Bruņinieku poliklīnikā norisinājās filmēšanas process elektroencefalogrāfijas izmeklējumam, ko veicām latviešu dokumentālā kino režisoram un operatoram Ivaram Zviedrim. Viņš veido filmu par sevi – par to, kā sadzīvot ar sāpēm, ko radījis meitas lēmums aiziet no dzīves.
Tēma ir skarba, gluži kā realitāte par to, ka Latvijā joprojām ir augsts bērnu un jauniešu pašnāvību skaits. Pašnāvība ir viens no pieciem izplatītākajiem nāves cēloņiem 15 līdz 19 gadus vecu jauniešu vidū.
Filmā režisors, balstoties savā personiskajā pieredzē, meklē atbildes.
“Man nebija priekšnojautas, ka varētu notikt traģiskākais. Allaž runājām par dzīvi un mākslu… Nekad vairs neuzzināšu, kas tieši nospieda viņas sirsniņu. Dzīvoju tālāk… Ir doma taisīt filmu. Tādu kā sērošanas instrukciju,” saka Ivars Zviedris.
Pastāv viedoklis, ka Latvijas sabiedrība kopumā nav gatava runāt atklāti runāt par mentālās veselības problēmām. Filma varētu būt kā viens no veidiem, lai atgādinātu par to, cik svarīgi sadzirdēt un saprast savus tuvos cilvēkus, lai sniegtu atbalstu un nepieciešamības gadījumā motivētu vērsties pēc palīdzības pie speciālista.
Lai nevajadzētu meklēt ceļus, kā sadzīvot ar sāpēm.
