Nodaļas vadītājs neirologs Adiks Joffe
(strādāja Slimnīcā kopš 1973. gada līdz 2025. gada 15.maijam)
Kā atsevišķa specializēta Nervu slimību nodaļa tā datēta kopš1873. gada (ierīkotas 37 gultasvietas), lai gan jau 1838. gadā slimnieku uzņemšanas žurnālā atrodami tādi slimību nosaukumi kā Mania, Apoplexia, Hysteria…tātad Rīgas 1.slimnīcā ir pirmā un visvecākā nervu slimību nodaļa Latvijā. Pirmais un ilggadīgais šīs nodaļas ārsts un vadītājs bija Valentīns fon Holsts.
1889. gadā, pārbūvējot slimnīcas teritoriju, iegūst atsevišķu baraku nervu nodaļas vajadzībām. Jau 1896. gadā šai nodaļai bijušas 64 gultasvietas.
Laikposmā no 1886. līdz 1896. gadam tika ārstētas diagnozes – Apoplexia, Meningitis serosa, Purulenta et tuberkulosa, Encephalitis, Neurasthenia et hypochondia, Hysteria, Neuralgia, Tabes dorsalis, Morbi alli nervasi et epilepsia, Psychoses, ārstēšanās ilgums vidēji bijis 49 dienas. Nodaļā ārstējušies 153 vīrieši un 88 sievietes.
1907. gadānervu slimībām atvēlētas jau 78 gultasvietas.
Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā, kopš 1921. gada, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes vajadzībām nodaļu sāk izmantot kā mācību bāzi. Pirmais ievēlētais klīnikas docētājs ir Edvards Kalniņš.
1922. gadā darbu uzsācis Miķelis Kazāks, kurš ieradies no ASV, bet savstarpējo nesaskaņu dēļ 1925. gadā aizbraucis un turpinājis strādāt par Mārketas universitātes (Marquette University 1250 W. Wisconsin Ave. Milwaukee, WI) profesoru.
1928. gadā nervu slimību katedru pārceļ uz 2. slimnīcu, un nodaļa funkcionē tikai kā slimnīcas sastāvdaļa.
1934. gadā pēc arhitekta Eižena Laubes projekta uzceļ jaunu, modernu korpusu nervu slimību nodaļām ar 104 vietām.
Eiropā briest karš. Daļa vācu izcelsmes ārstu dodas uz Vāciju, bet neraugoties uz to, 1940. gadā nervu slimību katedra atgriežas 1.slimnīcā. To vada doc. Jānis Vilde, un 1942. gadā par asistentu sāk strādāt Kārlis Arājs. Kara laikā klīnikas darba apjoms mazinās, bet pēc kara veiksmīgi turpinās, lai gan jukas ir lielas.
Bailēs no padomju represijām neirologi Jānis Bišofs, Arnolds Vēverbrants un citi labi speciālisti emigrē uz Rietumeiropu, Jānis Vilde nokļūst padomju varas nežēlastībā un tiek izsūtīts. Studentu apmācību atkal pārceļ uz 2. slimnīcu.
Katedra Rīgas 1.slimnīcā atgriežas 1951. gadā ar docentu Fjodoru Sļusarevu priekšgalā. Šajā pat gadā no Maskavas tiek atsūtīta jauna katedras vadītāja profesore Aragnazam Melkumova, no izsūtījuma atgriežas J.Vilde. 1956. gadā no Staļinabadas pārceļas profesors Akeksandrs Penciks, kuršd vada neiroloģisko klīniku līdz pat savai nāvei 1973. gadā, kad neiroloģiskās, neiroķirurģiskās klīnikas un neiroangioloģiskā centra vadību pārņem profesore Ģertrūde Eniņa.
1979. gadā Nervu slimību katedru pārceļ uz jaunatvērto slimnīcu Gaiļezers.
Šajos gados nodaļās notiek plaši zinātniskie pētījumi, tiek aizstāvētas 8 kandidāta un 2 doktora disertācijas.
Pēc 1979. gada slimnīcā paliek tikai viena neiroloģiskā nodaļa, kas arī uz neilgu laiku tiek slēgta, un neirologi strādā tikai par dežurārstiem.
1984. gadā atver 25. neiroloģisko nodaļu ar 80 gultām. Nodaļa ir pati lielākā pilsētā. Par neirologiem sāk strādāt Antonija Vasiļjeva, Valentīna Turlaja, Biruta Damberga, Leonīds Zahodņiks, Ojārs Miglāns, Līga Tetere, Aija Kulitāne, Ruta Krīgere, Austra Zvaigzne, Māra Gintere, Mārīte Karlovska, Dace Dzirkale, Rūta Jansone, Nora Jurjāne, Ingūna Ostankova.
Gadsimtu mijā tikai nedaudz mainījies nodaļā strādājošo skaits. Sākušas strādāt jaunās neiroloģes Inga Danilāne un Dace Bērziņa.
Analizējot mūsu nodaļas tagadējo darbu jāsecina, ka šis ir saliedēts un augsti profesionāls kolektīvs, kuram ikdienā jāveic grūti uzdevumi, jo mūsu slimnieku kontingents ir ļoti komplicēts, lielākā daļa ir ar somātiskām blakus saslimšanām.
Ārstējam akūtus smadzeņu asinsrites traucējumus, iekaisīga rakstura saslimšanas, perifērās nervu sistēmas kaites, epilepsiju, veicam neatliekamo kombinēto antirabisko vakcināciju visiem Rīgas iedzīvotājiem. Varam veikt datortomogrāfiju diennakts laikā, angiogrāfiju, rentgenizmeklēšanas. Pagājušā gadā vien ārstējām 2906 pacientus, no kuriem puse sirga ar smadzeņu asinsrites slimībām. Veicam vienkāršotu, sinhronu EEG un video monitorēšanu ilgākā laika periodā – diennakti un vairāk. Šāda iespēja pašreiz valstī ir tikai mūsu nodaļā.
Esam uzsākuši nervu saknīšu blokāžu izpildīšanu datortomogrāfijas kontrolē. Bez aktīvas medikamentozās terapijas varam nodrošināt savu slimnieku ārstēšanu arī ar fizikālām procedūrām.
Ņemot vērā mūsu atrašanos daudzprofilu slimnīcā, sadarbojamies ar kardiologiem, internistiem, ķirurgiem, traumatologiem, neiroķirurgiem. Apmācām rezidentus, pie mums praktiskajās nodarbībās neiroloģijā mācās LU studenti.
Aktīvi piedalāmies konferencēs, atsevišķos nervu slimību paneļos, publicējam darbus medicīniskajā presē.
Rīgas 1. slimnīcas 200 gadu jubilejas izdevums “Rīgas 1.slimnīca. Anno 1803” 2003. gads