Dietoloģijae-pieraksts

Dietoloģija ir zinātne par pareizu cilvēka uzturu. Nepareiza ēšana, nepietiekama fiziskā aktivitāte un kaitīgi ieradumi var izraisīt dažādu slimību attīstību, tostarp arī radīt lieko svaru un aptaukošanos.

Veselības rādītāju nodrošināšanā un uzlabošanā, noteicoša nozīme ir uzturam. Sabalansēts un pilnvērtīgs uzturs nepieciešams, lai nodrošinātu organisma augšanu un attīstību, veicinātu veselību un labu pašsajūtu. Mūsdienās izpratni par uztura saistību ar pašsajūtu un veselību pamato ilggadēji zinātniski pētījumi. 

Izmantojot fizioloģijas un bioķīmijas metodes, dietoloģija nosaka cilvēka organisma stāvoklim atbilstošo uzturu, ar kuru var mainīt organisma reaktivitāti, lai nerastos orgānu un orgānu sistēmu funkcionāli traucējumi, un, ņemot vērā objektīvus kritērijus (organismā konstatētās patoloģijas novirzes vielmaiņā u.c. funkcijās, uzturlīdzekļu ķīmisko sastāvu), izveido tādu ārstniecisko uzturu (diētas terapiju), kas sekmē patoloģijas procesu likvidēšanos  organismā.

Rīgas 1.slimnīcas Rehabilitācijas klīnika piedāvā uztura speciālista konsultācijas.

Uztura speciālists ir kvalificēta ārstniecības persona ar augstāko izglītību, kurš piedalās pacientu veselības veicināšanas, izglītošanas, ārstniecības un rehabilitācijas procesā.

Uztura speciālists izvērtē pacienta svaru, augumu, vecumu, veselības traucējumus, ēšanas paradumus, ikdienas fizisko aktivitāti.  Īpaša uzmanība tiek piešķirta šķidruma stāvoklim organismā, tauku proporcionālajam sastāvam un muskuļu un kaulu masai.

Pamatojoties uz veiktās kompleksās apsekošanas rezultātiem, sniedz individuālas sabalansēta uztura rekomendācijas.

Sabalansēts uzturs ir enerģētiski samērota ēdienkarte ar ikdienas fizisko aktivitāti, lai saglabātu ķermeņa masu ieteiktajās robežās.

Uztura speciālists sniedz konsultācijas par:

  • veselīgu uzturu,

  • svara samazināšanas un palielināšanas iespējām,

  • ēšanas traucējumiem -- anoreksiju, bulīmiju, kompulsīviem ēšanas traucējumiem,

  • sirds un asinsvadu slimībām, ar tām saistītām uzturterapijas iespējām,

  • uzturterapiju grūtniecēm un pēcdzemdību periodā,

  • veselīgu bērna uzturu,

  • bērnu aptaukošanos,

  • gremošanas trakta slimībām un to uzturterapijas iespējām,

  • alerģijas un dažādu produktu nepanesamību,

  • cukura diabētu un tā uzturterapiju.

Konsultāciju laikā:

  • veic auguma, svara mērījumus, nosaka ķermeņa masas indeksu, vidukļa un gurnu attiecību,

  • izvērtē ēšanas paradumus,

  • nosaka organismam nepieciešamo kaloriju daudzumu, kas dienā jāuzņem atbilstoši svaram, augumam, vecumam un fiziskai aktivitātei,

  • sniedz uztura rekomendācijas atbilstoši nepieciešamībai un iegūtajai informācijai par pacientu,

  • uzklausa, iedvesmo un sniedz jaunas zināšanas.

DER ZINĀT, KA

Cilvēka veselības ķīla ir daudzveidīgs, pilnvērtīgs un sabalansēts uzturs. Tas, ko ēdam, darbojas arī kā izejmateriāls organisma atjaunošanas procesā. Un, jo mazāk uzmanības pievēršam savam pārtikas grozam, jo lielāks risks, ka ar laiku būs jācīnās ar dažādām veselības problēmām.

Vairāki veselību ietekmējošie faktori (liekais svars, dislipidēmija, hipertonija) ir tieši saistīti ar nepareizu uztura izvēli - enerģētiski pārmēru bagāts uzturs, ar augstu kopējo, piesātināto tauku un transtaukskābju, cukura un sāls sastāvu. Tāpat veselību nelabvēlīgi ietekmē nepietiekams ūdens, nepiesātināto taukskābju, šķiedrvielu, dažu vitamīnu un mikroelementu daudzums uzturā, piemēram, D vitamīna, B grupas vitamīnu, folskābes, kālija, kalcija, dzelzs, cinka un joda.

Lai uzņemtu visas organismam nepieciešamās uzturvielas, ieteicams lietot dažādus produktus, jo neviens atsevišķi nesatur visus nepieciešamos komponentus. Ikdienā jāizvēlas pārtikas produkti no piecām galvenajām uzturvielu grupām. Tās ir dārzeņi un augļi, graudaugi, piena produkti, gaļa, zivis un pākšaugi. 

Veselīga uztura vadlīnijas nosaka: piecas produktu grupas jāēd noteiktās proporcijās - vairākas reizes dienā jāēd graudaugu produkti (īpaši pilngraudu) un dārzeņi, augļi un ogas, īpaši vietējie, no tiem puse - svaigā veidā. Saprātīgā daudzumā piena produkti un zivis vai liesa gaļa, pākšaugi.

Veselīgi pārtikas produkti satur maz cukura, sāls, piesātināto un rūpnieciski pārveidoto transtauku. Veselīgs pārtikas produkts ir svaigs (iespējami mazāk rūpnieciski apstrādāts) un vietējās izcelsmes (iespējami mazāk transportēts), turklāt pārtikas piedevas (E vielas) tas satur iespējami maz vai nesatur nemaz. Tādi produkti ir, piemēram, svaigi dārzeņi un augļi, pākšaugi, graudaugu produkti (putraimi, nesaldinātas pārslas), piens ar samazinātu tauku saturu (zem 3%) un tā produkti, liesa gaļa, zivis, olas, sēnes, tie spēj pilnībā nodrošināt organismu ar ilgstošu enerģiju (saliktie ogļhidrāti), apgādāt ķermeņa šūnas ar "būvmateriālu" (olbaltumi, nepiesātinātie tauki) to veidošanai un atjaunošanai, piegādāt mikronutrientus: vitamīnus, minerālvielas un citas aktīvās augu vielas, kas regulē organisma vielmaiņas procesus un nodrošina labu veselību. Šos produktus ieteicams lietot uzturā katru dienu.

Pēc Pasaules Veselības organizācijas ieteikumiem dienā jāapēd vismaz 400 g dārzeņu un augļu, jo tie pazemina aptaukošanās un kardiovaskulāro slimību risku. Augļi un dārzeņi satur maz kaloriju un ir labs šķiedrvielu, mikroelementu (kālijs, magnijs) un vitamīnu (C vitamīns, folskābe) avots. Ēdienkartē priekšroka būtu jādod svaigiem, veseliem vai sagrieztiem dārzeņiem un augļiem, nevis sulām, jo tajās ir maz vai vispār nav šķiedrvielu.

Ūdens piedalās katrā dzīvības procesā un bioķīmiskā reakcijā. Ūdens nozīmīgākās funkcijas ir ķermeņa temperatūras regulēšana, barības vielu transportēšana, vielmaiņas gala produktu izvadīšana no organisma. Ūdeni cilvēks uzņem gan tīrā veidā kā dzeramo ūdeni un minerālūdeni, gan ar citiem šķidrumiem (sulām, dzērieniem, pienu), kā arī 20% ar uzturā lietoto pārtiku (ūdens, kas ir pārtikas produktu sastāvā). Uzņemtā šķidruma daudzums katram cilvēkam ir individuāls un atkarīgs no daudziem faktoriem: uztura, fiziskās aktivitātes, gadalaika, klimata. Kopējais rekomendētais šķidruma daudzums pieaugušam cilvēkam dienā: sievietēm 2 l, vīriešiem 2,5 l.

  • Ik dienas dažādot uzturu.

  • Samērot ēdienkarti ar fizisko aktivitāti, lai ķermeņa masu saglabātu ieteiktajās robežās.

  • Katru dienu uzņemt 1,5-2l šķidruma.

  • Vairākas reizes dienā jāēd graudaugu produkti (īpaši pilngraudu), kā arī kartupeļi. Ieteicamais daudzums 800g jeb 4-6 porcijas dienā.

  • Vairākas reizes dienā jāēd dārzeņi, augļi un ogas. Ieteicamais daudzums vismaz 400g jeb 5 porcijas dienā, no tiem puse- svaigā veidā.

  • Lietot uzturā pienu un piena produktus ar pazeminātu tauku saturu.

  • Ēst pākšaugus, zivis vai liesu gaļu. Ieteicamais liesas gaļas daudzums nedēļā ir 300-600g, zivis vismaz divas reizes nedēļā.

  • Samazināt margarīna, treknas gaļas, sviesta patēriņu. Lietot nedaudz eļļas.

  • Ierobežot uzturā sāli, cukuru un tos saturošus produktus.