Tonsilektomija ir ķirurģiska operācija, kuras laikā tiek pilnībā izņemtas vienas vai abu aukslēju mandeles kopā ar to kapsulu. Šī procedūra ir viens no biežāk veiktajiem operāciju veidiem otorinolaringoloģijā un tiek nozīmēta gadījumos, kad mandeles izraisa hroniskas problēmas, apgrūtina elpošanu vai ir saistītas ar atkārtotiem infekcijas perēkļiem organismā.

Kas ir aukslēju mandeles un kāpēc tās izraisa problēmas?

Aukslēju mandeles ir ovālas, porainas limfoīdo audu struktūras, kas atrodas kakla aizmugurē – katrā pusē pa vienai, starp priekšējo un aizmugurējo aukslēju loku. Tās ir daļa no tā sauktā Valdeijera limfātiskā gredzena, kurā ietilpst arī mēles mandeles un rīkles mandele (adenoīdi). Šī sistēma darbojas kā organisma pirmā aizsardzības līnija pret infekcijām, jo mandeles uztver un neitralizē baktērijas, vīrusus un citus mikroorganismus, kas nonāk caur muti un degunu. To virsmu klāj krokas jeb lakūnas, kurās atrodas imūnās šūnas, kas palīdz cīnīties ar slimību izraisītājiem. Tās īpaši aktīvi darbojas bērnībā, kad imūnsistēma vēl veidojas un stiprinās. Pieaugušā vecumā mandeļu aizsargfunkcija mazinās, un dažkārt tās pašas var kļūt par hronisku infekciju perēkli.

Divas atvērtas mutes ilustrācija, parādot zobus un rīkli. Sarkanās lūpas un gaiša fona krāsa.

Tomēr šī aizsargfunkcija nozīmē arī to, ka mandeles ir pastāvīgā saskarē ar mikrobiem. Dažos gadījumos, īpaši pēc atkārtotiem iekaisumiem vai hroniskām infekcijām, mandeļu audi mainās – tie var kļūt sabiezējuši, rētaini un zaudēt spēju pilnvērtīgi pildīt savu aizsarglomu. Lakūnās uzkrājas strutainas masas jeb detrits, kas kļūst par barotni baktērijām. Rezultātā mandeles no aizsargstruktūras pārvēršas par hronisku infekcijas perēkli organismā.

Tas var izraisīt vairākas problēmas – no biežām un sāpīgām angīnām līdz vispārējam organisma nespēkam, pastāvīgam kakla diskomfortam, nepatīkamai elpai un pat ietekmēt citu orgānu veselību (piemēram, locītavas, sirdi vai nieres, ja infekcija izplatās caur asinīm). Palielinātas mandeles var arī mehāniski traucēt elpošanai un rīšanai, radot sajūtu, ka kakls ir “aizspiests” vai miegā rodas elpošanas pauzes jeb obstruktīva miega apnoja.

Kad nepieciešama tonsilektomija?

Operācija tiek ieteikta, ja:

  • Pacientam bieži atkārtojas akūts tonsilīts (angīna) – parasti vismaz 3–4 reizes gadā;
  • Mandeles ir palielinātas un traucē elpošanai vai rīšanai;
  • Ir hronisks tonsilīts, kas nereaģē uz medikamentozu ārstēšanu;
  • Mandeles izraisa obstruktīvu miega apnoju – elpošanas apstāšanās epizodes miegā;
  • Pastāv aizdomas par ļaundabīgu procesu mandeļu audos.

Kā norit tonsilektomija?

Tonsilektomiju veic vispārējā anestēzijā, tāpēc pacients procedūras laikā guļ un nejūt sāpes. Ķirurgs ar speciāliem instrumentiem atdala mandeles no apkārtējiem audiem un izņem tās kopā ar kapsulu. Ir divi galvenie izņemšanas paņēmieni:

  • Klasiskā izlobīšana – mandeles mehāniski atdala no apkārtējiem audiem;
  • Instrumentālās vai enerģijas metodes – izmanto ultraskaņu, radiofrekvenci vai lāzeri, lai samazinātu asiņošanu un audu traumu.

Pēc mandeļu izņemšanas asiņošanas vietas tiek apturētas ar elektrokoagulāciju vai citiem hemostatiskiem paņēmieniem.

Operācija parasti ilgst 30–60 minūtes.

Pēcoperācijas periods un atveseļošanās

Pēc tonsilektomijas pacients dažas stundas pavada medicīniskā novērošanā, un tajā pašā vai nākamajā dienā var doties mājās (atkarībā no stāvokļa).
Atveseļošanās periodā iespējamas sāpes kaklā, kas var izstarot uz ausīm, apgrūtināt rīšanu un ēšanu. Parasti ārsts nozīmē pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļus, kā arī iesaka:

  • Dzert pietiekami daudz šķidruma, izvairoties no ļoti karstiem vai skābiem dzērieniem;
  • Lietot mīkstu, atdzesētu pārtiku;
  • Izvairīties no fiziskas slodzes un karstas vides pirmajās 1–2 nedēļās.

Pēc 7–14 dienām gļotāda sadzīst, un pacients pakāpeniski atgriežas pie ierastās ēdienkartes un aktivitātēm.

Ārsts pārbauda pacienta rīkli ar kociņu Rīgas 1. slimnīcā. Paciente atver muti un izskatās mierīga.

Iespējamie riski

Lai gan tonsilektomija ir droša procedūra, iespējami reti sarežģījumi:

  • Pēcoperācijas asiņošana (biežāk pirmajās 24 stundās vai 7.–10. dienā, kad atdalās kreveles);
  • Infekcija operētajā zonā;
  • Balss tembra izmaiņas (parasti pārejošas).

Ko iegūst pacients pēc tonsilektomijas?

Pēc veiksmīgas operācijas pacientam ievērojami samazinās vai pilnībā izzūd kakla iekaisumu epizodes, uzlabojas elpošana un miega kvalitāte, samazinās hroniska noguruma sajūta, kas bieži pavada atkārtotus iekaisumus. Ilgtermiņā uzlabojas dzīves kvalitāte un organisma kopējā imūnā aizsardzība.

Kāpēc izvēlēties Rīgas 1. slimnīcu?

Mūsu otorinolaringologi izmanto mūsdienīgas un drošas ķirurģiskās tehnikas, nodrošinot minimālu audu traumu un ātrāku dzīšanu. Katram pacientam tiek izstrādāts individuāls ārstēšanas plāns, ņemot vērā veselības stāvokli, vecumu un dzīvesveidu, lai nodrošinātu optimālu rezultātu.

Pieteikties vizītei

Piesakies pa tālruni
Papildinformācija par lietotāju datu apstrādi pieejama SIA “Rīgas 1. slimnīca” privātuma politika pieejama ŠEIT

Speciālisti, kas veic pakalpojumu

Sieviete ar garām matiem, baltā apģērbā, smaida uz pelēka fona. Rīgas 1. slimnīcas darbiniece.

Alise Adoviča

Otolaringologs

Sieviete ar blondiem matiem un brillēm, ģērbusies baltā apģērbā, pozē uz pelēka fona.

Inese Daine - Loža

Otolaringologs

Sieviete ar gariem matiem, tērpusies pelēkā džemperī, skatās uz kameru. Melnbalta fotogrāfija.

Jana Gorbača

Otolaringologs

Sieviete ar īsiem matiem, smaidīga, valkā gaišu kreklu, melnā fonā. Rīgas 1. slimnīcas darbiniece.

Dace Snipe

Otolaringologs

Sieviete ar īsiem matiem un brillēm, tērpusies baltā apģērbā, smaida uz melna fona.

Andra Romane

Otolaringologs

Sieviete ar gariem matiem, baltā apģērbā, pozē uz pelēka fona. Rīgas 1. slimnīcas darbiniece.

Elīna Mežzīle

Otolaringologs