Blogsuz blogu

11 jautājumi fizioterapeitam Artjomam Agadžanjanam
2019. gadā tiks Rīgas 1.slimnīcā tiks atvērts rehabilitācijas centrs, kurā ar robotizētu iekārtu aprīkojumu multidisciplināras komandas speciālisti pacientiem piedāvās augstākās pakāpes neiro, kardio, traumu, iegurņa pamatnes disfunkcijas, arod un sporta rehabilitācijas pakalpojumus. Taču jau tagad slimnīca piedāvā plašu rehabilitācijas un fizioterapijas pakalpojumu spektru – ārstniecisko vingrošanu, vingrošanu ūdenī, tostarp grūtniecēm un bērniem, kinezioteipošanu, krioterapiju, slinga terapiju, floutingu, Štrotas skoliozes terapiju, un daudzus citus. Uz jautājumiem par ārstnieciskās vingrošanas labvēlīgo ietekmi, kas posttraumatiskajā periodā ļauj ātrāk atgriezties pie ierastā dzīvesveida, atbildes sniedz fizioterapeits un daudzkārtējs pauerliftinga čempions Latvijā – Artjoms Agadžanjans
1. Kāda ir ārstnieciskās vingrošanas labvēlīgā ietekme?
Mēs visi zinām, kādu labumu sniedz fiziskas aktivitātes. Taču kustības nav tikai skriešana, soļošana, pietupieni vai lēcieni, bet arī roku, kāju, galvas vai ķermeņa pagriešana. Ārstnieciskajā vingrošanā noteiktas kustības tiek veiktas fizioterapeita uzraudzībā individuāli vai grupā. Tās mērķis ir samazināt un likvidēt funkcionālos traucējumus, ierobežojumus un sāpes pacientam, atgriežot viņu ierastajā vidē. 
Nodarbību laikā tiek veikti vingrinājumi muskuļu nostiprināšanai, vingrinājumi un tehnikas muskuļu izstiepšanai, mīksto audu tehnikas, tiek veikti locītavu, līdzsvara un koordinācijas mobilizācijas treniņi.
Ja runājam par pacientiem pēc traumām, insulta vai infarkta, tad ļoti bieži viņi ar vingrojumiem nevar nodarboties patstāvīgi. Un tad runa ir par pasīvo vingrošanu, kad fizioterapeits palīdz pacientam izpildīt vingrinājumus noteiktām muskuļu, locītavu grupām, vingrinājumus veicot uz dīvāna vai grīdas. Manuālā vingrošana, kad ārsts palīdz pacientam ar rokām veikt kustības, tiek veikta pat mazuļiem. 
Vingrojumus ar laiku var padarīt sarežģītākus, pielietojot dažāda veida sporta inventāru un svarus, piemēram, bumbas, gumijas un hanteles.
 
 
2. Ar kādām diagnozēm dodas pie fizioterapeita?
80-90% mūsu pacientu ir cilvēki ar mugurkaula problēmām, kuri cieš no sāpēm jostasvietā, krūšu vai kakla apvidū, kā arī cilvēki pēcoperāciju posmā ar sāpēm locītavās, sastiepumiem un izmežģījumiem, sirds un asinsvadu problēmām vai elpošanas un plaušu problēmām. Taču visbiežāk veselības problēmas pacientiem ir kompleksas.
Ārstnieciskā vingrošana nepieciešama pacientiem: 
  • ar muguras sāpēm;
  • ar sirds un asinsvadu slimībām;
  • ar kaulu un locītavu slimībām;
  • ar perifērās un centrālās nervu sistēmas bojājumiem;
  • ar elpošanas sistēmas slimībām;
  • pirmsdzemdību un pēcdzemdību posmos;
  • ar nepieciešamību veikt stājas korekciju.
3. Problēmas ar muguru: ko izvēlēties – sporta zāli vai ārstniecisko vingrošanu?
Agrāk veselības problēmu gadījumā ārsti ieteica atturēties no trenažieru zāles apmeklējuma – atnāksi, pacelsi stieni un sastiepsies. Tagad fitnesa centri ir aprīkoti ar ergonomiskiem trenažieriem, kuriem nav nepieciešams celt lielus smagumus, taču var izdomāt daudz vingrinājumu, lai nodarbinātu dažādas muskuļu grupas. Taču ar vienu bet! Trenažieru zālēs praktiski nav ārstu. Treneri trenē veselus cilvēkus. Savukārt ārstnieciskā vingrošana ir ārstēšanās process. Ar to arī tā atšķiras no fitnesa – ar pacientiem strādā ārsti, kuri pārvalda cilvēka anatomiju un fizioloģiju, orientējas diagnozēs. Viņu uzdevums ir atjaunot zaudēto veselību. 
4. Vai nepieciešams ģimenes ārsta nosūtījums?
Secība ir tāda: ģimenes ārsts, izmeklēšana, rehabilitologs. Ja cilvēkam sāp mugura, tad sākumā nepieciešami izmeklējumi. Tikai pēc tam rehabilitologs, kurš, starp citu, var nozīmēt papildus izmeklējumus, atkarībā no diagnozes nozīmē fizioterapiju. Bet fizioterapeits ar pacientu nodarbojas tālāk kā treneris.  
Mana pieeja nodarbībām nav visiem vienāda. Ja pie manis atnāks desmit cilvēki pēc krustenisko saišu pārraušanas, katram būs izstrādāts individuāls plāns. Pirmā nodarbība ir tikai, lai parunātu un saprastu, kas traucē, kādus vingrojumus pacients var izpildīt, bet no kādiem vajadzētu izvairīties. Reizēm var dzirdēt: veiciet 10-15 vingrojumus piecos piegājienos. Bet kāpēc tieši tik daudz? Kas tā ir par normu? Saprotams, ka vecāka gadagājuma cilvēkam tā varētu būt pārāk liela slodze, bet maratona skrējējam pat pēc traumas tas varētu likties kā nieks. Atkārtojumu daudzums ir atkarīgs galvenokārt no nodarbību mērķa: ja runa ir par slodzes izturības attīstību, tad tas būs viens atkārtojumus skaits, ja spēka attīstībai, tad cits skaits. 
5. Kad būs vērojami uzlabojumi pēc nodarbībām?
Reizēm pacienti nāk un saka: “Izstāstiet, lūdzu, kas jādara, es atcerēšos un vingrojumus veikšu mājās.” Vai arī prasa, kad būs redzams efekts. 
Es uzdodu pretjautājumu: jūs atnācāt ķeksīša pēc un savas veselības labā vairs neko citu nevēlaties darīt? Jo rehabilitācija jeb atgūšanās atveseļošanās procesā nav pirmajā vietā. Fizioterapeits ar pacientu nodarbojas pa stundai 2-3 reizes nedēļā. Rezultāta nebūs, ja cilvēks dodas uz ārstniecisko vingrošanu, bet mājās turpina ievērot nepareizu dzīvesveidu. Procesam jāpieiet kompleksi: pareizi ieradumi, pareizs uzturs un kustības. Protams, viss ir atkarīgs no paša cilvēka, no viņa vēlmes un fiziskās izturības. Rezultāts var būt gan zibenīgs – jau pirmajā nodarbībā – vai tikai pēc pusgada, gada. 
6. Vai var apmeklēt ārstniecisko vingrošanu, ja nomoka sāpes?
Ja ir sāpes, tad sākumā tās jānovērš. Ļoti daudz cilvēku ar kustību aparāta traucējumiem atstāj novārtā medikamentus, kurus viņiem ir izrakstījis ārsts. Taču mēs neesam sadisti, tāpēc, ja sāk sāpēt kāja, mēs to atpūtinām un noslogojam otru. Tādējādi mainās mugurkaula simetrija. Un tāpēc cilvēks, kuram reiz sāpējusi viena kāja, pēc kāda laika nāk pie mums ar sāpēm citās ķermeņa daļās. Lietojiet medikamentus, kurus jums izrakstījis ārsts, tas jums palīdzēs palielināt sāpju slieksni. Jo, ja ir sāpes, tad vingrinājumu izpildīšanas laikā situācija var pasliktināties. 
7. Vai būs pietiekami ar vienu fizioterapijas kursu?
Pietiekami ir tad, kad kustībā esam visu dzīvi. Kā sākam savu rītu? Rīta vingrošana nāk par labu visiem. Naktī mēs guļam, tāpēc no rīta ir jāizkustas, citādi strauji ceļoties no gultas var gūt traumu. Cik ilgi jāvingro? Cilvēkiem ar atrītiem un artrozēm nepietiek pat ar 10 minūtēm. Bet tieši ar sportu vai ārstniecisko vingrošanu, ja neesat profesionālis, labāk nodarboties ne vairāk kā 2-3 reizes nedēļā. Reizēm pacienti saka: “Es vingrošu katru dienu, lai būtu efekts”. Bet, šādi vingrojot, muskuļi nepagūst atjaunoties. Un viss ķermenis sāk sāpēt, locītavas un saites izjūt pārmērīgu slodzi. Tāpēc viss ir labs ar mēru. 
Tāpat nav pareizi doties uz 10 nodarbībām un pēc tam vairs neko nedarīt. 10 nodarbību laikā es dodu vienu vingrinājumu kompleksu. Jā, tos var atkārtot mājās, taču labāk ir nedarīt vienu un to pašu, jo dažādas kustības nozīmē dažādu muskuļu grupu attīstību. Tāpat nebūs pareizi katru dienu mainīt vingrojumus, jo ar tādu pieeju muskuļu neattīstīsies vispār.
8. Vai nepieciešams nostaigāt 10 000 soļu dienā?
To tagad iesaka veselīga dzīvesveida piekritēji. Bet vai vecāka gadagājuma cilvēks varēs noiet 10 000 soļus, ja viņam ir artroze? Bet varbūt jums arī 15 000 soļu liksies par maz. Bet jākustas ir obligāti. Populāra ir nūjošana, ja to dara pareizi un nenoslogo kaklu un plecus. Ja cilvēks var skriet, tad labi ir izmantot pareizu tempu, apavus, segumu skrējienam. Jo ļoti daudz cilvēku nāk pie manis ar domu, ka viņiem ar sportu nodarboties nenāktu par labu. Protams, gadās, kad pārmērīga nodarbošanās ar sportu noved pie problēmām – asinsspiediens, sirds un asinsvadu slimības. Bet kopumā sports ir veselīgs. Un bieži tieši caur ārstniecisko vingrošanu cilvēki sāk nodarboties ar sportu. 
9. Ko izvēlēties – grupas vai individuālās nodarbības?
Individuālā kārtībā var parunāt ar fizioterapeitu par savām sajūtām pildot noteiktus vingrojumus, mainīt tos, kontrolēt slodzi. Grupu nodarbībās programma ir vienāda visiem un nereti pacientam kļūst slikti, jo nav viņa spēkos izturēt “plankingu”.
 
 
10. Vai ārstnieciskā vingrošana nāk par labu bērniem?
Jā. Ar fizioterapiju var nodarboties arī līdz bērna dzimšanai. Mēs nodarbojamies arī ar sievietēm stāvoklī, ir ļoti daudz labu vingrinājumu ar bumbu, šie vingrinājumi palīdz atslābināt muguru, uzlabot asinsriti un sagatavoties fizioloģiskām dzemdībām. Ar mazuļiem nodarbojamies gandrīz jau pēc dzimšanas, reizēm kaut ko nepieciešams stimulēt, kaut ko harmonizēt. 
Ar bērniem svarīga ir pieeja. Man ir daudz pirmsskolas vecuma pacientu, kuri nespēj uzmanību saglabāt ilgstoši. Tāpēc mūsu nodarbības norit spēles formā, ar bumbām, kāpnēm, lecamauklām un citu interesantu inventāru. Starp citu, mēs varam bērnu pārbaudīt, lai saprastu, kāds sporta veids viņam būtu piemērotākais. 
11. Cik maksā pakalpojums un kur pierakstīties uz ārstniecisko vingrošanu?
Fizioterapijas nodarbības Rīgas 1. slimnīcā pieejamas kā valsts apmaksāts pakalpojums, ir arī iespējamas par maksu un bez rindas.
Vairāk informācijas šeit. Tālrunis pierakstam: +371 20241212.