Logopēds - konsultācija Rīgas 1.slimnīcāe-pieraksts

Cilvēka runa ir viens no dabas lielākajiem brīnumiem. Tās nozīme komunikācijā, identitātē, pārliecībā par sevi bieži tiek novērtēta tikai tad, kad piemeklē balss problēmas.

Balss ir skaņa, kas veidojas, gaisam no plaušām forsēta spiediena rezultātā ejot cauri balss saitēm, tās ievibrējot. Par balss veidošanu ir atbildīgas vairākas mūsu ķermeņa pamatsistēmas. Nozīmīga ir elpošanas sistēma – plaušas, bronhi, traheja. Tikpat svarīga ir muskulatūra, kas nodrošina ieelpu un izelpu. Skaņa veidojas balsenē, balss saitēs, taču tā nebūtu iespējama bez gaisa izpūšanas no plaušām. 

Balss ir svarīgs cilvēka runas elements, bet runa ir svarīga pašnovērtējuma un sociālo kontaktu veidošanai.

Rīgas 1.slimnīcā logopēds - valodas un runas korekcijas speciālists, nodarbojas ar valodas un runas traucējumu novēršanu bērniem un pieaugušajiem.

Valodas attīstības traucējumus bērniem iedala ekspresīvās valodas, receptīvi ekspresīvās valodas traucējumos, kā arī pragmatiskos valodas traucējumos. 

Ekspresīvās valodas traucējumi ir traucējumi valodas apguvē, produkcijā un lietošanā — var būt saistīti ar vārdu nezināšanu, neprasmi tos salikt kopā, grūtībām tos izpaust. Receptīvā valoda jeb valodas sapratne var būt saistīta vai nu ar dzirdes traucējumiem, vai vārdu sapratnes traucējumiem, kam seko arī valodas apguves, produkcijas un izmantošanas problēmas. Pragmatiskie valodas traucējumi ir saistīti ar grūtībām izmantot valodu sociālā kontekstā. Runas traucējumi, savukārt, izpaužas grūtībās veidot noteiktas skaņas vai vārdus, kā arī grūtībās veidot plūstošu runu, piemēram, stostīšanās gadījumā. Mēdz būt arī afāzija — grūtības izprast vai izrunāt valodas sastāvdaļas smadzeņu traumu vai smadzeņu darbības traucējumu dēļ, kā arī auditorās apstrādes traucējumi — grūtības izprast dzirdēto skaņu signālu nozīmi. 

Valodas traucējumi sastopami bieži, faktiski pirmsskolas vecumā skar 7—8 % bērnu. Agrīnajā attīstībā tos raksturo aizkavēta skaņu izpausme, vārdu veidošana, samazināts vārdu krājums un teikumu veidošana. 

SVARĪGI: pirmais solis ir izprast, vai valodas un runas traucējumi nav saistīti ar dzirdes traucējumiem, piemēram, dažas skaņas bērns var dzirdēt, bet dažas — ne. Ja izslēgta dzirdes problēma, būtiski diagnosticēt, vai tie ir tikai ekspresīvie vai receptīvi ekspresīvie traucējumi, kad intervence vajadzīga padziļinātāka un intensīvāka, nereti norādot uz saikni arī ar kognitīviem traucējumiem, kas būtu jādiagnosticē. 

Logopēds konsultācijas laikā palīdzēs noteikt bērna runas attīstības līmeni, izrunas defektus un ieteiks labākos risinājumus bērna izrunas korekcijai. 

Nodarbības laikā tiek:

  • vingrināta sejas muskulatūra, lūpas, mēle, veicot dažādus artikulācijas vingrinājumus,

  • vingrināta pirkstu sīkā muskulatūra,

  • mācīts ne tikai kā pareizi izrunāt noteiktu skaņu, bet arī māca sarunāties, tiek paplašināts vārdu krājums, apgūti gramatikas pamati, attīstīta runas dzirde, nostiprināts elpošanas un balss aparāts

  • veicināts domāšanas process,

  • apmācīti vecāki, kā bērnam bagātināt vārdu krājumu.

Jaunākiem bērniem nodarbības notiek spēļu veidā. 

Logopēdisko nodarbību laikā apgūst iemaņas, kuras vēlāk jātrenē, jāattīsta.

Ja vecāks pie speciālista vēršas novēloti, bieži sekas var būt ilgstošas nodarbības pie logopēda, specializēts bērnu dārzs vai skola ar speciālo apmācības programmu. 

Parasti runas atpalicība vai bojājums cilvēkam ir kopš agras bērnības. To nepieciešams atklāt, cik vien agri iespējams. Bērnam augot bojājums var pakāpeniski mazināties, bet kaut neliels defekts, tomēr bieži tas saglabājas arī pieaugušo vecumā.

Logopēda palīdzība nepieciešama nerunājošiem bērniem, vai bērniem, runājošiem “savā” valodā:

  • kuri kontaktē ar mīmiku un žestiem pēc 2 g. vecuma,

  • bērniem no 3 g. vecuma, kuri kļūst agresīvi, gribēdami ko pateikt, bet apkārtējie, to nesaprot,

  • bērniem no 2 -3 g. vecuma, kuri nevēlas košļāt cietu barību (burkānus, gurķus, sausiņus u.c.), bet labprāt ēd putras un zupiņas,

  • bērniem, kuri pēc 5 gadu vecuma nesadzird skaņas vārdos un neatpazīst tās,

  • bērniem ar neiroloģiskiem traucējumiem,

  • bērniem, kuru valodu saprot tikai tuvinieki.

SVARĪGI: šī ir RISKA grupa! Nevēršoties pie logopēda un neuzsākot logopēdisko korekciju, Jūs varat aizkavēt šo bērnu valodas attīstību. Nav svarīgs bērnu vecums, svarīgi ir laicīgi palīdzēt, ja vien bērns nobriedis komunikācijai.

Bērni, kuri sākuši stostīties, nekavējoties jākonsultē pie logopēda! 

Ir svarīgi nezaudēt laiku, ja bērns ir sācis stostīties; nav svarīgi vai stostīšanās sākās pēkšņi vai pakāpeniski. Būtiski - nepareizās runas iemaņas nomainīt ar pareizām un stimulēt vienmērīgu elpošanu.

Ja bērnam nav savlaicīgi veikta runas korekcija, vēlākā runas attīstības periodā nākas sastapties ar grūtībām:

  • lasīt ( bērns pazīst burtus, taču nespēj tos savienot, nesaprot izlasīto),

  • rakstīt (ar dzirdi nespēj noteikt kādi burti vārdā, kādā secībā tie atrodas),

  • aritmētikā (nespēj apgūt saskaitīšanu, atņemšanu un īpaši - reizināšanu un dalīšanu).

Logopēds sniedz valsts apmaksātās konsultācijas bērniem ar ģimenes ārsta vai ārsta speciālista norīkojumu, kā arī maksas pakalpojumus. Pieaugušie var saņemt tikai maksas logopēda konsultācijas un pakalpojumus. 

Pieaugušajiem logopēda palīdzība nepieciešama, ja ir

  • neskaidra dikcija,

  • atsevišķu skaņu neizrunāšana,

  • klusa, neskaidra, aizlūstoša balss,

  • stostīšanās,

  • runas traucējumi pēc insulta,

  • balss, elpošanas un rīšanas traucējumi pēc vairogdziedzera operācijas.

Balss traucējumi skolotājiem

Skolotājiem balss traucējumi ir sastopami 32 reizes biežāk nekā citu profesiju pārstāvjiem Skolotājiem visbiežāk ir sastopami funkcionālas izcelsmes balss traucējumi, kas ir nosacīti ar ilgstošu, skaļu runāšanu stresa pilnās situācijās klašu telpās. Pētījumu rezultāti liecina, ka balss traucējumi ietekmē skolotāju darba spējas, viņu psihisko un fizisko pašsajūtu. 51% skolotāju savu balss problēmu dēļ ir meklējuši speciālista palīdzību un 32,6% gadījumos ārsts ir konstatējis balsenes saslimšanu. Balss traucējumu etioloģija ietver četras riska faktoru grupas – paaugstināta balss aparāta slodze un balss higiēnas neievērošana, balsij nelabvēlīga telpu fiziskā vide, slikts vispārējais veselības stāvoklis, psiho-emocionālo faktoru klātbūtne.

Balss ir viens no katra skolotāja būtiskākajiem darba instrumentiem, un runāšana ir daļa no mācību procesa, tāpēc ir ļoti svarīgi pamanīt pirmās balss saišu pārslodzes pazīmes  (aizsmakumu, sausu klepu, kasīšanos kaklā), laicīgi mainīt darba paradumus un vērsties pēc palīdzības.

Skolotāju profesijā strādājošajiem regulāri jāapmeklē balss traucējumu jomā specializējies logopēds vai otorinolaringologs, lai novērtētu balsenes un balss funkcijas stāvokli. 

DER ZINĀT, KA:

Audiologopēds ir ārstniecības atbalsta persona. Logopēdiem pamatā ir pedagoģiskā izglītība, līdz ar to atšķiras darba metodes.

Ar runas traucējumu simptomiem var iepazīties šeit