauj tieši apskatīt barības vadu un kuņģa savienojumu, konstatēt trūces esamību, iekaisumu, čūlas vai gļotādas bojājumus.
   Šis ir galvenais izmeklējums, kas apstiprina diagnozi.
2. Rentgens ar kontrastvielu
   Parāda, kā barības vads un kuņģis pārvietojas ēšanas laikā, ļaujot novērtēt trūces izmēru un lokalizāciju.
3. Barības vada manometrija
   Izmēra barības vada muskuļu darbību un spiedienu, kas palīdz saprast, vai sfinkteris (muskuļu vārsts starp barības vadu un kuņģi) darbojas pareizi.
4. 24 stundu pH metrija
   Nosaka, cik bieži un cik ilgi kuņģa skābe nonāk barības vadā. Tas ir svarīgi, ja tiek plānota fundoplikācija.

Šie izmeklējumi ļauj ārstam precīzi noteikt problēmas apmēru un izvēlēties piemērotāko ārstēšanas taktiku.

Kad nepieciešama operācija

Fundoplikācija tiek rekomendēta, ja:

• medikamenti vairs nepalīdz vai ir nepieciešami pastāvīgi;
• simptomi pasliktina dzīves kvalitāti un traucē ikdienu;
• diagnosticēts barības vada iekaisums (ezofagīts) vai čūla;
• pastāv barības vada saīsinājuma vai sašaurinājuma risks;
• trūce ir liela vai izraisa elpošanas simptomus (klepu, aizsmakumu);
• pacients vēlas izvairīties no ilgstošas zāļu lietošanas.

Savlaicīga ķirurģiska ārstēšana ne tikai novērš grēmas, bet arī pasargā no barības vada gļotādas bojājumiem un vēža riska.

Kas ir fundoplikācija

Operācijas gaita

1. Pacientam tiek nodrošināta vispārējā anestēzija.
2. Caur 3–4 maziem griezieniem vēdera dobumā ievada kameru un instrumentus.
3. Ķirurgs ievieto kuņģa daļu atpakaļ zem diafragmas, atjaunojot pareizo stāvokli.
4. Diafragmas atvere (hiatus) tiek sašūta un nostiprināta, novēršot atkārtotu noslīdēšanu.
5. Kuņģa augšdaļa (fundus) tiek apvīta ap barības vada apakšējo daļu – tā veido dabisku vārstu, kas neļauj skābei pacelties.
6. Pēc tam instrumenti tiek izņemti, un nelielās brūces aizšūtas ar pašuzsūcošiem diegiem.

Procedūra ilgst 60–90 minūtes, un to var veikt gan dienas stacionārā, gan ar īsu hospitalizāciju (1–2 dienas).

Fundoplikācijas veidi

• Nissena fundoplikācija (360°) – pilna kuņģa augšdaļas apvīšana ap barības vadu. Nodrošina ļoti labu pretatplūdes efektu.
• Toupet fundoplikācija (270°) – daļēja apvīšana, ja nepieciešams saglabāt brīvāku rīšanu.
• Dor fundoplikācija (180°) – saudzīgāka metode, ko izmanto īpašos gadījumos.

Ārsts izvēlas piemērotāko variantu individuāli – atkarībā no trūces apjoma, pacienta simptomiem un iepriekšējām slimībām.

Pēcoperācijas periods un dzīve pēc fundoplikācijas

Jau pirmajā dienā pēc operācijas pacienti parasti jūt būtisku atvieglojumu – grēmas izzūd, rīšana kļūst vieglāka un pazūd skābes garša mutē.
  Tomēr, lai dzīšana noritētu sekmīgi, svarīgi ievērot dažus noteikumus:

• Pirmās dienas – tikai šķidrs uzturs (buljoni, biezeņi, jogurti).
• Turpmākās 2 nedēļas – mīksta pārtika, mazās porcijās, izvairoties no gāzētiem dzērieniem.
• Pēc 3–4 nedēļām – pakāpeniska atgriešanās pie parastas diētas.
• Fiziskā slodze jāierobežo aptuveni mēnesi.
• Darbu var atsākt pēc 7–10 dienām (viegls darbs) vai 2–3 nedēļām (fizisks).

Iespējamās komplikācijas (reti sastopamas):

• neliela asiņošana vai infekcija brūces vietā;
• īslaicīga rīšanas grūtība vai spiediena sajūta;
• pārejoša nespēja atraugāties vai gāzu uzpūšanās;
• atkārtota trūces veidošanās (reti, ja netiek ievēroti ieteikumi).

Pieredzējuša ķirurga rokās šīs komplikācijas ir ļoti retas, un vairāk nekā 90–95% pacientu ilgtermiņā jūtas pilnībā veseli.

Kādēļ izvēlēties Rīgas 1. slimnīcu

• Augsti kvalificēti laparoskopiskie ķirurgi, kas specializējas barības vada un kuņģa operācijās, ievērojot jaunākās Eiropas vadlīnijas.
• Kompleksa aprūpe vienuviet – diagnostika, operācija, uztura konsultācijas un pēcoperācijas uzraudzība.
• Pacientu centrēta aprūpe – katram pacientam tiek veltīta individuāla uzmanība un skaidrojumi, lai saglabātu drošības sajūtu un mieru.

Rīgas 1. slimnīcā fundoplikācijas operācija tiek veikta ar augstu precizitāti un cilvēcību, apvienojot pieredzi, tehnoloģijas un rūpes par pacientu. Tā ir iespēja atgūt mierīgu elpu, veselīgu miegu un dzīvi bez dedzināšanas.