Sirds un asinsvadu slimības veidojas ilgstošā laika periodā, to sekmējam ar neveselīgu uzturu un mazkustīgu dzīvesveidu, pārmērīgu alkohola lietošanu un smēķēšanu, kas ir kā papildus riska faktori dažādu sirds un asinsvadu slimību attīstību. 
Pateicoties mūsdienu medicīnas un tehnoloģiju attīstībai, daudzas slimības ir iespējams savlaicīgi diagnosticēt un sekmīgi ārstēt.

Rīgas 1.slimnīcas ārsti kardiologi ir ar lielu klīniskā darba pieredzi, stacionāri piedāvā:

 

  • veikt detalizētu diagnostiku dažādu neskaidru simptomu un sindromu gadījumos 
  • pacientiem, kuri sūdzas par sliktu pašsajūtu, galvassāpēm, sāpēm krūtīs, vēderā, spiediena sajūtu sirds apvidū, samaņas zudumu, paaugstinātu ķermeņa temperatūru, elpas trūkumu, klepu, tūskām, ēstgribas trūkumu, svarā krišanos vai pārmērīgu svarā pieņemšanos, sliktu dūšu un vemšanu, atraugām, caureju, aizcietējumiem, nespēku, nemieru, nospiestības sajūtu, bezmiegu, dažādām lēkmēm u.c.
  • ārstēt akūtas slimības un hronisku slimību paasinājumu.

Dienas  stacionāra pacientiem pieejamas ērtas divvietīgas un vienvietīgas palātas, nodaļā ir paaugstināta komforta palāta, kā arī palāta pacientiem ar īpašām vajadzībām. 
Slimnīcas tehnoloģiski modernais aprīkojums, un vienkopus pieejamā plaša profila speciālistu iesaiste, ļauj operatīvi konstatēt slimības cēloni un izstrādāt ārstēšanas un rehabilitācijas programmu arī pie neskaidriem simptomiem, kā arī kompleksu veselības problēmu gadījumā. Šim nolūkam kalpo:

  • konsultācijas,
  • diagnostiskie izmeklējumi,
  • individuālas ārstēšanas programmas: medikamentozā terapija, injekcijas un infūzijas, blokādes, dažādas ārstnieciskas procedūras un manipulācijas, 
  • dinamiskā novērošana pēc ārstniecības kursa vai hronisku slimību gadījumos,
  • profilakses un rehabilitācijas pasākumi.

Kardiologa ikdienas izaicinājums ir sirds un asinsvadu slimības.

DER ZINĀT, KAS IR:

Hipertensija 

Visbiežāk pie insulta noved ilgstoši neārstēts paaugstināts asinsspiediens jeb hipertensija. Asinsspiediens nodrošina organisma apgādāšanu ar dzīvībai nepieciešamo skābekli un barības vielām. Tas atkarīgs no sirds saraušanās spēka, sirdsdarbības ātruma, cirkulējošo asiņu daudzuma un asinsvadu stāvokļa. Ja artērijas ir sašaurinātas, neelastīgas – asinsspiediens paaugstinās.

Cukura diabēts 

ir hroniska vielmaiņas slimība, kam raksturīgs paaugstināts cukura (glikozes) līmenis asinīs un ar to saistītie veselības traucējumi. Glikoze ir organisma enerģijas avots – šūnas to izmanto enerģijas iegūšanai. Lai šūnas iegūtu enerģiju, glikozei no asinīm jānokļūst šūnā. Šim procesam nepieciešams insulīns. Insulīns ir hormons, kuru ražo aizkuņģa dziedzera β (beta) šūnas. Bez insulīna glikoze paliek asinīs.
Izšķir divas cukura diabēta klīniskās formas. 1. tipa cukura diabēta (1.TCD) gadījumā raksturīgs absolūts insulīna trūkums, kad aizkuņģa dziedzeris insulīnu neražo. Savukārt 2. tipa cukura diabētam (2.TCD) ir raksturīga insulīna rezistence un insulīna sekrēcijas traucējumi aizkuņģa dziedzerī, kā rezultātā asinīs palielinās cukura līmenis. Šis ir biežāk sastopamais cukura diabēta veids (90 – 95% gadījumu).

Stenokardija

Stenokardija rodas, ja sirds muskulis nesaņem pietiekami daudz skābekļa. Tā sākas tad, kad sirds strādā smagāk nekā parasti, tā var parādīties fiziskas slodzes, uztraukuma, nervu sistēmas pārslodzes, pārāk bagātas maltītes dēļ. 
Stenokardijas izpausmes ir diskomforts krūšukurvī aiz krūšu kaula, bet sāpes var variēt dažādās vietās krūtīs, retāk tās var būt arī epigastrijā (rajonā virs nabas, vidū pa kreisi), žoklī, rokās, plecos, pirkstos. Diskomfortu bieži raksturo kā spiedienu, žņaugšanu, smagumu, dažreiz kā dedzināšanu. Stenokardiju var pavadīt elpas trūkums, var būt arī vājuma sajūta, slikta dūša, nemiers, nāves bailes.
Stenokardijas lēkmes ilgums parasti ir 1–3 minūtes, kopumā nepārsniedzot 10 minūtes. 30-50% no visiem infarkta pacientiem pirms tam bijusi stenokardija, kas nav laicīgi atpazīta un ārstēta. 

Miokarda infarkts

Galvenais miokarda infarkta rašanās iemesls ir sirds muskuļa prasības pēc skābekļa un organisma nespēja to piegādāt pietiekamā daudzumā. Miokarda infarkts rodas, ja kādu iemeslu dēļ sirds artērijas tiek nosprostotas, piemēram, ar trombu, tad daļa sirds muskuļa asins apgādi nesaņem un atmirst. Izveidojas sirds muskuļa bojājums jeb miokarda infarkts, kas izpaužas ar stiprām dedzinošām, plēsošām, žņaudzošām sāpēm krūšu kurvī, kas ilgst vairāk par 30 minūtēm. Ja skābekli saturošo asiņu plūsma netiek ātri atjaunota, var rasties paliekošs smadzeņu bojājums un iestāties nāve.

 

Sirds aritmija

Sirds aritmija ir patoloģiskas novirzes no normāla sirds ritma un/vai sirdsdarbības ātruma. Novirzes no sirdsdarbības ātruma var būt palēnināta un paātrināta sirdsdarbība.
Aritmija var būt gan nenozīmīga, gan nāvējoša. Aritmija liek domāt par sirds slimības esamību, un tā var būt ļoti nopietna, jo var izraisīt pēkšņu nāves iestāšanos.

Mirdzaritmija 

(zinātniskajā literatūrā – ātriju fibrilācija) ir izplatīts sirds ritma traucējums – viens no bīstamākajiem insulta riska faktoriem, kad sirds priekskambari nevis ritmiski saraujas, bet trīc jeb mirgo. Ta rezultātā asinis lēnāk nokļūst no sirds priekškambariem kambaros un tas var veicināt trombu veidošanos. Trombi var izkļūt no sirds, nonākt smadzenēs, aizsprostot artērijas un partraukt asinsapgādi, izraisot insultu.
Insulta galvenās pazīmes ir vienpusējs ķermeņa vājums vai kustību zudums, vienpusējs notirpums, kustību koordinācijas, redzes traucējumi, reibonis, nespēja runāt un saprast teikto.

 Sirds mazspēja

ir patofizioloģisks stāvoklis, kurā sirds funkcijas traucējumi izraisa sirds muskuļa nespēju sūknēt asinis atbilstoši audu metabolisma vajadzībām. Izplatītākie sirds mazspējas simptomi ir:
pieaugoša tūska kājās, sākot no potītēm uz augšu;
elpas trūkums, nogurums un nespēks;
paātrināta sirdsdarbība miera stāvoklī.

Ateroskleroze

Ateroskleroze ir viena no visbiežāk sastopamajām hroniskajām asinsvadu slimībām. Tā izpaužas kā taukiem līdzīgu vielu, galvenokārt holesterīna nogulsnēšanās asinsvadu sieniņās. Ar laiku ateroskleroze noved pie asinsvadu deformācijas un sašaurināšanās līdz pat pilnīgai to noslēgšanai. Tas izsauc ļoti bīstamas slimības, piemēram, trombozi, miokarda infarktu, insultu.
Ar aterosklerozi biežāk slimo cilvēki, kuri uzturā lieto daudz dzīvnieku, augu tauku un ogļhidrātu. Aterosklerozi veicina arī regulāri paaugstināts asinsspiediens jeb hipertensija, jo šajā gadījumā asinssvadiem ir papildu slodze.
Savukāt, smēķēšana veicina aterosklerozi kāju atrērijās, kas veido asinsrites traucējumus, var izraisīt audu atmiršanu līdz kāja jāamputē. Par aterosklerozi kāju asinsvados liecina sāpes kāju muskuļos, kas burtiski liek cilvēkam apstāties ik pēc pāris noietiem metriem.

Asinsspiediens 

Paaugstināts asinsspiediens var izraisīt hemoroģisko insultu jeb asins izplūdumu smadzenēs. Tas var veicināt, vai izraisīt koronāru sirds slimību un miokarda infarktu. Paaugstināts asinsspiediens veicina arī demences attīstību, kas izpaužas kā nopietni atmiņas, spriestspējas un koncentrēšanās traucējumi.
Par optimālu arteriālo asinsspiedienu visos vecumos uzskata 120/80 mmHg. Par paaugstinātu asinsspiedienu tiek uzskatīts asinsspiediens virs 140/90 milimetriem dzīvsudraba staba (mmHg), savukārt slimību ar ilgstoši paaugstinātu asinsspiedienu sauc par hipertensiju.

Augsta asinsspiediena simptomi:

 

  • galvassāpes, 
  • reibonis, 
  • nervozitāte, 
  • sirdsklauves, 
  • sāpes sirds apvidū. 

Ja paaugstinātu asinsspiedienu virs 140/90 mm Hg neārstē, var attīstīties:

 

  • bojājumi sirds un koronārās artērijas, kas palielina risku saslimt ar sirds slimībām – sirds mazspēju, miokarda infarktu, aortas atslāņošanos un aterosklerozi
  • infarkts,
  • nieru bojājumi,
  • redzes zudums,
  • erektīlā disfunkcija,
  • atmiņas zudums,
  • šķidrums plaušās,
  • stenokardija

Atcerieties! Ja augšējais asinsspiediena rādījums pieaug līdz 180 vai augstāk un apakšējais virs 110, nekavējoties sauciet ātro medicīnisko palīdzību, zvanot 113.
Tomēr nereti paaugstināts asinsspiediens var neradīt nekādas sajūtas, un cilvēks par to uzzina, kad jau radušās kādas komplikācijas. To dažreiz sauc arī par “kluso slepkavu”, jo nav acīmredzamu simptomu, kas norādītu, ka asinsspiediens kaitē artērijām, sirdij un citiem orgāniem.

SVARĪGI: Ir zinātniski pierādījumi tam, ka augstais sāls patēriņš ir galvenais faktors, kas ietekmē asinsspiediena paaugstināšanos. Latvijas medicīnas profesionāļi pārmēra sāls lietošanu ierindo ceturtajā vietā kaitīgo ieradumu topā aiz smēķēšanas, mazkustīga dzīvesveida un alkohola pārmēra lietošanas. 

Pulss

Normāla sirdsdarbības frekvence miera stāvoklī ir aptuveni 60-80 sitieni minūtē. Par paātrinātu sirdsdarbības frekvenci miera stāvoklī tiek uzskatīts pulss virs 80 sitieniem minūtē.

Holesterīns

Holesterīns ir taukiem līdzīga viela, kas atrodas gandrīz visos organisma audos. Tas nepieciešams šūnu membrānu funkcionēšanai un dažādu bioloģiski svarīgu vielu veidošanai. Taču, ja holesterīna organismā ir par daudz, tas rada nopietnus draudus sirds veselībai.
Par „maksimālo robežu” tiek uzskatīti 5,0 mmol/l.
Paaugstināts holesterīns ir īpaši bīstams smēķētājiem, cukura diabēta pacientiem, kā arī vīriešiem virs 40 gadu vecuma un sievietēm virs 50 gadu vecuma.
Ir tā sauktais labais un sliktais holesterīns. Labais holesterīns ir augsta blīvuma lipoproteīns (ABLH), kas neļauj sliktajam holesterīnam izgulsnēties asinsvados. Sliktais holesterīns ir zema blīvuma lipoproteīns (ZBLH), kas nogulsnējas asinsvados, veidojot aterosklerotiskas plātnītes, kas sašaurina asinsvadus, var veidot pangas un trombus, kas savukārt var izraisīt miokarda infarktu vai insultu.

Holesterīna līmenis ir paaugstināts, ja:

 

  • kopējā holesterīna līmenis ir virs 5 mmol/l
  • triglicerīdu līmenis (tautas valodā – parastie tauki) ir virs 1,7mmol/l
  • Ķermeņa masas indekss (ĶMI) 
  • ir statistisks mērs, lai noteiktu pieaugušas personas ar vidēju miesasbūvi “veselīgu” ķermeņa masu atkarībā no auguma. ĶMI norāda uz personas aptaukošanos vai tieši otrādi par pārāk zemu svaru. Šis mērs nav pielietojams sportistiem ar lielu muskuļu masu, grūtniecēm, kā arī bērniem un jauniešiem.
  • Formula: ĶMI = svars (kg) : (augums (m))2
  • nepietiekama ķermeņa masa ĶMI < 18,5
  • normāla ķermeņa masa ĶMI = 18,5 – 24,99
  • lieka ķermeņa masa ĶMI = 25 – 29,99
  • aptaukošanās ĶMI > 30

SVARĪGI: kardiologs aicina ievērot septiņus veselīga dzīvesstila faktorus, kas ietekmē dzīves kvalitāti un veselību:

  • Nesmēķējiet!
  • Ēdiet veselīgu sabalansētu pārtiku!
  • Fiziski kustieties – vismaz 30 min katru dienu!
  • Ziniet un kontrolējiet savu holesterīna līmeni!
  • Regulāri mēriet asinsspiedienu!
  • Samaziniet cukura līmeni asinīs!
  • Samaziniet maltīšu porcijas!
  • Uzturiet veselīgu ķermeņa svaru!
  • Dodieties pie ārsta!