Neiroloģija - stacionārā ārstēšanae-pieraksts

Nervu sistēma kontrolē visus notiekošos procesus organismā un citu orgānu saslimšanas atstāj iespaidu uz nervaudiem, tāpēc neiroloģija ir saistīta arī ar citām medicīnas nozarēm, kā piemēram, kardioloģiju, endokrinoloģiju, reimatoloģiju, neiroķirurģiju, u. C. 
Rīgas 1.slimnīcas plašais speciālistu loks un nepieciešamais diagnostiskais aprīkojums ļauj operatīvi konstatēt slimības cēloni un izstrādāt ārstēšanas un rehabilitācijas programmu arī pie neskaidriem simptomiem vai kompleksu veselības problēmu gadījumā. Uzturoties diena stacionārā pacientu ērtībām pieejamas divvietīgas un vienvietīgas palātas, ir paaugstināta komforta palāta, kā arī speciāli aprīkota palāta pacientiem ar īpašām vajadzībām. 

Rīgas 1.slimnīcā iespējams saņemt palīdzību neiroloģisko saslimšanu gadījumos, tādos kā:

  • galvassāpes, reiboņi un līdzsvara traucējumi,
  • kustību traucējumu slimības (Parkinsona slimība uc.),
  • nervu sistēmas asinsvadu slimības (insults uc.), samaņas traucējumi, epilepsija,
  • deģenaratīvas nervu sistēmas saslimšanas (Alcheimers uc.),
  • perifērās nervu sistēmas saslimšanas (neiropātijas, radikulopātijas uc.),
  • mugurkaula saslimšanas,
  • veģetatīvās nervu sistēmas saslimšanas,
  • nervu sistēmas infekcijas un traumas, iedzimtas nervu sistēmas saslimšanas.

DIENAS STACIONĀRĀ -  ĀRSTA NEIROLOGA PĀRRAUDZĪBĀ

  • piedāvājam kompleksu diagnostisko izmeklēšanu 2-3 dienu laikā,
  • racionālas ārstēšanas, rehabilitācijas un profilakses metodes.

Neirologs specializējas cerebrovaskulāro slimību un insulta profilakses jautājumos, reiboņu, atmiņas traucējumu, epilepsijas, trīces, dažādas izcelsmes galvassāpju un muguras sāpju,  veģetatīvās nervu sistēmas saslimšanu ārstēšanā.

DER ZINĀT, KAS IR:

Veģetatīvā nervu sistēma (VNS) 

jeb autonomā nervu sistēma ir neatkarīga nervu sistēmas daļa, kas regulē procesus cilvēka organismā, ko pats cilvēks praktiski nespēj ietekmēt ar savu gribu. Tas ir pulss, sirdsdarbība,  elpošana, asinsspiediens, svīšana un citi. Mūsdienās cilvēkam ir samērā viegli nogurt no ikdienas intensitātes un, atrodoties nemitīgā stresā, kļūt nomāktam, depresīvam. Veģetatīvā distonija (VD) jeb somatoforma (simptomi līdzīgi parastām orgānu saslimšanām) veģetatīvā disfunkcija bieži sākas uz trauksmes, depresivitātes fona.
Veģetatīvā distonija mēdz izpausties ļoti dažādos veidos, tāpēc to ir samērā grūti diagnosticēt. 

 
Biežākās veģetatīvās distonijas sindromu grupas:

  • kardiovaskulārie sindromi – uz emocionālā distresa fona rodas trauksmes sajūta, sirdsklauves, asinsspiediena palielināšanās vai svārstības, dažreiz durošas sāpes krūtīs, roku trīce, galvas reiboņi u.c. Pacienti vispirms griežas pie kardiologa, jo ir pārliecināti par sirds veselības problēmām,
  • respiratorais sindroms – izteikts elpas trūkums – grūti ievilkt elpu, vēlme pēc svaiga gaisa. Pacienti vēršas pie pulmonologiem, lai pārliecinātos par astmas neesamību,
  • bieži reiboņi, nestabilitātes sajūta, tomēr šīm sajūtām nav saistības ar vestibulāriem traucējumiem,

VD var izpausties kā:

  • kuņģa-zarnu trakta sindroms ar spazmveidīgām sāpēm, uzpūšanos, smaguma sajūtu vēderā, apetītes izmaiņām, vēdera izejas traucējumiem – stresa situācijā momentāli nepieciešams doties uz tualeti,
  • mēdz būt urogenitālās sistēmas simptomi – ar biežu urināciju (t.s. neirotiskais urīnpūslis), mainīgām sāpēm urogenitālās sistēmas rajonā, libido un potences traucējumiem.
  • fobijas – baiļu sajūtas: agorafobijas pazīmes – bailes iziet no mājas, bailes no plašām telpām, plašiem laukumiem, slikta jušanās cilvēku pūlī, lielveikalos.

Jo cilvēks ir pragmatiskāks, emocionāli stabilāks, ekstraverts, jo lielāka varbūtība, ka nekad dzīvē nebūs jāsaskaras ar veģetatīvo distoniju – ilgstošiem un atkārtotiem veģetatīvās nervu sistēmas traucējumiem. Iemesli šīs slimības attīstībai var būt dažādi: 

  • problēmas piedzimstot, 
  • galvas smadzeņu traumas, 
  • infekcijas, 
  • saindēšanās (alkoholisms, narkotikas, psihotropie medikamenti, arī pārmērīga smēķēšana), 
  • atkarības, kas rada pastāvīgu emocionālu spriedzi un rezultātā – veģetatīvos simptomus.

Visbiežāk ar VD saslimst pēc nopietniem pārdzīvojumiem, nelaimēm, tuvu cilvēku zaudējumiem, vai arī pēc ilgstoša stresa, pārpūles, kad cilvēks nedomā par savu labsajūtu, atpūtu.

SVARĪGI: Ja veģetatīvās distonijas pazīmes parādās pēc kāda ļoti smaga pārdzīvojuma, šādos gadījumos nevajag atlikt ārsta apmeklējumu ar cerību, ka laiks visu dziedē. Ja izmaiņas smadzenēs notikušas bioķīmiskā līmenī, tad mūsdienās ir pieejami medikamenti, kas šos procesus sakārtos, lai veģetatīvā nervu sistēma turpinātu sekmīgi darboties. Šādās situācijās ir jālieto antidepresanti, bet svarīgi ir speciālistam piemeklēt pareizos antidepresantus, jo tie ir ļoti dažādi.  
Neirologs ārstē neirozes, vieglas depresijas epizodes un lieto saudzīgāku terapiju. Ja ir aizdomas par veģetatīvo distoniju, tad jāvēršas pie neirologa, bet smagākos gadījumos, kad vajadzīga agresīvāka terapija – pie psihiatra. 

Ja ir aizdomas par veģetatīvo distoniju:

  • jāsāk ar darbu pie sevis – sākot ar savu problēmu atzīšanu līdz spējai mainīties – mainīt savu domāšanu, paradumus. Ļoti svarīgi ir atrast piemērotāko veidu kā atbrīvoties no stresa un laiku tam  – kādu hobiju, kas nomierina, dod prieku un enerģiju jauniem darbiem.  
  • jāstiprina imūnsistēma un nervu sistēma.Viss, kas nostiprina imūnsistēmu, nostiprina arī nervu sistēmu,  piemēram, C vitamīns, dzērvenes ar medu, bišu produkti, ūdens procedūras – regulāras dušas (arī kontrastdušas), pirts procedūras, atpūta pie dabas – pastaigas, pozitīvu pasākumu apmeklēšana, labas grāmatas,  fokuss uz labām, skaistām lietām, kas rada pozitīvas sajūtas.

Svarīgākais ir cilvēkam saprast, ka veselība un labsajūta galvenokārt ir atkarīga no viņa paša – no labajām  domām un pozitīvās dzīves uztveres, no tā, ko viņš dara sevis un citu labā.

Muguras sāpes

"Var teikt, ka muguras sāpes ir kļuvušas par mūsu laikmeta problēmu," apgalvo neirologs Nora Jurjāne. "Senāk par muguras sāpēm sūdzējās galvenokārt fiziska darba strādnieki, bet tagad pie neirologa galvenokārt nāk tie, kam sēdošs darbs. Iemesls, kāpēc muguras sāpes attīstās, pārsvarā ir viens: mazkustīgais dzīvesveids, jo cilvēki ne vien ilgas stundas sēž darbā pie datora, bet visur brauc ar auto, dod priekšroku liftam, nevis kāpnēm, maz staigā kājām. Pret muguras sāpēm pats galvenais līdzeklis ir regulāri kustēties un, protams, ievērot arī citus veselīga dzīvesveida principus.”
Pirmās 3–5 dienas var lietot pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļus, bet ja 5 dienu laikā sāpes nav pārgājušas, jāmeklē ārsts. Pie ārsta noteikti jādodas arī tad, ja sāpes ir ļoti stipras vai tā ir jau atkārtota sāpju epizode. 

Muguras sāpju cēloņi: 

  • mugurkaula skriemeļu un starpskriemeļu disku patoloģijas, 
  • disku nobīdes, 
  • iekaisuma procesi, 
  • ļaundabīgi audzēji, kuru pirmā izpausme reizēm ir sāpes mugurā, kaut gan audzējs varbūt atrodas pavisam citā vietā. Vispareizāk šajā situācijā ir censties pēc iespējas drīzāk nokļūt pie neirologa.

Herpes zoster infekcija

"Herpes zoster" jeb jostas rozi izraisa vīruss, kas bērnībā izraisījis vējbakas. Vīruss organismā paliek visu mūžu un pieaugušā vecumā (biežāk pēc 50 gadu vecuma), vīruss aktivizējas un izraisa tā saucamo jostas rozi. 
Slimība izpaužas kā akūts neirīts (sāpes), kas parasti ir primārais slimības simptoms, un izpaužas tajā lokalizācijā, kurā būs redzami sāpīgi pūšļveida izsitumi. Vīrusi pa nervu šķiedrām pārvietojas un rada arī asinsvadu bojājumus, reizēm izsitumu veids ir hemorāģiska komplikācija, vaskulīts. Taču ir iespējama slimības forma bez izsitumiem, tikai ar sāpēm. 
Diseminēta slimība var izpausties ar ādas un iekšējo orgānu bojājumu: hepatītu, meningoencefalītu, pneimonītu, pankreatītu. Profilaksei lietojamas Varicella zoster, gan herpes zoster vakcīnas, kas reģistrēta lietošanai Eiropā un ir indicēta personām 50-59 gadu vecumā.

Insults

Slimības, kuru rezultātā tiek traucēta asinsrite galvas smadzenēs un veidojas smadzeņu vielas bojājums. Insulta rezultātā nervu šūnas lielā ātrumā iet bojā, gandrīz divi miljoni nervu šūnu katru minūti, it kā mēs stundas laikā novecotu par 3,5 gadiem.

Galvas smadzeņu asinsrites traucējumu veidi:

  • galvas smadzeņu infarkts jeb išēmisks insults,
  • hemorāģisks insults jeb asinsizplūdums galvas smadzenēs,
  • subarahnoidāls asins izplūdums jeb asinsizplūdums telpā ap smadzenēm.

Insults ir otrs biežākais nāves iemesls cilvēkiem, vecākiem par 60 gadiem. Saslimstībā ar insultu Latvija ieņem vienu no pirmajām vietām Eiropā, populācijai novecojot, saslimstība ar insultu turpina pieaugt. Diemžēl arī mirstības rādītāji pacientiem, kuri pārcietuši insultu, ir ļoti augsti.
Insults ir visbiežākais invaliditātes iemesls. Apmēram 30% pacientu, kas pārcietuši insultu, ir būtiski kustību traucējumi, un lielai daļai pacientu, lai nodrošinātu ikdienas vajadzības, nepieciešama pastāvīga aprūpe un kopšana.

 
Insulta simptomi

  • šķība/asimetriska seja,
  • pēkšņs vājums vai kustību zudums vienā ķermeņa pusē,
  • notirpums/nejutīgums vienā ķermeņa pusē,
  • nespēja runāt vai saprast teikto,
  • redzes traucējumi ar dubultošanos un reibonis,
  • galvas reibonis ar kustību koordinācijas traucējumiem,
  • pēkšņas balss izmaiņas un grūtības norīt.

Insulta pazīmes dažreiz ir īslaicīgas un pilnībā izzūd 24 stundu laikā, šādu situāciju sauc par pārejošu jeb transitīvu išēmisku lēkmi (TIL). TIL gadījumā asins apgāde ātri atjaunojas, un smadzeņu darbības traucējumi pakāpeniski izzūd. 30% pacientu, kas pārdzīvojuši TIL, vēlāk attīstās galvas smadzeņu infarkts. 

SVARĪGI: arī tad, ja insulta simptomi mazinājušies, noteikti jāvēršas pēc medicīniskās palīdzības! 

Ko darīt, ja noticis insults

Pacientiem ar insultu iespējams palīdzēt pirmajās četrās stundās pēc pirmo simptomu parādīšanās. Šajā laikā jāpaspēj izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību (NMP), pacients jānogādā slimnīcā un jāveic virkne izmeklējumu, pirms var sākt specifisku ārstēšanu.
Tāpēc nepieciešams insultu atpazīt pēc iespējas ātrāk, un tāpēc ikvienam cilvēkam vajadzētu droši zināt ĀTRI testu, kas ļauj ļoti vienkārši un laikus atpazīt insulta simptomus:

Ā – atsmaidīt – jālūdz pasmaidīt un jānovērtē, vai smaids ir simetrisks, vai vienā no pusēm lūpu kaktiņš nav noslīdējis uz leju
T – turēt rokas – jāpārbauda, vai cilvēks spēj vienlaikus pacelt un pats noturēt abas rokas
R – runāt – jāpārbauda, vai cilvēks spēj runāt, vai spēj pateikt vai atkārtot vienkāršus teikumus
I – izsaukt NMP, zvanot pa tālruni 113

Neatliekamā medicīniskā palīdzība pacientu nogādās tuvākajā slimnīcā, kur pieejama insulta vienība. Insulta vienība ir paaugstinātas aprūpes palāta, kur, kopīgi darbojoties dažādiem speciālistiem, iespējams sniegt palīdzību pacientiem ar akūtu insultu.