Blogsuz blogu

Kāpēc nepieciešama ausu, deguna un kakla ārsta konsultācija?

Galvas reibonis ir biežs ārstu apmeklēšanas iemesls. Stabilas ķermeņa pozīcijas noturēšanai cilvēkam ir nepieciešama pastāvīga vestibulārās sistēmas, redzes sistēmas un organisma dziļās jušanas mijiedarbība.

Vestibulāro sistēmu veido iekšējā auss, līdzsvara nervs un noteiktas smadzeņu daļas. Ja slimība vai trauma skar šīs zonas var rasties reibonis, kura galvenā pazīme ir kustību ilūzijas sajūta. Taču ne vienmēr pacienti atzīmē šīs klasiskās sūdzības, bieži sūdzas par apjukumu, kas kombinējas sirdsklauvēm un periodisku svīšanu, par vilkšanas sajūtu uz vienu vai otru pusi, vilkšanas sajūtu uz leju, neskaidru redzi, vājumu, kustību sajūtu galvā, “miglainu” vai “neskaidru” galvu. Tā kā vestibulārās sistēmas nozīmīga daļa lokalizēta ausī, pacientiem ar reiboni nepieciešama ausu, deguna un kakla ārsta jeb otolaringologa konsultācija.

Rīgas 1. slimnīcas otolaringoloģe Jeļena Peretjatko konsultē pacientus ar vestibulārās sistēmas traucējumiem.

Dr.Peretjatko skaidro, ka konsultācijas laikā pacients tiek rūpīgi izjautāts par sūdzībām. Svarīga var būt katra detaļa, tāpēc konsultācija aizņem vismaz 30 minūtes. Pacients tiek izjautāts par to:

  • kad parādījās pirmie simptomi,
  • kādas ir sajūtas sūdzību laikā,
  • cik bieži ir sūdzības,
  • vai sūdzības ir visu laiku vienādas vai progresē/mazinās,
  • vai sūdzības atkārtojas lēkmju veidā,
  • kas provocē šīs lēkmes (piemēram, galvas kustības vai kādi noteikti apstākļi).

Analizējot pacienta teikto, ārstam svarīgi saprast,

  • kas atvieglo sūdzības,
  • kādi ir pavadošie simptomi (slikta dūša, redzes traucējumi),
  • kāds ir simptomu ilgums,
  • vai raksturīgas galvassāpes pirms sūdzību parādīšanās vai reiboņu laikā,
  • vai bijušas samaņas zuduma epizodes,
  • vai ir dzirdes traucējumi, troksnis.

Pacients tiek izjautāts arī par pārciestām galvas un kakla traumām, blakus saslimšanām, lietotiem medikamentiem, nopietnām saslimšanām radiniekiem.

Pēc rūpīgas iztaujāšanas seko pacienta izmeklēšana. Vispirms tiks veikta kakla, deguna un ausu apskate, pēc tam dzirdes pārbaude ar kamertoņiem un/vai audiometrija.

Vestibulārās sistēmas anatomiskā lokalizācija neļauj ārstam to viegli apskatīt. Taču zinot vestibulārās sistēmas saistību ar redzes orgānu, iespējams “ieskatīties” vestibulārajā sistēmā pētot acu kustības. Tāpēc nevajag brīnīties, ja konsultācijas laikā otolaringologs pētīs arī pacienta acis.

Svarīgāka pazīme, kas liecina par vestibulārās funkcijas traucējumiem ir ritmikas gribai nepakļautas kustības, ko dēvē par nistagmu. Acu kustības tiks vērotas gan pacientam esot miera pozīcijā, gan veicot dažādas pārbaudes un mainot pacienta galvas un ķermeņa pozīcijas. Pēc nistagma veida var tikt precizēta bojājuma lokalizācija vestibulārajā sistēmā, t.i. vai bojājums ir sistēmas beigu daļā, kad palīdzēt var otolaringologs vai centrālajā daļā, kad būtu jākonsultējas ar neirologu.

Uz konsultāciju ieteicams ierasties ar iepriekš veikto izmeklējumu rezultātiem, kā arī paņemt līdzi lietojamo medikamentu sarakstu. Saģērbties vēlams tā, lai nepieciešamības gadījumā siltāku apģērbu varētu novilkt, paliekot plānākā apģērbā, jo veicot pārbaudes var palikt karsts. Pēc konsultācijas ieteicams neplānot svarīgu pasākumu vai ilgstošu pārbraucienu, kā arī  jārēķinās ar to, ka ārstniecības iestādes telpās var būt nepieciešams uzturēties 15-20 minūtes ilgāk nekā bija plānots. Iespējams, ka pēc konsultācijas pacientam kādu laiku būs nepieciešams mierīgi pasēdēt.

Visbiežāk otolaringologs konstatē vestibulārās funkcijas traucējumu iemeslu pacientiem:

  • ar labdabīgu paroksiszmālu pozīcijas reiboni (LPPV),
  • līdzsvara nerva iekaisumu,
  • Menjēra slimību,
  • iekšējās auss iekaisumu,
  • patoloģisku savienojumu starp vidusausi un iekšējo ausi,
  • iekšējās auss kanālu struktūru bojājumu,
  • astotā galvas smadzeņu nerva veidojumu (neironoma),
  • pēc galvas traumām un specifisku medikamentu lietošanas.

Dr.Peretjatko uzsver, ka nereti šo patoloģiju gadījumos pacientiem iespējamas ļoti īpatnējas ķermeņa stabilitātes zuduma izjūtas, par kurām nav jākautrējas izstāstīt ārstam.

SVARĪGI:

Ja reibonis kombinējas ar izteiktām akūtām galvassāpēm, samaņas zudumu, kādas ķermeņa daļas nejūtīgumu, funkcijas samazināšanos vai nekustīgumu, izteiktiem redzes traucējumiem, kā arī izteiktu mokošu vemšanu, medicīniskā palīdzība ir jāmeklē nekavējoties.

Ja akūts reibonis kombinējas ar pēkšņu dzirdes zudumu vai troksni, pēc iespējas ātrāk nepieciešama otolaringologa konsultācija.

Pierakstīties pie otolaringologa Jeļenas Peretjatko var ar pāšpierakstu speciālista e-kalendārā,  elektroniski: https://www.1slimnica.lv/lv/e-pieraksts vai zvanot uz vienoto INFO centru pa tālruni: 67366323