Audiologopēds ir ārstniecības persona, praktizē medicīniska profila ārstniecības un rehabilitācijas iestādēs.

Rīgas 1.slimnīcas Rehabilitācijas klīnika piedāvā audiologopēda konsultācijas

Audiologopēds:

  • veic komunikācijas spēju, runas, valodas, fonācijas, balss un rīšanas traucējumu novērtēšanu, diagnostiku, ārstēšanu un rehabilitāciju bērniem un pieaugušajiem,
  • sniedz gan valsts apmaksātas konsultācijas pacientiem ar ģimenes ārsta vai ārsta-speciālista nosūtījumu, gan maksas konsultācijas.

JAUNUMS

Audiologopēds konsultācijas laikā piedāvā VitalStim Plus terapiju, kas ir specializēta neiromuskulārās elektriskās stimulācijas forma, paredzēta rīšanas un balss traucējumu mazināšanai.

VitalStim Plus terapija ir noderīga pacientiem:

  • ar aizrīšanās un klepus epizodēm ēdot vai dzerot,
  • pēc vairogdziedzera operācijām, ja ir vāja, klusa, izsīkstoša balss,
  • ar sejas nerva parēzi – mīmikas muskuļu spēka uzlabošanai, sejas asimetrijas mazināšanai,
  • pēc insulta – rīšanas, balss traucējumu un sejas asimetrijas mazināšanai.

VitalStim Plus terapijas pamatā ir neliela, rūpīgi kalibrēta strāva, kas tiek piegādāta pacienta rīkles motoriskajiem nerviem caur speciāli izstrādātiem elektrodiem, liekot sarauties par norīšanu vai fonāciju atbildīgajiem muskuļiem.

 

Speciālista konsultācija un logopēdiskā masāža ieteicama jau zīdaiņiem, kuriem miera stāvoklī neaizveras mute. Pavērtā mute ir pazīme, kurai jāpievērš uzmanība. To var pamanīt, ja bērns krākuļo pa nakti vai, bērnam spēlējoties, mute ir vaļā, reizēm pat izbāzta mēle. Mutes elpošana var izraisīt dažādas problēmas – stājas izmaiņas, dažādas veselības problēmas, kā arī zobi ātrāk bojājas, jo neatrodas siekalās.

Ja bērnam pirmajā dzīves pusgadā ir zīšanas un/vai rīšanas grūtības vai barošana ar zondi, tad būtu ieteicams apmeklēt audiologopēdu. Audiologopēds pārliecināsies vai visi pārējie refleksi bērnam attīstījušies pareizi, iespējams, veiks sejas masāžas, lai zīšana un rīšana notiktu pareizāk.

Ap pusgadu vecs bērns jau taisa burbuļus un “lallina”, ja pēkšņi bērns to pārstāj darīt, neveido zilbju virknītes, tad ir jāpārliecinās par to, vai bērnam nav dzirdes samazinājums.

Ap pusotru gada vecumu, jāpievērš uzmanība, ja bērns neveido nekādus vārdiņus vai spēlējoties bērna darbības nav vērstas uz rotaļāšanos un sevis izzināšanu, bet rotaļāšanās ir sistemātisku darbību atkārtojums. Jāpārliecinās vai bērnam nav autiskā spektra traucējumi. Šādā situācijā audiologopēds izvērtē bērna komunikācijas prasmes. Iespējamie iemesli var būt psiholoģiski aspekti, autiskā spektra traucējumi, mazattīstīta sejas muskulatūra vai saīsināta zemmēles saitīte. Varbūt bērnam ir grūtības ar košļāšanu, jo ir žokļa muskulatūras vājums, to var novērot, piemēram, ja bērns vairāk izvēlas ēst mīkstu pārtiku un izvairās no cietiem produktiem.

Ja bērns maz runā pēc divu gadu vecuma, tad noteikti valodas attīstība nenorit tā, kā tam vajadzētu būt, un vecākiem vajadzētu apmeklēt logopēda konsultāciju, lai noteiktu, vai tiešām ir runas un valodas attīstības kavēšanās, vai pie tā vainojami citi faktori.

Īpaši uzmanība jāpievērš tad, ja bērnam ir aizrīšanās epizodes. Ja bērns ēdot pie galda periodiski aizrijas ar ēdienu vai dzērienu, tas var liecināt par rīšanas grūtībām. Uzmanība jāpievērš arī starpzobu izrunai, tautas valodā sauktai par šļupstēšanu. Šļupstēšana var veidoties no ilgstoši lietota knupīša.

Galvenokārt pie audiologopēda vecākiem jāvēršas tad, ja līdz trīs gadu vecumam bērnam neveidojas runa. 

Bērniem piecu-sešu gadu vecumā tiek vērtēti fonemātiskie procesi, kas vajadzīgi lasīšanai un rakstīšanai. Ja kaut kas iztrūkst, tad tos var trenēt, lai atvieglotu lasītprasmes un rakstītprasmes apgūšanu.