Rokas un plaukstas ir vienas no visvairāk noslogotajām ķermeņa daļām, kas ik dienu veic simtiem kustību – rakstīšanu, priekšmetu satveršanu, pacelšanu, sīku darbu veikšanu. Tieši tādēļ dažādi plaukstas un pirkstu cīpslu, locītavu vai saišu iekaisumi un veidojumi ir bieži sastopami gan fiziska darba darītājiem, gan cilvēkiem, kas daudz strādā ar datoru vai telefonu.
Divas no visbiežāk sastopamajām saslimšanām šajā zonā ir ganglijs (sinoviālā cista) un stenozējošs ligamentīts (tautā dēvēts par “klikšķpirkstu”). Šie stāvokļi sākotnēji var šķist nekaitīgi, taču progresējot tie izraisa sāpes, kustību ierobežojumus un var traucēt ikdienas dzīvei un darbam.
Rīgas 1. slimnīcā šīs problēmas tiek ārstētas mūsdienīgi, droši un individuāli – sākot no precīzas diagnostikas un konservatīvas ārstēšanas līdz saudzīgām un efektīvām operācijām, kas ļauj pilnībā atjaunot rokas funkciju.
Kas ir ganglijs un kāpēc tas veidojas?
Ganglijs jeb sinoviālā cista ir labdabīgs, ar gēlveida šķidrumu pildīts veidojums, kas attīstās no locītavas kapsulas vai cīpslas apvalka. Tas veidojas vietā, kur locītavas sieniņa kļuvusi vājāka un sinoviālais šķidrums (locītavas “eļļa”) spiežas ārpus tās.
Veidojums ir elastīgs, parasti nesāpīgs, taču var radīt spiedienu uz apkārtējiem audiem, nerviem un asinsvadiem.
Tipiskās pazīmes:
- jūtams, noapaļots, elastīgs veidojums zem ādas (biežāk plaukstas locītavā vai pirksta pamatnē);
- sāpīgums vai spiediena sajūta kustību laikā;
- kustību ierobežojums, īpaši locītavas saliekšanā;
- estētisks diskomforts – redzams “paugurs” uz plaukstas.
Gangliji biežāk sastopami jaunām sievietēm un cilvēkiem, kas regulāri veic atkārtotas kustības – piemēram, strādā pie datora, spēlē instrumentus vai veic roku darbu.
Retos gadījumos ganglijs var pazust pats, taču bieži tas atgriežas vai kļūst sāpīgs.
Kas ir stenozējošs ligamentīts (klikšķpirksts)?
Stenozējošs ligamentīts ir mehānisks pirksta kustību traucējums, kas rodas, kad cīpsla vairs netiek brīvi cauri savam apvalkam (saitei). Parasti pirksts sāk “klikšķēt” vai “lekt” saliekšanas un iztaisnošanas brīdī – it kā iesprūst un pēkšņi atbrīvotos.
Slimības pamatā ir cīpslas un apvalka iekaisums, kas izraisa sabiezējumu un samazina kustības brīvību.
Raksturīgie simptomi:
- sāpes pirksta pamatnē (bieži vien plaukstas pusē);
- “klikšķis” kustības laikā, īpaši no rīta;
- pirksta iesprūšana saliektā pozīcijā;
- pietūkums un stīvums;
- dažkārt arī sajūta, ka pirksts ir “notirpis” vai vājāks.
Slimība bieži skar īkšķi, rādītājpirkstu vai vidējo pirkstu, un tā attīstās lēnām. To var izraisīt atkārtota slodze, ilgstošs darbs ar roku, hormonālās pārmaiņas (piemēram, menopauzes laikā), cukura diabēts vai vairogdziedzera slimības.
Kā notiek diagnostika?
Diagnoze tiek noteikta, balstoties uz klīnisko ainu un palpāciju (rokas iztaustīšanu) – pieredzējis ārsts viegli atpazīst gan gangliju, gan ligamentīta radītās izmaiņas. Dažos gadījumos tiek veikta ultrasonogrāfija, lai precīzi noteiktu veidojuma izmēru, saturu un attiecības ar apkārtējiem audiem.
Tas palīdz arī izslēgt citus veidojumus, piemēram, taukaudus (lipomas) vai iekaisuma procesus.
Kad nepieciešama operācija?
Agrīnā stadijā ārstēšanu var uzsākt konservatīvi – ar pretiekaisuma līdzekļiem, fizioterapiju, atslodzes režīmu, elastīgām saitēm vai injekcijām.
Tomēr, ja simptomi saglabājas ilgāk par dažām nedēļām vai atkārtojas, ieteicama ķirurģiska ārstēšana.
Operācijas indikācijas:
- sāpīgs vai ierobežojošs veidojums, kas neizzūd spontāni;
- kustību ierobežojums vai klikšķis pirkstā;
- atkārtots ganglijs pēc punkcijas vai konservatīvas ārstēšanas;
- nervu saspiedums un jušanas traucējumi;
- estētiska problēma, kas rada psiholoģisku diskomfortu.
Ganglija operācija
Ganglija izņemšana ir neliela, bet precīza ķirurģiska procedūra, kas nodrošina pilnīgu veidojuma likvidēšanu.
Operācija tiek veikta vietējā anestēzijā (pacients ir pie samaņas, bet nejūt sāpes).
Tās laikā ķirurgs veic nelielu iegriezumu, atdala gangliju no apkārtējiem audiem un izņem to kopā ar tā pamatni – savienojumu ar locītavas kapsulu vai cīpslas apvalku.
Tā kā tikai pilnīga “saknes” noņemšana novērš atkārtošanās risku, šī metode tiek uzskatīta par efektīvāko un drošāko.
Pēc operācijas brūce tiek noslēgta ar smalkām šuvēm un pārsieta. Dažreiz tiek izmantota īslaicīga ortoze vai pārsējs, lai mazinātu kustību slodzi un pietūkumu.
Rezultāts:
- sāpju un spiediena izzušana;
- atjaunota locītavas kustīguma brīvība;
- minimāla rēta, kas ar laiku kļūst gandrīz nemanāma;
- ļoti zems recidīva risks – mazāks par 10%.
Stenozējoša ligamentīta operācija
Šī procedūra ir vēl īsāka un parasti ilgst 15–20 minūtes, arī to veic vietējā anestēzijā.
Tās laikā ķirurgs plaukstas pamatnē veic nelielu griezienu un atver sašaurināto saiti (ligamentu), kas ierobežo cīpslas kustību.
Kad spiediens tiek noņemts, cīpsla atkal sāk brīvi slīdēt, un pirksta kustības atjaunojas bez sāpēm un “klikšķiem”.
Pēc operācijas uzliek pārsēju, un pacientam jau pēc dažām dienām ir atļauts kustēties, lai novērstu stīvumu. Pirksta pilnīga funkcija parasti atjaunojas 2–3 nedēļu laikā.
Ieguvumi:
- sāpju un klikšķa izzušana;
- normāla pirkstu kustība;
- īss atveseļošanās laiks;
- neliela, gandrīz nemanāma rēta;
- minimāls recidīva risks.
Pēcoperācijas aprūpe un rehabilitācija
Gan pēc ganglija, gan ligamentīta operācijas atveseļošanās ir salīdzinoši ātra, taču svarīga ir pareiza roku kopšana un kustību atjaunošana.
Ieteikumi pēc operācijas:
- pirmajās dienās turēt roku paaugstinātā stāvoklī, lai mazinātu pietūkumu;
- regulāri mainīt pārsēju, uzturot brūci tīru un sausu;
- sāpes mazināt ar ārsta nozīmētiem medikamentiem;
- pēc pāris dienām sākt vieglas pirkstu kustības, lai novērstu stīvumu;
- izvairīties no smagas slodzes un straujām satveršanas kustībām līdz pilnīgai sadzīšanai;
- pēc šuvju noņemšanas (parasti pēc 10–14 dienām) iespējama fizioterapija, kas palīdz atjaunot pilnu spēku un kustīgumu.
Lielākā daļa pacientu atgriežas darbā 1–3 nedēļu laikā, atkarībā no darba veida.
Fiziski smagāk strādājošiem cilvēkiem pilnīga atgriešanās darbā iespējama pēc 4–6 nedēļām.
Papildu ieteikumi pilnvērtīgai atveseļošanai
- Fizioterapija: palīdz atjaunot spēku un kustību koordināciju, īpaši, ja pirksts ilgstoši bijis stīvs vai sāpīgs.
- Rētas kopšana: pēc šuvju noņemšanas ieteicams rētu viegli masēt ar krēmu, lai tā kļūtu mīkstāka un elastīgāka.
- Darbs pie datora: iespējams jau pēc 2–3 dienām, ja roka netiek pārslogota.
- Fizisks darbs: atļauts pēc 4–6 nedēļām, kad roka pilnībā atguvusi spēku.
- Recidīva novēršana: izvairīties no pārmērīgas slodzes, regulāri veikt stiepšanās un atslābuma vingrojumus rokām.
Nē. Gan ganglija, gan ligamentīta operācija tiek veikta vietējā anestēzijā, un sāpes nejūt. Pēcoperācijas periodā iespējams viegls jutīgums, kas pāriet dažu dienu laikā.
Operācija tiek veikta dienas stacionārā – pacients tajā pašā dienā var doties mājās.
Parasti pilnīga atveseļošanās notiek 2–4 nedēļu laikā. Vieglas kustības var sākt jau nākamajā dienā pēc operācijas.
Recidīva risks ir ļoti zems – mazāk par 10%, ja operācija veikta pilnībā izņemot gangliju vai atverot sašaurināto saiti.
Griezums ir neliels, un šuves tiek veiktas kosmētiski. Pēc dzīšanas rēta kļūst gandrīz nemanāma.
Jā, viegli pirkstu un plaukstas vingrojumi ir ieteicami, lai novērstu stīvumu un pilnībā atjaunotu kustīgumu.
Kādēļ izvēlēties Rīgas 1. slimnīcu?
Rīgas 1. slimnīca ir viena no vadošajām medicīnas iestādēm Latvijā, kur rokas un plaukstas operācijas veic pieredzējuši traumatologi ortopēdi, izmantojot precīzas un saudzīgas tehnoloģijas.
Priekšrocības:
- augsti kvalificēti rokas ķirurgi ar daudzu gadu pieredzi;
- mūsdienīgs operāciju aprīkojums un mikroskopiskās tehnikas;
- iespēja veikt procedūras dienas stacionārā, tajā pašā dienā dodoties mājās;
- individuāla pieeja katram pacientam un detalizēta rehabilitācijas programma;
- cieša sadarbība ar fizioterapeitiem un ergoterapeitiem ātrākai atveseļošanai.
Rīgas 1. slimnīcas mērķis ir atjaunot pacienta kustību brīvību un roku funkcionalitāti, vienlaikus nodrošinot komfortu, drošību un estētisku rezultātu.
Speciālisti, kas veic pakalpojumu
Georgs Pelēcis
Traumatologs, ortopēds