Blogsuz blogu

Intīmās pēcdzemdību problēmas! Nesaturēšana, sāpes, diskomforts. Kā risināt?

Bērna radīšana ir sievietes lielākā laime, tās būtības piepildījums. Kaut gan, pats dzemdību process reizēm ir smags un mēdz būt traumatisks. Pēc mazuļa dzimšanas sievietei ir citas prioritātes un savas veselības problēmas, ar tām saistītas sāpes un diskomforts, tiek atstāts risināt vēlākam laikam... Rīgas 1. slimnīcas proktologs Kaspars Snippe stāsta, kāpēc pat neliela starpenes plīsuma gadījumā ir jāvēršas pie ārsta. 
Pēc statistikas, Latvijā ar starpenes bojājumiem dažādās smaguma pakāpēs sastopas aptuveni 10 dzemdētājas dienā. “Par šo problēmu bieži nerunā, taču tā ir ļoti aktuāla. Ja tās ir pirmās dzemdības, tad bojājumi sastopami 4-6% gadījumu. Ja tās ir atkārtotas dzemdības, tad 26-87%. Jūs jautāsiet – kāpēc šāda starpība starp skaitļiem? Lieta tāda, ka pirmo dzemdību laikā ir daudz nediagnosticētu gadījumu. Ja katru sievieti izmeklētu pirmajos divos mēnešos pēc dzemdībām, tad starpenes bojājumus, anālā sfinktera funkcionalitātes traucējumus vai citas pēcdzemdību traumas varētu konstatēt 27-35% sieviešu,” ar šausminošo statistiku dalās dakters Snippe. 

Riska faktori 
Dzemdību laikā, auglim virzoties pa dzemdību kanālu, tas spēcīgi spiež uz starpeni, izstaipot audus. Bet audu paplašināšana ir ierobežota - ja tie nav elastīgi vai ir bojāti iepriekšējās dzemdībās, var veidoties plīsums. Bieži, kad bojājums ir neizbēgams, vecmāte apzināti veic iegriezumus starpenē.
Faktori, kas veicina bojājumu veidošanos:

  • liels augļa svars, 
  • straujas dzemdības;
  • vakuuma vai stangu izmantošana dzemdību laikā;
  • augļa novietojums iegurnī;
  • smagas un ilgstošas dzemdības;
  • epiziotomija jeb starpenes iegriešana.

“Pēdējā gadījumā starpenes bojājumus pamanīt nav grūti - tas tiek veidots speciāli, lai pasargātu no vēl nopietnākām traumām. Ir svarīgi, lai epiziotomija tiek veikta pareizajā - 60ᵒ leņķī.  Ja iegriezums novirzās uz sāniem vai ir pārāk garš, tad tiek bojāti ārējie audi un starpenes ass, līdz ar citiem iekšējiem orgāniem, tiek nobīdīta uz sāniem. Iegriezums skar muskuļu un nervu savienojumus un atkārtotu dzemdību gadījumā, var veidoties smags trešās pakāpes bojājums. Jo īpaši viltīgs tas ir ar to, ka ir bez redzamiem ādas plīsumiem un var palikt nepamanīts ,” skaidro ārsts.

Starpenes plīsuma smaguma pakāpes

I pakāpe – nelieli plīsumi vērojami tikai ādā,
II pakāpe – no plīsumiem cieš zemādas iegurņa pamatnes muskulatūra,
III pakāpe – procesā iesaistīts taisnās zarnas sfinkteris. Šeit plīsumi tiek iedalīti tādos, kuri iekšējie vai ārējie plīsumi ir vairāk par 50% vai mazāk par 50%,
IV pakāpe – smagi starpenes plīsumi, kas pieprasa tūlītēju ķirurģisku iejaukšanos.
 “Lieli bojājumi un dzemdību laikā veikti iegriezumi tiek aizšūti gandrīz uzreiz, taču pirmo divu pakāpju plīsumus var arī nepamanīt. No vienas puses, atjaunot maksti var arī pēc 20 gadiem, bet no otras, “zelta stundas” ir pirmās 12. Tāpēc visām jaunajām māmiņām, kuras dzemdējušas pašas un vēl baro bērnu ar krūti, iesaku godīgi sev pajautāt - vai ar mani viss ir tāpat, kā pirms dzemdībām. Neticiet, ka pēc dzemdībām “tā ir visām un tā tam ir jābūt”. Ja ir diskomforts, sāpes, urīna vai fekāliju nesaturēšana - to ir iespējams novērst,” atzīmē proktologs. 

Simptomi, kas parādās ar laiku
Pirmais nepatīkamais simptoms, ar kuru saskaras sievietes, kuras piedzīvojušas starpenes bojājumu, ir sāpes. Un sāpes var turpināties visu dzīvi, radot diskomfortu. Otrais – attīstās muskulatūras vājums, kas ietekmē sfinktera un urīnpūšļa funkcionalitāti. Vārdu sakot, ja ir patvaļīga urīna noplūde, fekāliju un gāzu nesaturēšana, iespējama urīnizvadkanālu un vaginālo fistulu veidošanās, ar laiku iekšējo orgānu noslīdēšana vai pat izkrišana. Kā sekas šādu simptomu ignorēšanai ir psihoemocionālais diskomforts un dzīves kvalitātes pasliktināšanās, jo īpaši seksuālā ziņā.  

“Muskulatūras stāvoklis ir cieši saistīts ar estrogēna līmeni organismā. Pie mums sievietes ierodas pēc palīdzības pārāk vēlu, ilgus gadus dzīvojot ar pārliecību, ka tie ir “tikai hemoroīdi”... Tās ir sievietes, kuras ir dzemdējušas 70. - 80. gados, bet menopauzes laikā problēmas tikai pieaugušas. Rezultātā viņas burtiski piesietas tualetei, cenšas neiet tālu no mājām, jo jebkura “iziešana sabiedrībā” izraisa stresu. Tāpēc, diskomforta un sāpju gadījumā, ieteicams vērsties pēc palīdzības uzreiz pēc dzemdībām,” atzīmē ārsts.

Pasaules Veselības organizācija iesaka pirmo reizi dzemdējušām sievietēm pēc epiziotomijas, vai ja ir aizdomas par starpenes bojājumiem, veikt specifisku ultrasonogrāfiju. Diemžēl Latvijas dzemdību namos šāda ultrasonogrāfija netiek veikta. 


 
Ko var darīt lietas labā?
Šodien intīmās rekonstrukcijas iespējas ir plaši attīstītas. Proktologs Kaspars Snippe ir viens no nedaudziem speciālistiem Latvijā, kurš veic šāda veidā operācijas.
“Ir vairāki rekonstrukcijas operāciju veidi, kas ļauj atjaunot iekšējo un ārējo anālo sfinkteri, urīnpūšļa funkcionalitāti.  Galvenais, ka nav termiņa ierobežojuma. Mūsu pacientes ir, sākot no 18 gadus jaunām meitenēm, un sievietes vecumā ap 80,” stāsta Kaspars Snippe.

“Sievietēm, kuras jau ir veikušas maksts rekonstrukciju, jāatceras, ka pēc operācijas ļoti svarīga ir fizioterapija iegurņa muskulatūras nostiprināšanai. Un pats svarīgākais: pēc rekonstrukcijas var pilnvērtīgi turpināt dzimumdzīvi un dzemdēt bērnus,” apgalvo ārsts. 
Par to, kāda veida operācija ir veicama, kādi izmeklējumi un analīzes nepieciešamas, par anestēzijas veidiem un pēcoperācijas periodu stāstīs ārsts konsultācijas laikā. 
Pieraksts iespējams pa reģistratūras tālruni: 67 366 323 vai e-pieraksts.