Ginekoloģija - plānveida ķirurģijae-pieraksts

Ginekoloģija risina jautājumus, kas skar sievieti visa mūža garumā, saistītus ar reproduktīvo veselību, ģimenes plānošanu, grūtniecību, kontracepciju, seksuāli transmisīvajām infekcijām, intīmo higiēnu, profilaktiskām pārbaudēm, menopauzi, u.c. Ginekologs ir tas uzticamais ārsts, kas sievietei  jāapmeklē visu mūžu, sākoties reproduktīvajam vecumam un līdz pat mūža beigām.

Rīgas 1.slimnīcā strādā ārsti ginekologi ar lielu klīniskā darba pieredzi, piedāvājot ginekoloģisko saslimšanu plānveida ķirurģisku ārstēšanu.

RĪGAS 1.SLIMNĪCĀ PIEEJAMA GINEKOLOĢISKO SASLIMŠANU ĶIRURĢISKA ĀRSTĒŠANA:

  • dzemdes, dzemdes piedēkļu labdabīgu jaunveidojumu operācijas,
  • sieviešu dzimumorgānu noslīdējumu operācijas,
  • diagnostiski ārstnieciskas laparaskopiskas operācijas saistībā ar grūtniecības neiestāšanos,
  • dzemdes dobuma operācijas – abrāzijas un histerorezektoskopijas.

Ārstiem ginekologiem tiek nodrošinātas iespējas pielietot savas zināšanas un prasmes, strādājot tehnoloģiski modernākajā operāciju blokā Latvijā. Darbs Rīgas 1.slimnīcas operāciju blokā vienlaicīgi tiek organizēts 7 zālēs, blakus atrodas intensīvās terapijas nodaļa ar 2 palātām.
Stacionāra pacientu ērtībām pieejamas divvietīgas un vienvietīgas palātas, ginekoloģijas nodaļā pieejama paaugstināta komforta palāta, kā arī speciāli aprīkota palāta pacientēm ar īpašām vajadzībām.

Ginekoloģijas nodaļas vadītāja Sanda Reinika, kas konsultē pacientes ambulatori poliklīnikā Bruņinieku 2 x nedēļā, pārējo darba laiku pavada operējot. “Lai vai kā, operācija ir gana nopietna manipulācija, lai varētu teikt, ka organisms piedzīvojis zināmu šoku. Un ir vienalga, ar kādu metodi tā veikta – abos gadījumos sāpēs rētas, būs jāatgūst spēki un jāievēro virkne nosacījumu, lai sieviete iespējami ātrāk un vieglāk, kā mēdz teikt, tiktu uz pekām”. Ja plānota operācija, noderīgi būs dr.Reinikas ieteikumi publikācijā  “Par pacietību un ieklausīšanās sevī, lai operāciju rētas sāpētu mazāk”

SVARĪGĀKĀS SIEVIETES VESELĪBAS PROBLĒMAS, KURAS IESPĒJAMS NOVĒRST ĶIRURĢISKAS ĀRSTĒŠANAS CEĻĀ:

  • sievietes neauglība Visbiežākais neauglības cēlonis ir olvadu necaurlaidība, kas rodas pēc iekaisuma, nereti pēc slimošanas ar gonoreju. Bieži neauglība ir aborta sekas, it sevišķi, ja pārtraukta pirmā grūtniecība. Neauglības cēlonis var būt arī dzimumorgānu infantilisms, olnīcu darbības traucējumi, nepareiza dzemdes guļa. Neauglību var radīt arī mazā iegurņa orgānu (dzemdes, olnīcu) audzēji. Arī organisma vispārēja saslimšana, akūtas un hroniskas infekciju slimības, vielmaiņas traucējumi, kas samazina olnīcu funkciju, kā arī organisma intoksikācijas un hipovitaminozes (sevišķi В grupas, E, A) var izraisīt neauglību.
  • Problēmas ar olvadiem. Olvadu veselībai ir būtiska nozīme sievietes auglības nodrošināšanā. Olvadu galvenā funkcija ir nodrošināt spermatozoīdiem ceļu pie olšūnas un novadīt apaugļoto olšūnu līdz dzemdei. Ja olvadi ir necaurlaidīgi, olšūna netiek apaugļota, bet, ja tie ir daļēji caurlaidīgi, var būt situācija, ka olšūna tiek apaugļota, taču netiek līdz dzemdei, tāpēc iestājas ārpusdzemdes grūtniecība. Olvadu necaurlaidības biežākie iemesli ir infekcija vai endometrioze. Olvadu iekaisums var būt nelabvēlīga grūtniecības iznākuma ‒ spontānā aborta vai priekšlaicīgu dzemdību ‒ iemesls. Olvadu caurlaidības pārbaudei izmanto ultrasonogrāfiju, bet detalizētākas informācijas iegūšanai ‒ laparoskopiju. 
  • Endometrioze. Endometrioze ir dzemdes iekšējā slāņa ieaugšana citos orgānos, kas rada imunoloģiskas problēmas sievietes organismā. Simptomi var būt izteiktas sāpes pirms menstruacijām un menstruālā cikla pirmajās dienās, pastiprināta asiņošana, smērēšanās starp mēnešreizēm, kā arī sāpes, mīlējoties noteiktās pozās, un auglības traucējumi. Endometriozes gadījumā olšūnas kvalitāte tiek samazināta. Atkarībā no stadijas endometriozi var ārstēt ar zālēm vai operēt, vai arī jāveic medicīniskā jeb ārpusķermeņa apaugļošana.
  • Morfoloģiskas dzemdes izmaiņas. Neauglības iemesls var būt dzemdes iekšējā slāņa polips vai mioma, kas ir labdabīgi audzēji, tomēr, augot dzemdes dobumā, var izraisīt neauglību, imitējot svešķermeņa jeb intrauterīnās spirāles ietekmi. Polipus līdz 35 gadu vecumam drīkst ārstēt medikamentozi, taču pēc 35 gadu vecuma sasniegšanas polipu pamatnē mēdz veidoties atipiskas jeb vēzim līdzīgas šūnas, tāpēc pirms ārstēšanas tie obligāti ir jāizoperē ar mērķi noskaidrot šūnu raksturu. Taču situācijās, kad ir auglības traucējumi, polipi ir jāoperē neatkarīgi no to rakstura. Mioma noteikti jāoperē arī gadījumos, ja tā strauji aug, citādi ir risks, ka ar laiku vajadzēs izņemt dzemdi.
  • Saaugumi dzemdes dobumā. Saaugumi dzemdē visbiežāk veidojas pēc dažādām dzemdes dobumā veiktām procedūrām, piemēram, pēc aborta, dzemdes abrāzijas, kā arī pēc iekaisumiem. 
  • Dzemdes patoloģijas. Dažkārt sievietēm ir kādas iedzimtas dzemdes patoloģijas, kas traucē iestāties grūtniecībai, piemēram, dzemdes starpsiena. To iespējams ķirurģiski likvidēt, un vēlāk grūtniecības iestāšanās ir iespējama bez medicīniskas iejaukšanās.

DZIMUMORGĀNU NOSLĪDĒJUMS JEB PROLAPSS

Iegurņa pamatni veido muskuļi un saistaudi, kas atbalsta un notur savās vietās iegurņa orgānus. Ja sievietei ir iedzimts vai iegūts saistaudu vājums, dzemdes un maksts siena noslīd maksts­ dobumā vai pat ārpus tā. Ja noslīd maksts priekšējā siena, kopā ar to slīd arī urīnpūslis un urīnizvadkanāls un, piemēram, attīstās urīna nesaturēšana, pēc tam problēmas ar taisno zarnu un vēdera izeju
Jo vairāk dzemdību, jo lielāks noslīdējuma risks. Sievietēm gados šo risku palielina sievišķo hormonu estrogēnu nepietiekamība, jo gļotādas kļūst sausas, un tas provocē noslīdējumu rašanos. Tāpat 90% sieviešu menopauzē un ar noslīdējumiem ir saist­audu vājuma dēļ radušās vēnu problēmas. Vēl risku palielina aptaukošanās, pārciesta dzemdes izņemšanas operācija, sēdošs, mazkustīgs dzīvesveids, smags fizisks darbs, klepus, dzemdību traumas.
Noslīdējums var radīt sūdzības gan par urīnpūsli, piemēram, pārāk aktīvs urīnpūslis, neatliekama vajadzība urinēt, nepilnīga tā iztukšošanās, gan zarnu traktu, piemēram, gāzu vai fēču nesaturēšana, gan seksuālās dzīves kvalitāti. Sieviete var just spiediena, smaguma vai svešķermeņa sajūtu makstī, sāpes krustu rajonā vai vēdera lejasdaļā. 

SVARĪGI: Mūsdienās noslīdējumu ķirurģiskai ārstēšanai izveidotas ap 200 dažādas metodes, diemžēl neviena no tām negarantē, ka noslīdējums pēc kāda laika neatkārtosies (atkārtota operācija jāveic ap 30% sieviešu). Tādēļ vispirms jāizsver konservatīvās un profilaktiskās ārstēšanas metodes.

Jaunām sievietēm, kurām ķirurģisko metožu lietošana ir stipri ierobežota, it īpaši, ja viņas vēl vēlas dzemdēt, noslīdējuma novēršanai pārsvarā veic maksts plastikas jeb sašaurināšanas operāciju. Gados vecām sievietēm, kurām ir arī citas blakus slimības, piemēram, sirds mazspēja, operācijas vietā var izmantot plastmasas vai gumijas pesārijus jeb maksts riņķus iegurņa pamatnes stiprināšanai. 
Ja tomēr nepieciešama operācija, lielākoties visu noslīdējumu ķirurģiskās ārstēšanas metodes ir balstītas uz mazā iegurņa orgānu fiksāciju. Mūsdienās lielu daļu šo operāciju veic laparoskopiski. Lai panāktu pareizu maksts, dzemdes, urīnpūšļa un taisnās zarnas novietojumu, izmanto speciālus sintētiskos sietiņus, ar kuriem maksti nostiprina pie iegurņa kaula. Šī metode nav piemērota jaunām, seksuāli aktīvām sievietēm.

ĶIRURĢISKO MANIPULĀCIJU VEIDI:

HISTEROREZEKTOSKOPIJA

Histerorezektoskopija jeb operatīvā histeroskopija ir ārstnieciska procedūra, kuras laikā ginekologs apskata dzemdes dobumu no iekšpuses, un tās laikā notiek dzemdes dobuma patoloģiskā procesa ķirurģiska likvidēšana- tiek izņemti polipi, submukozi miomas mezgli, atdalīti saaugumi, dzemdes starpsienas.
Histerorezektoskopijas laikā caur dzemdes kakla kanālu dzemdes dobumā tiek ievadīts neliela diametra rigīds histeroskops, kas ir savienots ar video sistēmu un ekrānu, kurā apskatāma dzemdes dobuma struktūra. Lai procedūra būtu pietiekami informatīva, dzemdes dobums tiek paplašināts, tajā ievadot siltu fizioloģisko šķīdumu.Tas ļauj ārstam redzes kontrolē izmeklēt un veikt ķirurģiskas manipulācijas dzemdes dobumā.

Procedūra noris 1- 1, 5h, vispārējā anestēzijā. Pēc manipulācijas paciente tiek novērota pēcoperāciju palātā. Mājās var doties tās pašas dienas vakarā, vai arī nākamajā dienā. Apmēram 1-2 nedēļas pēc iespējami asiņaini ūdeņaini izdalījumi.

LAPARASKOPIJA

Laparaskopiskās ginekoloģiskās operācijas var iedalīt trīs grupās: 

  • vienkāršākas pakāpes jeb laparaskopiskā diagnostika, kad pārbaudām olvadu caurlaidību vai sievietei ir olnīcu policistoze, vai arī jāveic saaugumu atdalīšana,
  • vidēja smaguma laparoskopiskās operācijas – dažāda veida cistas, endometriozas cistas izlobīšana  vai cistas izņemšana kopā ar visu izmainīto olnīcu, 
  • liela apjoma operācijas – histerektomija jeb visas dzemdes izņemšana kopā ar olnīcām un olvadiem.

Laparoskopijas metode paredz optiskās medicīniskās iekārtas -  laparoskopa ievadīšanu vēdera dobumā caur vēdera priekšējo sienu. Ginekoloģijā parasti veic trīs līdz piecus no 0,5 līdz vienam centimetram mazus iegriezumus. Precīzāka attēla iegūšanai vēdera dobumā tiek ievadīta ogļskābā gāze. Operācija ilgst 1 - 2,5 stundas, pielietojot vispārējo anestēziju. Šuves noņem 5. – 7. dienā pēc operācijas.

PĒC OPERĀCIJAS

Parasti sāpes ir vāji izteiktas, bet ja sāp, ārsts nozīmē pretsāpju medikamentus. Galvenais nosacījums ir izdzert vismaz divus litrus šķidruma dienā, un vēlams, lai lielākā daļa no šī daudzuma būtu negāzēts ūdens, nevis kafija, tēja vai sulas. Pēc laparoskopiskas operācijas jau pirmās dienas vakarā drīkst apēst bezpiedevu jogurtu, taču, ja veikta atvērta tipa operācija, tad gan par ēdienu pirmajā dienā būs jāaizmirst. Pēc operācijas pacientei 5. - 7. dienā ir jāierodas uz operācijas brūču pārsiešanu un diegu izņemšanu.
Pēc vienkāršākās operācijas parasti sieviete var atgriezties darbā nedēļas laikā, bet pēc nopietnākās vajadzēs pat sešas nedēļas, līdz organisms būs pietiekami spēcīgs, lai izturētu ikdienas režīmu.