Neiroķirurģija - plānveida ķirurģijae-pieraksts

Neiroloģisko saslimšanu gadījumos, kad ārstēšanai nepieciešama operatīvā terapija, pacients tiek nosūtīts pie neiroķirurga.

Rīgas 1.slimnīcā praktizē augsti kvalificēti neiroķirurgi, ar lielu klīniskā darba pieredzi galvas smadzeņu, muguras smadzeņu un mugurkaulāja traumu un slimību ārstēšanā. 

Slimnīcā neiroķirurgiem tiek nodrošinātas iespējas pielietot savas zināšanas un prasmes, strādājot tehnoloģiski modernākajā operāciju blokā Latvijā. Lielākā neiroķirurģisko operāciju daļa tiek veikta ar Carl Zeiss (Vācija) mikroskopu OMPI Pentero 900. Jauninājumu ieviešana kā, piemēram, endoskopiskā ķirurģija, mikroskopa izmantošana, u.c., ir vērsta uz iespējami saudzīgāku iejaukšanos cilvēka organismā.

Aktuālākās nozares neiroķirurģijā ir divas: galvas un muguras smadzeņu ķirurģija. Galvu un muguru skar gan traumas, gan tilpumprocesi (audzēji), kā arī asinsizplūdumi, asinsvadu patoloģijas (tostarp aneirismas un malformācijas) un neirovaskulāri konflikti (asinsvadu izraisīti galvas nervu kairinājumi). Neiroķirurgi operē smadzeņu audzējus, smadzeņu asinsvadu slimības, novērš lēkmes, kustību traucējumus un sāpes, galvas un spinālo traumu sekas, ārstē mugurkaula slimības.

Rīgas 1.slimnīcā neiroķirurgs veic:

  • starpskriemeļu diska operācijas - gan laminektomiju (diska trūces operācija konvencionāla), gan mikrodiskektomiju (minimāli traumējoša - mikroķirurģiska),
  • perifēro nervu, karpālā un kubitālā kanāla operācijas,
  • ekstrakraniālu jaunveidojumu ekstirpāciju,
  • galvas smadzeņu nervu dekompresijas pie trijzaru un mēles-rīkles nerva neiralģijas, sejas spazmas u.c.,
  • galvas smadzeņu un muguras smadzeņu audzēju operācijas, izmantojot mikroskopu un neironavigāciju,
  • smadzeņu asinsvadu aneirismu slēgšanu pie asins izplūduma mikroķirurģisko klipāciju.

Pacientu ērtībām

Stacionāra pacientiem pieejamas moderni aprīkotas divvietīgas un vienvietīgas palātas, nodaļā ir paaugstināta komforta palāta, kā arī speciāli aprīkota palāta pacientiem ar īpašām vajadzībām.

DER ZINĀT, KAS IR:

Karpālā kanāla sindroms

Nervi, ejot cauri dabīgiem ķermeņa sašaurinājumiem vai tuneļiem, dažādu patoloģisku procesu rezultātā var tikt saspiesti un būtiski traucēt rokas funkcijām. Vistipiskākās sūdzības ir roku sāpes, dedzināšana, roku un pirkstu tirpšana (sevišķi naktī).
Karpālais kanāls (tunelis) ir veidojums plaukstas pamatnē, caur kuru iet saliecējcīpslas nervs un vidusnervs, kas nodrošina jutību vairākumam pirkstu. Slimības, traumas, pārpūle vai ilgstošas vienmuļas kustības var izraisīt nerva saspiedumu. Tas rada sajūtu, ka tirpst pirksti, parādās sāpes un ir traucētas plaukstas funkcijas ar muskuļu izdilumu.
Operācijas laikā tiek izdarīts neliels grieziens delnas pamatnē un tiek pārdalīta saite, lai samazinātu spiedienu karpālajā kanālā. Pārsvarā tiek veiktas konvencionālās operācijas, jo tām ir labāki rezultāti un mazāks komplikāciju skaits. Karpālā kanāla sindroms biežāk sastopams sievietēm, cukura diabēta slimniekiem, kā arī cilvēkiem ar pavājinātu vairogdziedzera funkciju.

Smadzeņu audzēji

Smadzeņu audzējs ir intrakraniāls jaunveidojums galvas smadzenēs vai centrālajā muguras smadzeņu kanālā.
Smadzeņu audzēji var būt ļaundabīgi vai labdabīgi. Šo audzēju bīstamības pakāpe ir atkarīga no vairākiem faktoriem, piemēram, audzēja atrašanās vietas, tā lieluma un attīstības stāvokļa.
Smadzeņu audzējiem pieskaitāmi visi audzēji galvaskausa iekšpusē vai centrālajā muguras smadzeņu kanālā. Tie attīstās nenormālas un nekontrolējamās šūnu dalīšanās dēļ, parasti pašās smadzeņu struktūrās, kā arī limfātiskajos audos, asinsvados, galvaskausa nervos, smadzeņu apvalkos, galvaskausā, hipofīzes dziedzerī vai čiekurveidīgajā dziedzerī (gl. pinealis). Smadzeņu audzēji var izplatīties arī no vēža, kas atrodas citos orgānos (metastātiski audzēji).

Trijzaru nerva kairinājums

cilvēkam izraisa ļoti spēcīgas sāpes sejā: viņš nevar paēst, iztīrīt zobus, nodzīt bārdu un pat iziet ārā vēsā, vējainā laikā, jo tas viss izraisa stipras sāpes sejā.
Problēma tāda, ka līdz nokļūšanai pie neiroķirurga parasti pacients iziet garu ceļu: vispirms ar minētajām sūdzībām vēršas pie stomatologa, sūdzoties par zobu sāpēm. Ārsts dažkārt izrauj zobus, domājot, ka tur ir iekaisums, taču nekādu iekaisumu tomēr neatrod. Pēc tam palīdzība tiek meklēta pie otolaringologa vai vēl kādu cita speciālista, līdz nonāk pie neiroķirurga. Diagnozes precizēšanai jāveic specifiska magnētiskās rezonanses izmeklējumu sērija, kas attēlo asinsvadus un nervus.
Visbiežāk nervs tiek nospiests ar artēriju vai iespiests starp artēriju un vēnu. Operācijas laikā neiroķirurgs nervam, pieejot caur galvaskausa mugurējo bedri,  veic mikrovaskulāru dekompresiju – amortizē asins plūsmu un noņem no nerva pulsāciju, tādējādi atbrīvojot no kairinājuma, tas ir - sāpēm.
Mikrovaskulāras dekompresijas operācija praktiski norit bez asiņošanas, līdz ar to ievērojami mazāka iespēja komplikācijām un rezultāts ir izcils. Pēc operācijas pacientam nav jālieto medikamenti, un viņš var atgriezties normālā dzīvē bez sāpēm.

Muguras smadzeņu audzēji

Muguras smadzeņu audzēji ir jaunveidojumi, kas atrodas mugurkaula kanālā - muguras smadzenēs, vai tuvu tām. Pārsvarā šie audzēji ir sekundāri – primārā vēža metastāzes (krūts dziedzera, prostatas un plaušu vēzis). Primārie muguras smadzeņu audzēji bieži var būt labdabīgi (piem. meningeoma, neirinoma, hemangioma u.c.), retāk ar ļaundabīgu raksturu.
Muguras sāpes ir galvenais simptoms pacientiem ar muguras smadzeņu audzēju. Urīna nesaturēšana un samazināta jutība mazajā iegurnī parasti tiek uzskatītas par pazīmēm, kad ir notikusi muguras smadzeņu kompresija, kas prasa neatliekamu neiroķirurģisku iejaukšanos. Muguras smadzeņu kompresijas dēļ ekstremitāšu vājums vai jušanas zudums var strauji progresēt, līdz pat paralīzei.

Mugurkaulāja jostas daļas diskektomija

Diskektomija ir ķirurģiska procedūra, ko veic, lai novērstu diska trūci vai deģeneratīvas diska izmaiņas mugurkaula apakšējā daļā. Mugurkaula jostas daļas diskektomija ir ieteicama tad, kad fizioterapija vai zāles nespēj mazināt muguras sāpes, ko izraisa iekaisums, un ir saspiesta nerva saknīte. Diskektomija arī ieteicama, ja ir pazīmes, kas liecina par nervu bojājumiem, piemēram, vājums vai jušanas zudums kājās.

STĀSTI PAR ĀRSTIEM

Ārsts neiroķirurgs, Medicīnas zinātņu doktors, atbildīgais neiroķirurgs Henrijs Ozoliņš ir viens no iens no retajiem, kurš pielieto mururkaulāja fiksāciju.

Rīgas 1.slimnīcā veikta pirmā Latvijā mikrodiskektomijas operācija ar endoskopijas metodi - metode, ko varētu saukt par vienu no saudzīgākajām, lai  likvidēta starpskriemeļu diska trūci. Ārsts neiroķirurgs, vertebrologs, LU MF asociētais profesors Igors Aksiks ir pirmais, kurš izmantojot īpašu aprīkojumu, trūci likvidēja bez griezumiem, vairāk lasiet: “Prožektora gaismā: neiroķirurgs un vertebrologs Igors Aksiks”.