Ja kataraktas, glaukomas, tīklenes un radzenes saslimšanu gadījumā nepieciešama operatīva terapija, pacients tiek nozīmēts uz ķirurģisku operāciju stacionārā.
Visbiežākais acu slimību rašanās iemesls ir acs novecošana. Citi saslimšanu cēloņi var būt:

  • iedzimtība,
  • citas hroniskas saslimšanas, kā piemēram, diabēts,
  • acs trauma,
  • medikamentu lietošana, kā piemēram, steroīdu,
  • ķirurģiska iejaukšanās, ārstējot citu acs saslimšanu,
  • kataraktas, glaukomas, tīklenes un radzenes saslimšanu ķirurģiska ārstēšana.

Rīgas Acu centra ārsti oflalmologi veic:

  • kataraktas, glaukomas ķirurģiju,
  • lāzeroftalmoloģiju (tīklenes, glaukomas, sekundārās kataraktas lāzerterapiju),
  • intravitreālas injekcijas,
  • refraktīvo ķirurģiju.
  • plastikas ķirurģiju.

Pieraksts / informācija par kataraktas maksas operācijām: +371 25649898 (darba dienās, no pl.8:00 – 14:00)

Der zināt, kas ir:

Kataraktas operācija

Katarakta ir acs lēcas apduļķojums. Acs lēca, analoģiski fotoaparāta lēcai, fokusē attēlu uz acī esošās gaismas jutīgās struktūras – tīklenes. Tā ir novietota uz acs ābola aizmugurējās virsmas. Acs lēca, kuru skar katarakta, pakāpeniski zaudē savu caurspīdīgumu un top blīvāka,  izraisot redzes pasliktināšanos. Duļķainu acs lēcu var pielīdzināt netīram stiklam, caur kuru redzēt ir apgrūtinoši. Apmēram tā uz pasauli skatās cilvēki kas cieš no kataraktas.
Kataraktas attīstīšanās ātrums ir individuāls katram pacientam, un var būt atšķirīgs katrā slimnieka acī. Lielākā daļa ar novecošanu saistīto kataraktu pamazām progresē vairāku gadu laikā. Citi kataraktas veidi, īpaši jaunākiem cilvēkiem un diabēta slimniekiem, var strauji attīstīties dažu mēnešu laikā un izsaukt redzes pasliktināšanos.

Visbiežāk novērotie kataraktas simptomi ir:

  • attēls miglojas, saplūst vai izplūst,
  • attēls dubultojas vienā no acīm;
  • žilbst acis, ir izteikta jutība pret gaismu,
  • nepieciešama bieža briļļu stipruma maiņa,
  • lasīšanai nepieciešams spēcīgāks apgaismojums,
  • krāsas izbalē,  attēlā sāk dominēt dzeltenīgie toņi,
  • grūti redzēt un orientēties tumsā.

Kataraktas vienīgā ārstēšanas metode ir ķirurģiska. Rīgas 1.slimnīcā kataraktas operācijas veic ar fakoemulsifikācijas metodi.
Kataraktas ķirurģiskās operācijas laikā apduļķotā lēca tiek izņemta un implantēta jauna, dzidra mākslīgā intraokulārā lēca. Operācija notiek lokālā anestēzija, lielākai daļai pacientu nerodas nekādas nepatīkamas izjūtas.
90% gadījumu redze uzlabojas, ja vien šo procesu nekavē radzenes, tīklenes vai redzes nerva bojājumi.

Ieteikumi pacientam pēc acu operācijas

Jums ir izdarīta acs operācija, un, lai arī Jūs nejūtat īpaša sāpes, acij tā ir liela trauma. Tāpēc ļoti svarīgi ievērot dažus ieteikumus acs sadzīšanas periodā, kas ilgst aptuveni 2 mēnešus.

Medikamentu lietošana pēc operācijas

Oftan Dexa – Chlora acu pilieni jālieto:
– pirmās 2 dienas 6 x dienā, turpmāk:
– 4 nedēļas 4 x dienā,
– 2 nedēļas 3 x dienā,
– 2 nedēļas 3 x diena.
Corneregel (ja ārsts nozīmējis) – 1 nedēļu uz nakti.
Diclofenac – 3 dienas 1 tablete (100 mg) 1 x dienā.

Pēcoperācijas perioda ierobežojumi:

  • neaiztieciet aci ar rokām, neberzējiet to!
  • Ejot ārā, lietojiet saulesbrilles,
  • pirmās 3 nedēļas nedrīkst gulēt uz operētās acs puses,
  • jāizvairās no darbībām, kas var paaugstināt acs iekšējo spiedienu: smagumu celšanas, straujas noliekšanās, ilgstošas atrašanās noliektā stāvoklī. Jāsargās no klepus, aizcietējumiem,
  • jāsargās no saaukstēšanās,
  • neēdiet grūti sakošļājamu barību, piemēram, riekstus,
  • pirmās 3 nedēļas pēc operācijas, ejot dušā, jāuzliek pārsējs, lai acī neiekļūtu ūdens. Mazgājot matus, jāatliecas atpakaļ – kā frizētavā,
  • kamēr tiek pilināti acu pilieni, nelietojiet kosmētiku,
  • nav ieteicams lasīt, strādāt ar datoru vai veikt citas aktivitātes, kas var sasprindzināt redzi tuvumā. Televizoru drīkst skatīties ar saulesbrillēm, kamēr acs pierod pie spilgtas gaismas,
  • iekams acs nav pilnīgi sadzijusi, nevadiet automašīnu,
  • nākamā vizīte pie acu ārsta pēc dzīves vietas pēc 7 – 10 dienām.

Tīklenes atslāņošanās

SVARĪGI: pēc 60 gadu vecuma tīklenes centrālās daļas bojājumi tiek konstatēti aptuveni trim procentiem cilvēku, pēc 80 gadu vecuma – jau katram trešajam.

Acs sastāv no trim daļām jeb apvalkiem. Ārējo apvalku veido sklēra un radzene, vidējais ir asinsvadu apvalks, bet iekšējo apvalku sauc par tīkleni, un tās darbs ir uztvert gaismu. Apvalki ir it kā norobežoti, tomēr, pateicoties acs iekšējam šķidrumam un spiedienam, tie cieši un draudzīgi turas kopā. Ja tīklenē kādu iemeslu dēļ veidojas plīsums, acs iekšējais šķidrums var aizkļūt aiz tās un atslāņot šo apvalku no citiem. Tāpat tīklenes atslāņošanos mēdz radīt asinsizplūdumi, audu sabiezējumi un citas destruktīvas izmaiņas. Jo ātrāk konstatē bojājumus tīklenē, jo vairāk var līdzēt ārstēšana, lai redzi saglabātu.
Efektīvākais ārstēšanas veids ir intravitreālas injekcijas, kad medikamentu ievada acī iekšā. Tas nepieciešams tādēļ, ka citādi zāles nespēj nokļūt pie tīklenes. Procedūru veic operāciju zālē sterilos apstākļos.

Intravitreāla injekcija

Ir plaši lietota ārstēšanas metode oftalmoloģijā, kas nodrošina maksimāli augstas koncentrācijas dažādu zāļu piegādi acs audiem, pasargājot pārējo organismu no to toksiskās ietekmes un blaknēm vai tās būtiski samazinot. Intravitreālas injekcijas mūsdienās uzskatāmas par tīklenes slimību ārstēšanas pamatmetodi.
Intravitreālu injekciju ordinē ārsts oftalmologs pacientam, kuram nepieciešams ievadīt medikamentu acs audos (tīklenē un stiklveida ķermenī). Indikācijas intravitreālai injekcijai parasti tiek noteiktas oftalmoloģiskās izmeklēšanas laikā, veicot acs ultraskaņas izmeklēšanu un konstatējot tīklenes atslāņošanos, vai endoftalmītu, vai uveītu. Indikācijas nosaka arī optiski koherentās tomogrāfijas oftalmoloģijā laikā, konstatējot tīklenes audu biezuma palielināšanos tīklenes tūskas dēļ, vai arī intraretināla un subretināla šķidruma uzkrāšanās gadījumos.

Glaukomas operācija

Glaukoma ir hroniska, lēni progresējoša acs saslimšana, kas izraisa redzes nerva atrofiju. Laicīgi neatklāta un neārstēta glaukoma ir viens no biežākajiem akluma cēloņiem.
Glaukoma slikti padodas terapijai, šīī slimība visbiežāk attīstās 2% no iedzīvotājiem pēc 40 gadu vecuma, un līdz ar gadiem risks arvien palielinās. Jo īpaši uzmanība jāpievērš, ja:

  • kādam ģimenē jau ir šī saslimšana,
  • ir augstas pakāpes tuvredzība;
  • ir paaugstināts asinsspiediens, paaugstināts holesterīna līmenis, diabēts vai kādas citas saslimšanas dēļ ir nepieciešamība ilgstoša steroīdu lietošana.

Visbiežākais slimības simptoms ir paaugstināts acu spiediens.
Glaukomas ārstēšanas galvenais uzdevums ir samazināt acs spiedienu, atjaunot iekšējā šķidruma atteces ceļu funkcionalitāti un uzlabot redzes nerva apasiņošanu. Mērķis – saglabāt redzi un pacienta dzīves kvalitāti.

Diemžēl, glaukomu pilnībā izārstēt nevar, ar šo slimību jāiemācās sadzīvot un tā pastāvīgi jānovēro. Samazināts un kontrolēts acu spiediens būtiski samazina redzes zaudēšanas risku.

Acu plastiskā operācija

Acu plastiskā operācija var tikt veikta gan kosmētisku, gan medicīnisku iemeslu dēļ. Medicīniska rakstura izmaiņas ir tādas, kas rada redzes traucējumus. Piemēram, izteikti lieka ādas kroka parasti vecāka gadagājuma cilvēkiem, kas rada redzes lauka traucējumus; plaksta īsts noslīdējums jeb ptosis, kas aizklāj zīlīti daļēji vai pat pilnībā.

Oftalmoloģijas stacionāra pacientu ērtībām pieejamas moderni aprīkota divvietīgas un vienvietīgas palātas, nodaļā pieejama paaugstināta komforta palāta, kā arī speciāli aprīkota palāta pacientiem ar īpašām vajadzībām.